Ienīsti ēšanas skaņas? Tev ir supersensitīvas smadzenes!
Foto: Shutterstock

Kaitina skaņa, ar kādu otrs cilvēks kož ābolā? Tracina tas, cik skaļi citi ēd, čāpstina un galu galā – pat elpo? Iespējams, tev ir mizofonija – tas ir stāvoklis, kad noteiktas skaņas cilvēku tracina līdz vājprātam. Burtiskā tulkojumā mizofonija nozīmē "naids pret skaņām". Jaunākajos pētījumos zinātnieki atklājuši, ka iemesls, iespējams, ir supersensitīvas smadzenes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zinātnieki uzskata, ka mizofonija vieglākā vai smagākā formā skar no sešiem līdz 20 procentiem cilvēku. Pirmie simptomi parasti parādās apmēram 12 gadu vecumā. Vissmagāk no mizofonijas cieš sievietes.

Mizofonija ir ļoti maz pētīts stāvoklis. Noskaidrots, ka lielākajai daļai ar mizofoniju sirgstošo tracinošu nepatiku izraisa dažādas orālas skaņas, kas rodas citu cilvēku ēšanas laikā. Riebumu var raisīt arī pirkstu bungošana pa galdu, žāvāšanās skaņas un citas. Nepatika, pat naids pret dažādām skaņām var būt selektīvs – dažas skaņas tracina, citas savukārt nerada nekādu reakciju.

Katram ar mizofoniju sirgstošajam ir konkrētas skaņas, tā saucamie trigeri, kas rada trauksmi un uzsāk nepatīkamo reakciju ķēdi. Izdzirdot šīs skaņas, cilvēks var kļūt nervozs, aizkaitināts, viņam var parādīties panikas simptomi un vēlme bēgt, kur acis rāda. Smagākos gadījumos var attīstīties arī niknuma un dusmu lēkmes, kuru iemeslu pats cilvēks īsti nespēj izskaidrot ne sev, ne citiem. Kā lai otram paskaidro, ka tev uz mirkli uzmācās neizturama vēlme viņu nosist ar pannu tikai tāpēc, ka viņš pārāk skaļi rij vakariņas?

Dzīves laikā nepatika pret konkrētām skaņām pieaug. Smagākajos gadījumos pat tiktāl, ka cilvēks nespēj pusdienot kopā ar ģimenes locekļiem vai kādu citu cilvēku – ēšanas skaņas neizturami tracina. Tas, protams, var radīt daudz neveiklu situāciju, pārpratumu un galu gala sociālu atstumtību. Ar mizofoniju sirgstošais diemžēl maz ko var darīt savā labā, tāpēc viņam vienkāršākais ir nenonākt situācijās, kas tracina, vai bēgt no tām.

Tā kā mizofonija rodas bērnībā, viena no zinātnieku versijām par mizofonijas iemesliem ir traumatiska bērnības pieredze. Pētījumi rāda, ka iemesli meklējami arī ģenētikā un specifiskā smadzeņu uzbūvē. "SkyNews" vēsta, ka Ņūkāslas Universitātes zinātnieku jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas cieš no mizofonijas, iespējams, ir supersensitīvi smadzeņu savienojumi. Mizofonija var radīt intensīvas emocionālas vai pat fiziskas reakcijas uz dažādiem skaņu trigeriem. Ņūkāslas Universitātes pētnieki atklājuši, ka mizofonijas slimniekiem ir pastiprināti jutīgs savienojams starp dzirdes centru smadzeņu garozas deniņu daivā un motoriskās vadības zonām, kas saistītas ar muti, kaklu un seju. Atklājums ļauj pieņemt, ka viens no iespējamiem risinājumiem mizofonijas simptomu mazināšanā ir atspoguļojošā mīmika, kad slimnieks mēģina atkārtot nepatīkamās skaņas izraisītāja mutes kustības.

Jaunais atklājums, kas pirmo reizi šādu savienojumu smadzenēs saista ar mizofonijas rašanos, ir būtisks solis uz priekšu šīs slimības ārstēšanā. Līdz šim mizofonijas ārstēšana bijusi ārkārtīgi komplekss un diezgan mazefektīvs pasākums. Zinātnieki uzskata, ka jaunās zināšanas palīdzēs izstrādāt jaunas terapijas cilvēkiem, kas sirgst ar mizofoniju.

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Psihoemocionālā veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form