Foto: Publicitātes foto
Laikā, kad arvien vairāk domājam par to, ko lietojam uzturā, kādus produktus mums piedāvā veikalu plašais sortiments, ne reizi vien esam dzirdējuši mītus, ka veikalā iegādājamā gaļa nav tā labākā izvēle, ja vien tā nav no pašu saimniecības. Pēdējos gados ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā, vistas gaļas patēriņš ir ievērojami palielinājies, tāpēc rodas jautājums – kāda ir lielveikalā iegādājamā vistas gaļa? Lai pārliecinātos par vistas gaļas izcelsmi un ražošanas procesu, devāmies uz Latvijā lielāko putnu gaļas ražotni – ''Putnu fabriku Ķekava'', un iepazināmies ar pilnu ražošanas ciklu, sākot no dējējvistām, kas izdēj olas, beidzot ar gataviem vistas gaļas produktiem.

Pirms ierodamies ''Putnu fabrika Ķekava'' teritorijā, mūs jau brīdina par to, ka būs nepieciešams apģērbties speciālās formās, un jāveic dažādas sanitāras nepieciešamības, jo šajā gripas epidēmijas laikā īpaši jāseko līdzi tam, lai līdz putniem nenonāktu nekādas saslimšanas iespējamības. Lai arī gatavojāmies pārģērbšanās procesam un regulārai roku mazgāšanai, jāatzīst, ka tik stingras un striktas sanitārās normas negaidījām. Arī mūsu pieredzējušais fotogrāfs nosmēja, ka ilgajā fotografēšanas pieredzē tik bieža apģērba maiņa vienā dienā vēl nav tikusi piedzīvota. Taču, neskatoties uz to, mūsu apņēmība ne mirkli nemazinājās.

Dējējvistu mītne

Labi audzināto vistu dzīves iepazīšana sākas ar augošo dējējvistu mītnes iepazīšanu, kur mitinās māšu ganāmpulks. Jāatzīst, ka nebijām gaidījuši tik vērienīgu skatu. Kā izrādās, vienā mītnē dzīvo aptuveni seši tūkstoši vistu un divi tūkstoši gaiļu, un šādas mītnes kopumā ir desmit. Kopumā visā ''Putnu fabrikā Ķekava'' regulāri mīt ap 1,2 miljoniem putnu. Gaiļi dzīvo atdalītā zonā no vistām, kamēr abu dzimumu putni pieaug, jo tiem ir nepieciešamas citas barības vielas un to lepnums pieprasa citu dzīves telpu, tāpēc mums ir ekskluzīva iespēja pavērot to, kā atšķiras vistu un gaiļu uzvedība. 

Dējējvistām šajās kūtīs ierīkotas barotavas, kas automātiski pildās ar barību un arī speciālas caurules ar ūdeni, savukārt atbilstošu mikroklimatu nodrošina ierīkotās tehnoloģijas. Interesanti, ka pat mums, cilvēkiem, ne uzreiz izdodas saprast, kā darbojas šīs barotavas un ūdens iegūšana, taču vistas un gaiļi esot tik gudri, ka jau pirmajā dienā zinot, kas jādara, lai paēstu vai padzertos.

Vienā mītnē dzīvo vienāda vecuma ciltsmātes un ciltstēvi, kas tiek atnesti vēl kā cāļi. Pēc 18 nedēļām putni tiek pārvesti uz pieaugušo putnu nodaļu, kur pareizās proporcijās vistas tiek salaistas kopā ar gaiļiem, lai varētu tikt radīti pēcnācēji. Tātad mūsu pirmā pieturvieta ''Putnu fabrikā Ķekava'' bija mītne, kur dzīvo šķirnes ''Ross-308'' putni, no kuriem vēlāk tiek iegūtas olas ar ''Ross-308'' hibrīdu gaļas cāļiem. Par vietas trūkumu šeit vistas tiešām nevarētu sūdzēties, jo kūts ir gana plaša, tikai vistas pašas labprāt saskrien uz tām ēkas daļām, kur kaut kas notiek – kā tas ir šajā gadījumā, kad esam atnākuši mēs. Apvaicājamies, vai vistām nav vienmuļa un garlaicīga dzīve, bet tad mums tiek ierādīti speciālie trenažieri, kas vistām palīdz lēkt augstāk un trenēt kājas, un ko viņas labprāt arī dara. Tāpat vistas šīs šķirnes vistas pēc būtības ir aktīvas un spriganas, tāpēc garlaicība šeit netiek novērota.

Ar ko vistas tiek barotas?

Tā kā jau pirmajā ekskursijas pieturvietā redzam barību, ar ko tiek barotas vistas, nenociešamies un jautājam – kas šī ir par barību, kas ir tās sastāvā un cik bieži tā tiek izsniegta? Noskaidrojām, ka barība, kas pēc izskata atgādina samaltus graudus, sastāvot no lielākoties Latvijā audzētiem kviešiem (60%), bet tiek pievienota arī kukurūza, soja, saulespuķu sēklas, kalcijs, kaļķakmens, sāls, eļļa un nepieciešamie vitamīni. Kā jebkurā fabrikas cikla vietā, arī šeit vistām ir noteikts daudzums, cik daudz un cik bieži vistas dienā drīkst ēst, un tas tiek veikts automatizēti. Gluži tāpat kā cilvēkiem, arī vistām un gaiļiem, ir kaitīgi, ja barība ir par daudz, un arī tad, ja tās ir par maz, tāpēc viss tiek regulāri kontrolēts, īpaši tāpēc, ka šajā kūtī no vistām nepieciešams iegūt olas. Esam pārsteigti, ka vistas nemaz nedrīkst pārbarot, citādi tās nedēšot olas, tāpēc to barošana tiek uzturēta stingrā kontrolē.

Fabrikas darbinieki gan uzsver, ka katram putna vecumam tiek pielāgota barība, jo tikko šķīlušiem cālēniem nevar dot to pašu, ko ēd 30 dienu vecs cālis, tāpēc arī vecumam tiek īpaši rūpīgi sekots līdzi. Sākumā šī barība atgādina putru, lai tā būtu vieglāk sagremojama, taču lielākām vistām barības struktūra un arī sastāvs ir atšķirīgs.

Olu inkubators

Kad ar ciltsmātēm un ciltstēviem esam iepazinušies, un ir skaidrs, ar ko process sākas, dodamies iepazīties ar olu inkubatoriem. Pirms tam, protams, neiztikt bez apģērba maiņas un atkārtotas dezinfekcijas. Šajā ēkā ir vairākas atsevišķi nodalītas telpas, kur atrodas olas dažādās stadijās – tikko dētas, pāris dienas noturētas un tādas, no kurām kuru katru brīdi izšķilsies cāļi. Mums šī ekskursijas diena bija īpaši veiksmīga, jo bija ekskluzīva iespēja aplūkot inkubatoru, kur atrodas pēdējo dienu olas, no kurām jau izšķīlušies pirmie čiepstošie cāļi. Kopējais laiks no olas ielikšanas inkubatorā līdz izšķīlušam cālim ir 21 diena, kas arī ir šo mājputnu bioloģiskais perēšanas laiks.

Mazo cālīšu kūts

Esam klāt ekskursijas gaidītākajā vietā, kur zem viena jumta mitinās nesen izšķīlušies cāļi, kurus ik dienu uzrauga putnkope Emīlija, ilggadēja ''Putnu fabrika Ķekava'' darbiniece. Emīlija mums stāsta, ka mūsdienu tehnoloģijas radījušas tik pateicīgus darba apstākļus, ka pašai atliek vien pārbaudīt, vai barība nepietrūkst, vai ūdens vienmēr tek, vai grīda ir noklāta ar pietiekami daudz pakaišiem, gaisa temperatūra ir atbilstoša, un vai cāļiem viss ir kārtībā. Šajā nelielajā ekspedīcijā piedzīvojam krasas temperatūru maiņas, jo, ja līdz šim nejutām kādus īpaši siltus vai vēsus klimatiskos apstākļus, tad cāļu mītnē jau pirmajā mirklī sajūtam vasarīgu tveici. Kā stāsta ēkas pārvaldniece, šajā konkrētajā dienā cāļiem nepieciešams dzīvot +33 grādu temperatūrā, taču tā mainās, atkarībā no putnu vecuma, un ar katru nākamo dienu temperatūra tiek regulēta zemāka.

Cāļi šajā kūtī aug sešas nedēļas, līdz sasniedz 37 dienu vecumu un aptuveni 2,2 - 2,5 kg svaru. Šajā laikā tiem tiek pielāgotas šķirnei nepieciešamās barības vielas un klimatiskie apstākļi. Cāļi, vēl esot pavisam mazi, tiek baroti ar olbaltumvielām bagātu barību, taču vēlāk, lai tiem būtu vairāk enerģijas, barība tiek papildināta ar aminoskābēm.

Sadales cehs

Nedaudz iekarsuši dodamies uz ekskursijas pēdējo ēku – sadales cehu, kur mūs sagaida pavisam atšķirīgi apstākļi. Stindzinošā vēsumā (darbiniekiem gan ir atbilstošs apģērbs šādiem apstākļiem) čakli rosās vairāki desmiti darbinieku, kuri rūpējas par veselu vistu attīrīšanu, atkaulošanu un sadali patērētāju iecienītajā filejā, šķiņķīšos, stilbiņos, spārniņos un citās daļās. Ražošanas daļas vadītāja stāsta, ka katram cilvēkam ir piemērots atbilstošākais darbs, ko katrs spēj – vienam labāk padodas fasēt, citam cilāt kastes, bet vēl kādam – sekot līdzi informācijai, ko sniedz dators. Jāatzīst, ka šajā ēkā gaidījām daudz baisāku skatu, taču patiesībā šeit redzētais mehāniskais darba process un milzīgais gaļas apjoms lika aizmirst par nupat redzētajiem dzīvajiem putniem.

Mīti un patiesība

Pēc gandrīz pilnīga cikla iepazīšanas, aprunājamies ar putnu fabrikas darbiniekiem par to, kāds ir iemesls tam, ka 37 dienās ietilpst process no olas līdz gala produktam. Kā stāsta audzētavas darbinieki, tas viss ir pateicoties speciālajai šķirnei (''Ross-308'') un tai atbilstošiem augšanas apstākļiem, kas tiek nodrošināti ražotnē. Savukārt - ''hormoni'', ''antibiotikas'' un citi sabiedrībā izskanējuši mīti ir no ārzemju informācijas radušies stereotipi, kas pilnībā neatbilst Eiropas Savienības un līdz ar to mūsu valsts likumdošanai un normatīviem. Kā izrādās, ES likumdošana aizliedz jebkādu augšanas stimulatoru un hormonu lietošanu, tāpat ES normatīvi nepieļauj salmonellas un citu baktēriju klātbūtni vistas gaļā. Tā nolūkā ''Putnu fabrika Ķekava'' vistas gaļu regulāri pārbauda gan vietējās laboratorijās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs.

Iepazīstoties ar pilnu ražošanas ciklu, varam vien katrs pats izdarīt secinājumus un izlemt, ko likt savā pārtikas grozā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!