Uzvelkam baltos uzsvārčus un dodamies spodri tīrajās ražošanas telpās - uzreiz var just, ka esam tuvumā kam garšīgam: smaržo gan pēc šokolādes, gan sviesta un krējuma. Kopā ražošana izvietojusies četros stāvos - katrs no tiem kalpo savām funkcijām un katrā no tiem noris savs ražošanas tehnoloģiskais process.
Jau sākumā pašā augstākajā stāvā redzam, kā lielā katlā kausējas saldkrējuma sviests - jā, treknāko saldējumu ražošanā izmanto arī tīru sviestu. Ir patīkami uzzināt, ka visu saldējumu pamatā ir tīrs piens, saldais krējums un sviests - nekādu hidronizētu augu tauku un eļļu maisījumu. Arī receptūra klasiskajiem saldējumiem saglabāta no pašiem ražošanas pirmsākumiem - piemēram, saldējums "Pols" joprojām tiek ražots pēc 1971.gadā tapušās receptes un tā iebiezināšanai arī šodien tiek izmantoti kartupeļu milti. Kādēļ? Pircēji ir iecienījuši klasisko "Pola" garšu un degustācijās ir atzinuši, ka tieši kartupeļu miltu piedotā nelielā "gurkstēšana" "Polu" padara par "Polu". Otrs pazīstamākais zīmols, kas top šajā, ražotnē, ir "Ekselence" - pirms 12 gadiem aizsākās tā ražošana un, ejot līdzi laikam, šis saldējums ir kļuvis par visu kārumnieku iecienītu zīmolu. Īpaši priecāties šajā sezonā var visi šokolādes mīļotāji, jo tirgū nonācis "Ekselence" saldējums acij tīkamā iepakojumā ar dubultu šokolādes pārklājumu.
Vērojot, kā griežas lielie mikseri un kā ar šokolādi ražošanas līnijā pārklājas vienādie saldējuma klucīši, cenšamies uzzināt visgardākā saldējuma noslēpumu. "Kvalitatīvas izvejvielas un noslīpēts ražošanas process," atklāj Dmitrijs Dokins, "Food Union" saldējuma kategorijas atīstības direktors. Viskrēmīgākajā saldējumā, piemēram, būs 50 procenti krējuma vai piena masas un 50 procenti gaisa - saldējums tiek maisīts zem spiediena vakuuma mikserī, lai tajā esošās tauku molekulas pēc iespējas sajauktos, un tad saldējumu pēc 6-8 stundu nostādināšanas uzputo.
Saldējuma ražošanas process nemaz nav tik vienkāršs - izejvielas ceļo ne vien starp stāviem, bet arī starp iekārtām, kam katrai ir sava funkcija: viena maisa, otra dzesē, cita - pasterizē. Kopā šo procesu savējie sauc par "virtuvi". Tikai pēc tam saldējums ir gatavs tālākai apstrādei un fasēšanai. Vasarā ražošanas līnijas darbojas ar pilnu jaudu gandrīz visu diennakti - tikai viena stunda no 24 ir atvēlēta līnijas apkopei.
Vissmaržīgākā telpa noteikti ir tā, kurā kausē šokolādi - tā ir pavisam īsta tumšā beļģu un šveiciešu šokolāde, kas lielos maisos gaida savu kārtu nonākt lielajās kausēšanas iekārtās.
Saldējuma eksperts atzīst, ka Latvijā saldējumam ir augstas kvalitātes prasības, un tas ir labi - mēs ēdam īstu plombīru, kas gatavots no tīra piena bez augu tauku piejaukumiem. Katram tirgum ir savas prasības un katra reģiona iedzīvotājiem - sava gaume, īpaši svarīgi to ir zināt, gatavojot produkciju eksportam. Un uz eksportu aiziet prāva daļa no šeit saražotā saldējuma - lielākie sadarbības partneri atrodas Krievijā, Baltijas valstīs, Azerbaidžānā, Kazahstānā u.c. Nesen nosūtīta arī pirmā krava uz Ukrainu. Pavisam drīz, iespējams, Latvijā ražoto saldējumu baudīs arī ASV un Ķīnā. Kas garšo, piemēram, saldējummīļiem Krievijā? Izrādās, viņi vislabprātāk bauda saldējumu "Ekselence" ar Rīgas Melno balzāmu.
Īpaši interesanti ir vērot saldējuma fasēšanas procesu - tas ir pilnībā automatizēts, darbinieki tikai vizuāli uzmana mašīnu darbu un, ja nepieciešams, piepalīdz kļūmes gadījumā. Ar šokolādi pārklātais "Pols" tiek ietīts papīra mētelītī, plombīrs celofāna iepakojumā iegūst ierasto apaļo formu, mazās "Ekselences" kastītes skaisti sagulst pārvadāšanai domātajās lielajās kastēs. Visā šajā procesā īpaša loma ir temperatūrai - katrā ražošanas posmā tā ir citāda, sākot no pavisam zemas, kuru iegūst, izmantojot šķidro slāpekli, līdz tādai, kas saldējumam palīdz būt mīkstam un "iegulties" vajadzīgajā formā. Arī mašīnas, kas tālāk saldējumu izvadā uz tirdzniecības vietām, patiesībā ir saldētavas uz riteņiem, jo saldējumam jāatrodas pareizajā temperatūrā, lai saglabātu savu īpašo struktūru.
