Ielu ēdiens Latvijā – modes lieta vai paliekoša vērtība? Nozares speciālistu viedokļi
Foto: Shutterstock

Ielu ēdiens jeb “street food”, kas pašlaik turpina savu uzvaras gājienu pasaulē, arī Latvijā kļuvis arvien populārāks, un gada siltajos mēnešos ir nobaudāms daudzās vietās: pie tirdzniecības centriem, kvartālos, pagalmos Rīgā un ārpus tās. Par tendencēm un aktualitātēm “street food” kustībā aicinām pastāstīt biedrības "Street Food Latvia" idejas autoru Krišu Zupiņu, uzklausot arī restorānu kritiķa "Ēstmīļa", šefpavāra Ingmara Ladiga un Latvijas garšu pazinēja Ritvara Toma Logina viedokli par šo trendu.

Krišs Zupiņš: 'street food' Latvijā vēl ir tikai savā attīstības sākumā

Krišs Zupiņš ēdināšanas jomā darbojos jau ilgāku laiku, bet pirms diviem gadiem ar domubiedriem nonācis pie secinājuma, ka Latvijā nav organizācijas, kas apvienotu “street food” kultūru un tās izpausmes zem viena jumta. "Pirms pāris gadiem nebija neviena, kas plānotu kopīgus pasākumus un, tā teikt, būtu lietas kursā par notiekošo, kā arī rūpētos par šīs nišas ēdinātājiem. Bijām paceļojuši, ieguvuši zināmu pieredzi ārpus Latvijas, ļoti vēlējāmies īstenot kaut ko vērienīgu arī uz vietas Latvijā. Saslēdzās pāris veiksmīgi testa pasākumi un dzima ideja par biedrības “Street Food Latvia” dibināšanu," atklāj Zupiņš.

Ielu ēdiens Latvijā – modes lieta vai paliekoša vērtība? Nozares speciālistu viedokļi
Foto: Publicitātes foto

Ieskicē, kas ir “street food” pasaules izpratnē? Kādi ir tavi iecienītākie ielu ēdieni – gan pašmāju, gan svešzemju?

Manuprāt, to varētu raksturot kā brīvību un nepiespiestu gaisotni jebkurā pasaules malā. “Street food” ir jābūt visiem pieejamam un saprotamam ēdienam, kuru var baudīt uz ielas, tirdziņos vai citos pasākumos. “Street food” kā ēdināšanas virziens pastāv jau visai sen, par to pieejamās vēstures liecības sniedzās līdz pat antīkās Grieķijas laikiem. Ir grūti izvēlēties - man nav viena, konkrēta mīļākā ēdiena! Gan esot mājās, gan dodoties ceļojumos sevi neierobežoju un cenšos izgaršot visu, kas pieejams. Iepazīstot jaunas garšas, iespējams atvest arī uz mājām jaunas, interesantas idejas, ko piedāvāt klientiem šeit.

Kad sākās un kādi bija Latvijas “street food” kustības pirmsākumi? Kā šo gadu laikā ir mainījusies latviešu izpratne par ielu ēdienu?

Es teiktu, ka pirmsākumi Latvijā šai “kustībai” meklējami pirms diviem gadiem, kad līdz ar pirmajiem pasākumiem sākās “street food” bums šeit pie mums. Jāpiebilst, ka, ja pirms diviem gadiem latvieši izvēlējās un ēda to, ko viņi pazīst, un ir pirms tam, ir kaut vienu reizi to baudījuši, tad šobrīd varu teikt, ka esam sasnieguši nākamo līmeni, kurā arvien vairāk cilvēku nebaidās eksperimentēt un izmēģināt kaut ko jaunu un neredzētu. Tas paver plašas iespējas arī ēdinātājiem, kuri līdz ar globalizācijas apgriezienu palielināšanos, Latvijā arī kļuvuši daudz dažādāki. Ja pameklē, tepat pie mums iespējams nobaudīt garšas no daudzām eksotiskām valstīm.

Tavi novērojumi – kādi ielu ēdieni “uzrunā” latviešu pircēju? Noraksturo tipisku “street food” patērētāju Latvijā.

Es izvairos minēt piemērus, lai nebūtu nekādu aizvainojamu. Ielu ēdiena kustībai ienākot Latvijā, mēs ēdām vairāk vai mazāk visiem saprotamu un pazīstamu ēdienu, tad šobrīd nebaidāmies baudīt garšu kārpiņām ko jaunu un nebijušu. Tas ļoti priecē, jo es personīgi esmu par jaunā un nebijušā izmēģināšanu un nemitīgu attīstību! Protams, ka ikvienam no mums ir sava gaume, tomēr šajā sakarā varu teikt, ka “street food” piedāvā ļoti plaša spektra ēdienus, tāpēc nebaidos teikt, ka, apmeklējot kādu no mūsu pasākumiem, ikviens spēs atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu.

Siltajās zemēs ielu ēdienu teju vai uz katra stūra var nopirkt visu diennakti. Vai “street food” tomēr lielā mērā nav sezonāls pasākums, kas garajā ziemas-rudens periodā Latvijā nav aktuāls?

Tā tik tiešām ir, bet pie mums šī kultūra ir jaunums, tāpēc pagaidām arī aktivizējas tikai vasaras sezonā. Mums ir mērķis to mainīt. Un to var izdarīt, organizējot regulārus pasākumus – vēl šajā sezonā plānoti gan lielāki, gan mazāki “pop-up” tirdziņi un festivāli. Tā, piemēram, līdz pat septembrim katru mēnesi norisinās “Spice Street food” festivāls, kura ietvaros ikviens var iepazīt labākās “street food” tradīcijas. Sezonu tur atklājām jūnija pirmajā nedēļas nogalē, un atsaucība bija liela - pieprasījums bija gan pēc sātīgajiem “street food” ēdieniem, gan desertiem, kā arī atspirdzinošiem dzērieniem. To visu nodrošināsim arī nākamajā festivālā, kas pie tirdzniecības centra norisināsies 13. jūlijā. Plānu nākotnei ir daudz un tos pēc konstruktora principa liekam kopā.

Kā ir ar cenām? Pasaules kontekstā ierasts, ka ielu ēdiens ir lēts un visiem pieejams. Vai nav tā, ka šobrīd Latvijā “street food” ir modes prece, ko mēģina tirgot teju vai par restorāna cenu? Kādas ir "street food” nišai adekvātas robežas?

Ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša produkta kvalitātes, kā arī tā izcelsmes vietas. Tā, piemēram, ielu ēdiena tradīcijas Āzijas valstīs ir ļoti senas, un sakarā ar lielo iedzīvotāju skaitu, tas tiek pagatavots no lētākām izejvielām, kas nodrošina ēdiena cenu, kas pieejama teju visiem. Savukārt, Latvijā šī ir jauna kultūra, kas salīdzinoši īsā laika periodā ieguvusi lielu popularitāti. Piemēram, pirms pāris gadiem neviens Latvijā nevarētu iedomāties kāzu ēdināšanu uzticēt “street food” ēdinātājiem, tad tagad jaunie pāri, gan dažādi uzņēmumi saviem pasākumiem arvien biežāk labprāt izvēlas tieši šādu ēdināšanas konceptu.

Kādas ir šī brīža aktualitātes un piedāvājums “street food” Latvijas tirgū? Vai vispār eksistē un ir iespējams “tīri” latvisks ielu ēdiens?

Šovasar “street food” ēdinātāju skaits ir ievērojami palielinājies. Jāatzīmē, ka ik pa laikam parādījās arī jauni ielu ēdiena koncepta pasākumu organizatori, tāpēc aizvien trūkst ēdinātāju ar svaigām idejām, pilnu aprīkojumu un pieredzi. Īpaši liels pieprasījums pēc ēdinātājiem ir vasaras mēnešu nedēļas nogalēs, kad pasākumi norisinās vairākās vietās vienlaicīgi – nereti dažādās vietās Latvijā un ārpus tās. Īpaši iecienīti ēdinātāji tam ir gatavi, un, sadalot darbus, vienā dienā spēj apvienot vairākus pasākumus. Latvijā arvien trūkst ēdinātāju, kas specializējas Āzijas, spāņu, franču virtuvēs. Tāpat ir liels pieprasījums pēc latviskā tipa “ielu ēdieniem”, kas, patiesību sakot, būtu lielisks veids kā iepazīstināt ārvalstu viesus ar mūsu virtuvi caur šādu konceptu. Ne vienmēr pasākumos izdodas apmierināt veģetāriešus un vegānus – jo pieprasījums pēc šādiem ēdieniem un to dažādības tik tiešām ir liels.

Kādā virzienā, tavuprāt, vajadzētu attīstīties Latvijas ielu ēdienu kultūrai?

Esmu pārliecināts, ka esam tikai attīstības sākumā – jo interese par ielu ēdiena kustību ir tiešām liela. Pirmkārt, ir jāiepazīstina un jāpieradina cilvēki pie jaunām lietām, jo, joprojām, tā ir tikai noteikta iedzīvotāju daļa, kas regulāri apmeklē šāda veida pasākumus. Otrkārt, “street food” virzienu jāattīsta līdz tādam līmenim, lai tas būtu iecienīts un pieejams visās četrās sezonās, ne tikai vasarā. Visbeidzot - šī kultūra ir jāattīsta tā, lai tā tiku saprasta, un šķistu interesanta visiem cilvēkiem. Kā arī cenas būtu pieejamas ļoti plašai cilvēku daļai.

Lasi tālāk un uzzini, ko par ielu ēdiena kulta ienākšanu Latvijā domā restorānu kritiķis "Ēstmīlis", Latvijas garšu pazinējs Ritvars Toms Logins un šefpavārs Ingmars Ladigs.

Source

Tasty

Tags

Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form