Jūras velšu festivālu svinot: Noderīgi fakti un interesantas idejas zivju ēdieniem

Delikatešu veikali Gastronome izceļas ar to, ka lielu uzmanību pievērš zivīm un jūras produktiem, kas auguši savvaļā - dabiskajos apstākļos, nevis speciālajās zivju audzētavās. Lielai daļai veikala sortimenta ir starptautiski atzīti sertifikāti, kas apliecina - nozvejas procesā tiek domāts par mazāku kaitējumu dabai un ekokultūrai.

Svinot Jūras velšu festivālu, Gastronome eksperti portāla Tasty.lv lasītājiem stāsta dažādus interesantus un noderīgus faktus un ieteikumus, kas jāņem vērā izvēloties un gatavojot zivju un jūras velšu ēdienus.

No 13. līdz 18.oktobrim Gastronome veikalos Rīgā, Krasta ielā 68a un Brīvības ielā 31 - Jūras velšu festivāls! Īpašas cenas un degustācijas, meistarklases, jūras velšu brančs un svētku kulminācija - Jūras velšu festivāla vakariņas ar pieciem ēdieniem - "Ziemeļjūras savvaļas zivis" . Gaidīsim Jūs!

 Informācija pa darbalaikiem mūsu Facebook kontā.

No zivīm un jūras produktiem gatavo ļoti daudz ēdienu: tos gan cep, gan grilē, ēd jēlus, pievieno dažādiem ēdieniem, piemēram, risoto un, protams, gatavo arī zupās. Zupa ir ēdiens, kuram ir ļoti daudz variāciju: sakņu, gaļas, zivju, biezzupas, aukstās, saldās, respektīvi šis ir ēdiens, kura daudzajās variācijās, sava mīļākā zupa būs ikvienam! Zupu gatavošana parasti nav pārāk sarežģīta, tādēļ tas ir viens no iecienītākajiem ēdieniem teju katrās mājās - visā pasaulē.

Tiek uzskatīts, ka mūsdienu zupas recepte (mūsdienu izpratnē) izgudrota pirms 500 gadiem, uzvaras gājienu pa dažādu pasaules valstu virtuvēm sākot 15.gadsimtā Dienvideiropā. Agrāk zupas neesot gatavotas, jo cilvēkiem nav bijis piemērotu trauku, kas ļautu uz atklātas liesmas pagatavot šķidru ēdienu.

Pievēršoties šīs nedēļas tēmai - zivīm un jūras veltēm, jāteic - ja senāk zivju zupas veidi aprobežojās ar to, vai zupa bija karsta vai auksta, tad mūsdienās dažādu valstu virtuves pastāv tūkstošiem dažādu zivju zupu veidu - zivju soļankas, zivju – piena zupas, zivju – dārzeņu zupas, zivju – graudaugu zupas, zupas kas vārītas gurķu sālījumā u.t.t. Lielākoties šo zupu pagatavošana ir ārkārtīgi vienkārša, tomēr ir arī komplicētākas zupas, kas prasa zināmas prasmes un iemaņas. Piemēram, vārot piena zupas, jāzina, ka zivi vāra verdošā pienā. Balto zivju zupu gatavo no vairāku veidu zivīm - ķīšiem un asariem, pievienojot samu un vēdzeles. Melnās zivju zupas gatavošanā izmanto karpas, sapalus, plaužus, kā arī sarkanos piparus. Sarkano zivju zupu vāra no zivīm ar sārtu gaļu - laša, stores, foreles, savukārt trīskāršo zivju zupu gatavo no trīs dažādu veidu zivīm.

Zivju zupa no citām atšķiras ar savu spēcīgo un izteiksmīgo buljonu. Gatavojot zivju buljonu, parasti to novāra trīs reizes, vispirms vārot nelielas zivtiņas, piemēram, karūsas. Kad tās uzvārītas, buljonu nokāš un tajā vāra, piemēram, līņus un līdakas. Pēc tam buljonu atkal nokāš un tad tajā vāra jau vērtīgākas zivis, piemēram, asarus un stores. Lai cik savādi nešķistu, tomēr ir arī tādas zivis, no kurām zupu pagatavot nav iespējams, piemēram, grunduļi, skumbrijas un raudas, norāda Gastronome eksperti. Zivju zupas gatavošanā svarīgi ir arī trauki - šim nolūkam nederēs čuguna un alumīnija katli.

Francijā, Vidusjūras krastos, ļoti populāra ir bujabeis zivju zupa, reizēm saukta arī par Marseļas zivju zupu, kas tiek pasniegta karsta kopā ar grauzdētu bageti un ķiploku mērci. Sākotnēji šī zupa bija ļoti lēts ēdiens, kuru zvejnieki vārīja zvejnieki no pāri palikušajām mazajām zivīm, kuras nevarēja pārdot. Pateicoties Francijas restorānu īpašnieku un šefpavāru bagātīgajai izdomai, bujabeis kļuvusi kļuvusi par vienu no dārgākajām zupām Francijas elitārajos restorānos, atsevišķās vietās, lai nobaudītu šo zivju zupu, būs jāšķiras pat no 200 eiro par porciju. Ar ko šī zupa ir īpaša? Atšķirībā no pārējām zupām bujabeis zupai dārzeņus vispirms tvaicē un apcep, tikai pēc tam pievieno zupai. Buljons šai zupai tiek vārīts no dažādiem zivju veidiem, to skaitā no jūras skorpiona un jūras gaiļa. Lai pagatavotu vienu šīs zupas porciju, var būt nepieciešams pat kilograms dažādu zivju, reizēm receptē tiek iekļauti arī citi jūras produkti. Obligātās sastāvdaļas šai zupai ir dārzeņi – tomāti, sīpoli, ķiploks un fenhelis.

Gastronome šefpavārs iesaka kaut reizi pagatavot bujabeis zupu pašiem, izmantojot lasi un balto zivi, garneles, mīdijas, sīpolus, ķiploku, tomātus, balto sauso vīnu, zivju asakas un dažādu jūras velšu kaulus un čaulas. Buljonam nepieciešamas arī dažādas saknes - burkāni, sīpoli, selerijas sakne, pētersīļa sakne. Nepieciešami arī rudzu maizes grauzdiņi bez garozas, žāvēta apelsīnu miza. Garšvielas – safrāns, fenhelis, pipari, lauru lapas, smaržīgie pipari un sāls pēc garšas. No zivju kauliem (aptuveni 1,5 kg) izvāra buljonu, nosmeļot putas, tad pievieno saknes, vāra 40 minūtes, tad pievienot garšvielas, grauzdiņus, buljonu nedaudz atdzesē, pievieno apelsīna mizu. Uz pannas apcep sīpolus un ķiploku, tad pievieno fenheli un cep vēl kādas 5 minūtes. Katlā ielej buljonu un 100 ml vīna, pievieno sagrieztus tomātus bez mizas, safrānu un vāra 25 minūtes. Pievienot lielos gabalos sagrieztu zivi, vāra 5 minūtes, tad pārējos jūras produktus, vāra vēl 3 minūtes un zupa gatava. Pasniedz ar ķiploku grauzdiņiem! Lai labi garšo!

Uzturvērtības ziņā zivis neatpaliek no gaļas, tās ēdienkartē ieteicams iekļaut vismaz divas reizes nedēļā. Tā kā zivis satur daudz aminoskābes, kuras veicina augšanu, tās ir sevišķi ieteicamas bērnu uzturā. Noteikti, gan pašiem ķerot, gan pērkot zivi, jāpārliecinās, ka tā ir vesela, arī zivis mēdz slimot. Ja zivij uz vēdera ir sīki, balti plankumi, vai uz sāniem - sarkani, to nevajadzētu lietot uzturā, jo zivs bijusi slima.

Zivis ir ļoti dažādas, to ķīmiskais sastāvs mainās no ūdeņiem, kuros aug, gadalaika, sugas. Mūsu platuma grādos nevaram sastapt tādas zivis, kuras pieradušas pie aukstiem vai, gluži pretēji, karstiem ūdeņiem, piemēram, lielā izmēra plēsējus - zobenzivis. Šīs zivis sastopamas okeānu mērenos un tropiskajos ūdeņos līdz 800 m dziļumā. Vasaras periodā tās uzturas arī Melnajā un Azovas jūrā, nārsto Vidusjūrā.

Pieaugusi zobenzivs var sasniegt līdz pat 4,5 m garumu un 650 kilogramu svaru. Interesanti, ka pieaugušai zobenzivij nav ne zobu, ne vēdera spuras. Tā ir izcila peldētāja, kas spēj attīstīt pat 130km/h lielu ātrumu! Tiem, kas nolēmuši doties zobenzivs medībās, jāpiesargās, jo šī zemūdens iemītniece bez problēmām spēj sabojāt zvejas laivu, īpaši, ja tā gatavota no koka. Nereti tiek atrasti vaļi, kurus nogalinājusi zobenzivs, turklāt darījusi to vienkārši tāpat, jo vaļa gaļa nav šīs zivs barība. Noķert zobenzivi ir katra profesionāla makšķernieka sapnis, tā ir viņu sapņu trofeja, stāsta Gastronome eksperti.

Zobenzivs gaļai ir zema enerģētiskā vērtība, taču tajā ir daudz vērtīgu minerālvielu un vitamīnu - A, B, D, E, K, - kā arī daudz dabiski sagremojamo olbaltumvielu, kuraas bagātinātas ar neaizstājamām aminoskābēm un minerāliem, piemēram, maagniju, fosforu, cinku. Zobenzivs maigā un stingrā gaļa ir ļoti veselīga un to iesaka ēst arī tiem, kuri ievēro diētu. Zobenzivij ir tikai centrālā asaka, tādēļ šo zivi droši var ēst arī bērni.

Lai izmantotu kulinārijā, optimālais zobenzivs svars ir 30 kilogrami un vairāk, mazākas zivs gaļas garša vēl nav nobriedusi. Jo zivs būs lielāka un vecāka, jo gaļa - gardāka. Delikatešu veikalos Gastronome var iegādāties nobriedušas zobenzivs gaļu, ļaujot sev pilnībā izjust tās patīkamo un piesātināto garšu. Starp citu, lai izjustu šo īpašo garšu, zobenzivi mēdz ēst arī jēlu.

Gatavojot zobenzivi, nav ieteicams aizrauties ar dažādām garšvielām, pietiks ar tradicionālo sāli, pipariem un citronu, iesaka Gastronome eksperti. Tāpat zobenzivi negatavo kopā ar sēnēm, brokoļiem, kariju un timiānu, jo šīs garšas sabojās zivi.

Gastronome šefpavārs iesaka pagatavot zobenzivs steiku - steika gabalu ierīvē ar sāli un pipariem, sajauc baltvīnu ar rozmarīnu un ķiplokiem, šajā mērcē no visām pusēm apviļā zivi un atstāj ledusskapī uz stundu. Iemarinēto steiku cep uz grila, ik pa laikam aplejot ar marinādi. Kamēr steiks tiek cepts, atsevišķā trauciņā sajauc citronu sulu, rozmarīnu un olīveļļu, kad zivs gatava, to pārlej ar šo mērci un pasniedz kopā ar vīnu, piemēram, Chablis, Chardonnay, Pinot Noir un Syrah.

Vēl viena liela un vērtīga zivs, ko iesaka delikatešu veikalu Gastronome eksperti, ir tuncis. Pieaudzis tuncis vizuāli atgādina milzu torpēdu - tas var sasniegt 3,5 metru garumu un teju pustonnas svaru. Milzu zivs ir ļoti ātra, tā var peldēt pat ar 77 km/h ātrumu. Zvejnieki tic, ka vērtīgā trofeja barojas tikai ar smalkām delikatesēm, tādēļ to jāķer ar ļoti cēlu ēsmu.

Tikko ķerta tunča kvalitāti nosaka pēc tauku satura un krāsas, ņemot gaļas paraugu. Jo gaļa ir taukaināka un sarkanāka, jo tā labāka. Tunča tauku saturs var variēt no 1% līdz 19%. Tunča gaļā ir daudz D vitamīna, Omega-3 taukskābes, selēns, kālijs, nātrijs, fosfors un citi vitamīni un minerālvielas, tādēļ to uzskata par vērtīgu barību smadzenēm. Tuncī ir ļoti daudz olbaltumvielu -23%, kas, salīdzinot ar citām zivīm, ir augsts rādītājs salīdzinājumā ar citām zivīm. Šī zivs savā organismā uzkrāj vismazāk kaitīgo vielu, parasti to iekļauj arī dažādās diētas. Regulāri ēdot tunci, tiek stiprināta imunitāte, uzlabojas redze, mazinās risks ieslīgt depresijā, samazinās artrīta un artrozes sāpes, tiek veicināti organisma atjaunošanās procesi, tāpēc to uzskata par jaunības eliksīru. Francūži tunci dēvē par "jūras teļa gaļu" - pateicoties zivīm neraksturīgajai tunča garšai, kas atgādina liellopa gaļu, šo vērtīgi zivi atzinīgi novērtē novērtēs gaļas mīlētāji.

Visvairāk tunču, proti, 66% no visas pasaules, tiek nozvejots Klusajā okeānā, pārējais - Indijas, Atlantijas okeānos, kā arī Melnajā un Vidusjūrā. Gastronome eksperti norāda, ka tunci, kurš ir pārāk liels, uzturā labāk nelietot, jo tajā var uzkrāties dzīvsudrabs, tāpēc šādu tunci neiesaka ēst maziem bērniem, grūtniecēm un mātēm, kuras bērnus baro ar krūti. Pie tam, tuncis var arī izrādīties toksisks, ja tas netiek speciāli apstrādāts pēc nozvejošanas.

Gastronome šefpavārs norāda, ka, gatavojot tunci, tam nav nepieciešama ilga kulināra apstrāde, ja to cep pēc ierastās cepšanas metodes, rezultātā varat iegūt sausu un negaršīgu gabalu, kas negaršo ne pēc zivs, ne pēc gaļas. Tunci apcep ne ilgāk par 1 minūti no abām pusēm, var pat iztikt bez eļļas, pietiks vien to nedaudz uzsildīt, pannā ielejot nedaudz ūdeni - tādējādi gaļa iekšpusē paliks nedaudz jēla, kā tam arī ir jābūt. Kā arī šai zivij nav asaku un kaulu, to droši var ēst arī bērni.

Delikatešu veikalos Gastronome tiek piedāvātas zobenzivis un tuncis, kas zvejoti to dabīgajā vidē ar dabīgiem līdzekļiem, nekaitējot dabai. Gastronome sortimentā 48 zivju un jūras produktu veidi tiek ķerti savvaļā, tie nenāk no audzētavām. "Mums ir svarīgi produkti, ko piedāvājam un mums rūp, lai nozvejas laikā netiktu kaitēts dabas ekosistēmai. No audzētavām piedāvājam tikai 14 veidu jūras produktus un tikai tāpēc, ka, piemēram, savvaļā tos nevar pietiekoši noķert," uzsver delikatešu veikalu Gastronome eksperti, aicinot ikvienu doties uz Jūras velšu festivālu 17. un 18.oktobrī. Varēsiet iegādāties dažādas zivis, arī zobenzivi un tunci, apmeklēt meistarklases un degustācijas. Visu nedēļu no plkst. 12 līdz 16 būs jūras velšu brančs un iespēja pieteikties uz īpašām vakariņām, kuras sastāvēs no pieciem ēdieniem.

Sīka informācija Gastronome mājas lapā un Facebook kontā.

Pasaulē ir ļoti daudz un dažādu zivju un jūras velšu, ne visas no tām pat ir atklātas, zinātnieki un pētnieki nemitīgi sastopas ar pavisam jaunām, iepriekš nezināmām sugām. Līdz ar to varam būt droši, ka mūsu ēdienkartē nebūt nav pieejams viss, ko jūra mums var piedāvāt, līdz ar to pastāv iespēja, ka pēc kāda laika varēsim baudīt tādas delikateses par kurām pirms 10 gadiem vēl nekas nebija zināms. Taču tas, kas mums jau ir zināms, - plašajā zivju faunā ir arī tā sauktās plakanās zivis, piemēram, jūras velns, jūras mēle, paltuss un mūsu pašu Baltijas jūrā sastopamā bute.

Šoreiz Gastronome eksperti vēlas iepazīstināt ar Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas plakano zivi, garšīgo un veselīgo kambalu, kas mums labāk zināma kā plekste.

Kambala kā zivs ir zināma jau sen, tās vārdā pat ir nosaukta zvaigzne Jaunavas zvaigznājā. Šīs zivs unikālās vērtības bija atklājuši un novērtējuši jau senie grieķi un romieši.

Kambalas gaļa ir ļoti sulīga, maiga un pilnīgi baltā krāsā. Tajā ir daudz olbaltumvielu (līdz 20%) un maz tauku (3%), tādēļ šī zivs lieliski noderēs, ja esat nolēmis uzsākt diētu. Kambalas gaļā ir A, B, E vitamīni, magnijs, kālijs, fosfors, jods, vērtīgās Omega-3 taukskābes un citas minerālvielas, kurām pateicoties, tiek stiprināti kauli, mati, zobi, āda un nagi.

Interesanti, ka kambalas izmērs ir atšķirīgs no tā, kur to nozvejo, piemēram, Melnajā jūrā tās lielums var sasniegt 1 metru un 10 kilogramu svaru, bet Baltijas jūrā ir sastopamas pat 300 kg smagas kambalas! Atlantijas kambala ir lielākā, kura var uzķerties makšķernieka āķim Barenca un Baltās jūras piekrastes ūdeņos mītošās kambalas var sasniegt 1 metra garumu un 7 kilogramu svaru.
.
Gastronome veikalos tiek piedāvātas kambalas, kas ir gan augušas, gan zvejotas to dabīgajā vidē, nevis audzētavās. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ dabiskos apstākļos augušās zivis ir labākas un vērtīgākas par audzētavu zivīm, ir to uzturs. Proti - savvaļā zivis ēd to, ko tām sniedz daba, savukārt audzētavās tās tiek barotas ar speciālo pārtiku, kuras sastāvā ir augšanas hormoni - lai zivis ātrāk sasniegtu nepieciešamo izmēru un svaru un tās varētu ātrāk realizēt.

Izvēloties kambalu, Gastronome eksperti iesaka pievērst uzmanību zivs smaržai. Zivs svaigumu iespējams noteikt, uzspiežot uz ādas. Svaiga zivs ir elastīga, pirksta iespieduma radītā bedrīte ātri iztaisnosies. Protams, vēl viens faktors - žaunas. Svaigai zivij žaunas ir rozīgā krāsā.

Svaigi iegādāto zivi nevajadzētu glabāt, tā jāpagatavo uzreiz. Tomēr, ja radusies nepieciešamība to kādu brīdi glabāt, tad zivi liek bļodā ar ledu un glabā ledusskapja apakšējā plauktā. Šādā veidā kambalu var glabāt ne ilgāk kā 2 dienas. Sasaldētu zivi var uzglabāt līdz 4 mēnešiem.

Gastronome šefpavārs iesaka pagatavot kambalu ar dārzeņiem, cepot 180 grādos, - ātri, viegli, diētiski un, galvenais, ļoti garšīgi. Kambalu var ēst arī bērni, tās filejā nav kaulu, ar kuriem varētu aizrīties.

"Kopumā Latvijā zivis vidēji vienu vai divas reizes nedēļā ēd 34%, iedzīvotāju, kamēr Zviedrijā - 64%, varam secināt, ka esam kūtri veselīgo jūras produktu lietotāji, tāpēc gaidīsim jūs mūsu veikalos Gastronome, kur no 17. līdz 18. oktobrim norisināsies Jūras velšu festivāls. Varēsiet iepazīties un iegādāties dažādas zivis, arī kambalu, apmeklēt meistarklases un degustācijas. Visu nedēļu no 12:00 līdz 16:00 būs jūras velšu brančs un iespēja pieteikties uz īpašām vakariņām, kuras sastāvēs no 5 ēdieniem!" aicina Gastronome eksperti.

Sīka informācija Gastronome mājas lapā un Facebook kontā.

Līdzās vērtīgajām zivīm atrodas arī ne mazāk vērtīgās jūras veltes, piemēram, garneles, ko uzturā lieto visā plašajā pasaulē. Eksistē vairāk par 2000 garneļu sugu, bet ne visām ir nozīmīga loma pārtikā. Visus veidus var sadalīt divās lielajās grupās – aukstūdens un siltūdens garneles. Visplašāk tirgū ir pārstāvētas aukstūdens Arktikas garneles, kurām ir lielāka uzturvērtība. Lielākie pasaules eksportētāji ir Kanāda, Dānija, Norvēğija, Krievija, Japāna un ASV.

Garneles ir ļoti veselīgas, tās ēdot, samazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, tiek regulēts holesterīna līmenis, šīs jūras veltes ir diētiskas un palīdz cīņā ar lieko svaru. 100 gramos aukstūdens garneļu ir tikai 98 kilokalorijas un 1,7% tauku. Garneles ir labs magnija, dzelzs un cinka avots, tajās ir A, E, D un B12 vitamīni un 20,6 g olbaltumvielu. Interesants fakts par garnelēm - var ietekmēt noskaņojumu, uzlabot garastāvokli un atslābināt nervus.

Ziemeļatlantijas garneles tirdzniecībā nonāk vai nu dzīvas, vai saldētas, vai vārītā veidā – sasaldētas, attīrītas vai neattīrītas. Tiek uzskatīts, ka labākās garneles pasaulē nāk no Grenlandes. Šīs aukstūdens garneles ir 10-12 cm garas, to svars - 5,5-12g. Lai arī aukstūdens garneles ir sīkas, tām ir stingra gaļa gaiši rozā krāsā, piemīt patīkama garša.

Gastronome veikalos piedāvā aukstūdens garneles no Grenlandes - saldētas gan iepakojumos, gan sveramās. Tāpat piedāvājumā ir arī garneles savā sulā un dažādos salātos. Grenlandes garneles ir īpašas ar to, ka ir mazas, bet ar izcilu uzturvērtību, tās augušas ļoti tīros ūdeņos, savā dabiskajā vidē, un zvejotas, ievērojot visus nepieciešamos priekšrakstus, lai nekaitētu dabai, tām ir attiecīgais MSC sertifikāts, kurš apstiprina, ka nozvejas laikā process atbilst procedūrai, kura ir noteikta, lai neietekmētu dabīgo ekosistēmu. Gastronome veikaliem ir ļoti svarīgi, lai produktiem būtu šis sertifikāts un, lai tie tiktu audzēti brīvā dabā.

Garneles katrā valstī gatavo dažādi, piemēram, spāņiem patīk gatavot garneles ar ķiplokiem, eļļu un čili pipariem; indiešiem ar ķimenēm un koriandru, bet japāņi apcep ar eļļu un iemērcē sojas mērcē. Gastronome šefpavārs iesaka nobaudīt garneles, gatavojot tās kopā ar olīveļļu un baziliku. Garneles ēd gan kā uzkodas, gan izmanto, lai pagatavotu suši, zupas un pamatēdienus. Gastronome šefpavārs iesaka pagatavot salātus ar garnelēm, avokado, zemenēm, sarkano sīpolu, salātlapām, zaļajām olīvām un āboliem. To visu sajauc ar mango mērci un majonēzi un bauda, šajās drēgnajās rudens dienās sajūtoties kā Taizemē.

Gastronome veikalos zivis un jūras produkti tiek vesti tieši no zvejnieku saimniecībām, kas garantē to svaigumu un izcilo kvalitāti. Gastronome delikatešu veikali ir vieta, kur varat iegādāties izcili svaigu, pārbaudītu un sertificētas zivis un jūras produktus. Atgādinām, ka mūsu veikalos, kur no 17. līdz 18. oktobrim norisināsies Jūras velšu festivāls, var iegādāties dažādas zivis, jūras produktus, apmeklēt meistarklases un degustācijas. Visu nedēļu no 12:00 līdz 16:00 būs jūras velšu brančs un iespēja pieteikties uz īpašām vakariņām, kuras sastāvēs no 5 ēdieniem.

Sīka informācija Gastronome mājas lapā un Facebook kontā.

Cilvēki zivis uzturā lieto jau no aizvēsturiskiem laikiem - sākumā tās tika ēstas jēlas, vēlāk cilvēki iemācījās tās uzcept uz oglēm, tad kaltēt un visbeidzot, kad parādījās sāls, zivju glabāšana un gatavošana kļuva vēl vienkāršāka. Ar laiku cilvēki atklāja arī kūpināšanas paņēmienu un kūpinātas zivis kļuva par vēl vienu veidu, kā tās pagatavot. 19. gadsimta vidū sālītas un kūpinātas zivis bija iekļautas ikdienas ēdienkartē, taču mūsdienās kūpinātas zivis vairāk ir kļuvušas par delikatesi, nevis ikdienas patēriņa preci.

Zivju un jūras produktu kūpināšana ļauj saglabāt visas svaigās zivs īpašības, turklāt kūpinājumu smarža un garša ir daudz patīkamāka par ceptas vai vārītas zivs aromātu. Īpaši veselīgas kūpinot ir treknās sarkanās un baltās zivis, jo tās saglabā Omega-3 un olbaltumvielas. Tiesa, lai saglabātu vērtīgās uzturvielas zivīs un jūras produktos, tos kūpinot, process ir jāveic pareizi.

Delikatešu veikalos Gastronome tiek piedāvāti pašu gatavoti kūpinājumi - arī jūras produktiem. Visi kūpinājumi tiek gatavoti tikai konkrētajai dienai – šodienai. Šie kūpinājumi ir Gastronome darbinieku roku darbs, kas liecina par augstākā līmeņa produkciju un īpašu kvalitāti. Mēs atšķiramies no citiem ar to, ka mūsu piedāvātajiem produktiem vienmēr ir nemainīga kvalitāte un nevainojams svaigums. Jau kopš pirmās pastāvēšanas dienas Gastronome ir attīstījis savu ražotni, izvēloties tikai labākos produktus, pētot klientu vēlmes, attīstot unikālas kūpināšanas tehnoloģijas un receptes.

Gastronome kūpinātavā Krasta ielā, kūpināšanai tiek izvēlētas tikai svaigas (nevis saldētas!), zivis un jūras veltes, kuras saņem tieši no piegādātājiem, un, tiklīdz gatavas, tās vēl karstas nokļūst uz Gastronome veikalu letēm. Gastronome eksperti kūpina pēc senām zvejnieku tradīcijām, produktus kūpinot apšu skaidās, tiem piemīt īpaši izsmalcināta garša un neatvairāmi vilinoša smarža. Tikai Gastronome veikalos var iegādāties pēc šīm īpašajām receptēm gatavotos, neatkārtojami garšīgos un sulīgos gardumus – karsti kūpinātu zuti, lasi, asari, vimbu, skumbriju, tīģergarneles un citus prasmīgo meistaru izstrādājumus.

Gastronome var lepoties ar ļoti plašu piedāvājumu, kā arī tiešām ekskluzīviem produktiem - nekur citur Latvijā jūs nenopirksiet karsti kūpinātas tīğergarneles, mīdijas vai, piemēram, garneļzivi.

Gastronome kulinārijas nodrošināšanai strādā 12 kvalificēti pavāri, kas gatavo vairāk nekā 80 dažādus produktus vai ēdienus no zivīm vai jūras veltēm. Bez kūpinājumiem Gastronome kulinārija piedāvā arī jūras velšu kokteiļus, salātus, uzkodas, grilētas zivis, kā arī zivis marinādē, kuras varat pagatavot mājās vai grilējot pie dabas.

Arī Jūras velšu festivālā, kurš norisināsies 17. un 18. oktobrī Gastronome veikalos varēsiet iegādāties mūsu gatavoto gatavo produkciju. Atnāciet un nobaudiet!

Atgādinām, ka visu nedēļu no plkst. 12.00 līdz 16.00 Gastronome rīko jūras velšu branču, kā arī aicina pieteikties uz īpašajām Jūras velšu festivāla vakariņām piecās kārtās, kuru vadmotīvs - Ziemeļjūras savvaļas zivis.

Plašāka informācija par Jūras velšu festivālu - Gastronome mājas lapā un Facebook lapā.