Kādēļ jāizvēlas Skotijas lasis, franču mīdijas un doradas?

Uztura speciālisti un zinātnieki apgalvo, ka zivis cilvēku dara laimīgu - ēdot tās vismaz reizi nedēļā, var novērst depresijas risku, turklāt pētnieki jau sen novērojuši sakarību starp jūras produktu ēšanu un iedzīvotāju mūža ilgumu. Piejūras reģionos dzīvojošie, kuru ikdienas uzturā ir daudz zivis un jūras veltes, ir krietni veselīgāki un dzīvo daudz ilgāk, salīdzinot ar citiem. Īpaši tiek izcelti Vidusjūras reģiona iemītnieki, kuri daudz retāk cieš no sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģiskām saslimšanām, salīdzinot ar Ziemeļeiropas "gaļēdājiem". Biežāk izmantotas tiek jūras zivis, kuru priekšrocība ir piesātinātās Omega-3 un Omega-6 taukskābes, kas ir ļoti nozīmīgas sirds un asinsvadu sistēmas darbam.

Kādas zivis un jūras veltes iesaka Gastronome šefpavārs?

Līdz 1.jūnijam Vidusjūras diētas zivju nedēļas ietvaros Gastronome veikalos - kūpināto zivju un jūras produktu degustācijas. Atnāc un nogaršo!

 Informācija pa darbalaikiem mūsu Facebook kontā.

"Viena no lielākajām uztura atšķirībām ir pārtikas produktu izvēlē - Vidusjūras reģionā cilvēki ēd īstu pārtiku, nevis pusfabrikātus," skaidro Gastronome šefpavārs un ar lepnumu piebilst, ka Gastronome veikalos var iegādāties svaigus produktus, tostarp arī svaigas zivis un jūras veltes.

Zivs, ko Gastronome eksperti noteikti iesaka celt galdā, ir Skotijas lasis, kas audzēts dabiskos apstākļos tīrajos Skotijas ezeros, nelietojot piedevas un hormonus ātrākai augšanai. Skotijas lasis tiek audzēts ilgāk nekā trīs gadus, šajā laikā sasniedzot piecu kilogramu svaru (salīdzinājumam - norvēģu laši 10-11 mēnešos sasniedz 7-9 kg svaru).

Salīdzinājumā ar norvēģu brāļiem, Skotijas laša gaļa ir mazāk trekna, stingrāka un ar bagātīgāku garšu. Skotu laši ir viens no Omega-3 saturošo produktu līderiem, turklāt tie ir arī bagātīgs B grupas vitamīnu un A, D, E, K vitamīnu avots.

Jau desmit gadus Skotijas lasis ir vienīgais produkts, kurš saņēmis Label Rouge titulu jeb produkta augstākās kvalitātes pakāpi, ko piešķir Francijas valdība. Label Rouge tiek uzskatīts par vienu no visaugstākajiem preču standartiem.

Zivju audzētavā notiek regulāras pārbaudes, kontrolējot zivju lomam noteiktās prasības un vides aizsardzības noteikumus. Nemitīgi tiek sekots līdzi gaļas kvalitātei, lipīdu procentuālajam sastāvam u.t.t., līdz ar to ar pārliecību var teikt, ka Skotijas lasis ir augstākās klases produkts.

Gastronome veikalos Skotijas lasi var iegādāties gan veselu (ķidātu, ar galvu), gan tikai vērtīgo fileju. Šefpavārs iesaka ēst svaigu lasi vai sutinātu folijā, izmantojot kvalitatīvu olīveļļu, piedevās pievienojot svaigos salātus vai rīsus, kuskusu, bulguru.

Gastronome veikalos laši nonāk no uzņēmuma R&O Seafood Gastronomy, kas ir prasīgi zivsaimniecības produktu patērētāji jau kopš 1924. gada, strādājot kopā ar labākajiem Francijas speciālistiem. R&O Seafood Gastronomy mērķis un vadmotīvs - piegādāt svaigas un ļoti kvalitatīvas jūras veltes.

Vidusjūras diētas ietvaros noteikti nevajag aizmirst arī par gardo delikatesi - mīdijām, kas ir dabisks antioksidants, jo satur E vitamīnu, B un D grupas vitamīnus, mikroelementus un bioloģiski aktīvas vielas. Pēc uzturvērtības tās nereti pielīdzina vistas olām, olbaltumvielu koncetrācija tajās ir krietni augstāka nekā liellopa gaļā vai zivīs, tajā pašā laikā mīdijās ir maz kaloriju, tādēļ tā ir ideāla maltīte.

Mīdijas uzturā lietotas vēl pirms 70 000 gadu – to pierāda vairāki arheoloģiskie atradumi. Tās ēda Senajā Romā un vienmēr tika uzskatītas par garšīgiem, veselīgiem un lētiem jūras produktiem. Francūži mīdijas dēvē par austerēm nabagiem.

Kopš 18.gadsimta, kad cilvēki iemācījās audzēt mīdijas mākslīgi, šis produkts kļuvis pieejamāks, un nu ik gadu pasaulē izzvejo un apēd vairāk nekā pusotru miljonu tonnu mīdiju. Visvairāk mīdiju fermu ir Galīcijā, bet lielākie mīdiju piegādātāji ir Spānija, Čīle, Skotija un Austrālija. Interesanti, ka galvenais cilvēku konkurents mīdiju ēšanā ir jūras zvaigznes, kuras ļoti iecienījušas šo maigo jūras produktu. Parasti mīdijas izaug no 5 līdz 30 cm, uzturā tiek lietotas vismaz 8 cm garas mīdijas, kas augušas pusotru gadu.

Gastronome eksperti iesaka mīdijas baudīt dažādos veidos - gan ar pastu, gan zupās, gan dažādās mērcēs, piemēram, ķiploku un saldā krējuma mērcē. Pērkot svaigas mīdijas, ieteicams pievērst uzmanību gliemežvākam - tam jābūt veselam un slēgtam, ja vāciņš ir ieplaisājis vai atvērts, tādu nedrīkst ēst! Tiesa, šis ieteikums neattiecas uz jau gatavām mīdijām, tās noteikti jau būs atvērušās. Gastronome šefpavārs iesaka baudīt zilās gliemenes, kuras lieliski var pagatavot ar sautētiem dārzeņiem un ķiploku mērci, klāt dzerot aukstu baltvīnu. Gatavojot svaigas gliemenes, tās jātvaicē, nevis jāvāra. Ja pašiem nav vēlēšanās gatavot svaigas gliemenes, šefpavārs iesaka iegādāties jau gatavos mīdiju kokteiļus, kuri ir pieejami Gastronome veikalos.

Svarīga loma Vidusjūras diētā ir arī garnelēm. Pasaulē eksistē vairāk par 2000 garneļu sugu, bet ne visām ir nozīmīga loma pārtikā. Lielos vilcienos garneles var sadalīt divās grupās – aukstūdens un siltūdens garnelēs. Tirgū visplašāk pārstāvētas ir arktiskā aukstūdens garneles, kurām ir lielāka uzturvērtība. Vidēji viena aukstūdens garnele sver 2,5-3 gramus, tai ir stingra gaļa gaiši rozā krāsā.

Lielākie garneļu eksportētāji pasaulē ir Kanāda, Dānija, Norvēğija, Krievija, Japāna un ASV.

Katrā valstī garneles gatavo citādāk, piemēram, spāņiem patīk gatavot garneles ar ķiplokiem, eļļu un čili pipariem; indiešiem - ar ķimenēm un koriandru, bet japāņi šīs jūras veltes apcep eļļa un mērc sojas mērcē. Gastronome šefpavārs iesaka nobaudīt garneles ar īstu Vidusjūras diētas garšu, gatavojot tās ar olīveļļu un baziliku.

Lai izvēlētos garneles, jāzina pāris nianses, piemēram, skaitļi uz iepakojuma blakus svara apzīmējumam (piemēram 100/150) nozīmē, ka maisā ir no 100 līdz 150 garnelēm. To mēdz dēvēt arī par garneļu kalibru – jo lielākas garneles, jo mazāks ir to skaits vienā kilogramā.

Par garneļu kvalitāti var spriest pēc to galvas krāsas. Ja gandrīz visas galvas iepakojumā ir melnas, tas liecina, ka prece ir nekvalitatīva, produkts ilgu laiku bijis saldēts. Zaļas garneļu galvas rāda, ka dzīves laikā garneles ēdušas planktonu, bet tas neietekmē produkta kvalitāti.

Gastronome veikalos piedāvā veselas, sagatavotas garneles no Dienvidamerikas, šo produktu piegādā 1976.gadā Franču Rivjērā dibinātais uzņēmums Krustanord S.A.S., kas specializējas jūras produktu piegādē, garantējot labāko kvalitāti un drošību tos pārvadājot.

Lai izjustu īstu Vidusjūras diētas garšu un sajustos kā kādā no Vidusjūras valstīm, ēdienkartē noteikti jāiekļauj dorada un akmeņasaris!

Doradas audzē Vidusjūras baseinos, Adrijas jūrā, Kiprā un Sicīlijas krastos. Populārākās doradas ir karaliskā un pelēkā. Karaliskajai doradai ir rozīga gaļa, tai piemīt maigāka garša. Parasti dorada sver no 300 līdz 600 gramiem, taču Francijas zivju audzētāji var piedāvāt lielāku zivi – smagāku par vienu kilogramu! Visgaršīgākās ir doradas, kas zvejotas laika periodā no jūlija līdz oktobrim.

Doradas gaļa ir ļoti maiga un sulīga, vislabākais tās pagatavošanas veids ir cepšana pannā, uz grila vai oglēm. Vidusjūras valstīs šo zivi dēvē par mīlestības talismanu, jo, kā vēsta sena leģenda, tieši šī zivs palīdz mīlētājiem. Lai pati zivtiņa neaizmirstu par savu pienākumu, Dievs tai starp acīm uzzīmējis zelta plankumiņu. Tiem, kuriem neveicas mīlestībā, trīs reizes jāpieskaras ar rādītājpirkstu pie šī plankumiņa, tad mīļotie atradīs viens otru.

Doradas vērtība ir ne tikai garša, bet arī ļoti lielais vitamīnu un minerālvielu daudzums, kuri nepieciešami pareizai vielmaiņai. Doradas gaļa ir diētiska – tā nav trekna, toties bagāta ar olbaltumvielām, tāpēc baudīt to var praktiski bez ierobežojumiem. Vasarā Gastronome eksperti iesaka baudīt uz grila ceptu doradu ar ķiplokiem, koriandru, olīveļļu un pipariem.

Akmeņasaris ir zivs, kas sastopama subtropisko jūru koraļļu rifos, Atlantijas okeānā un Vidusjūrā. Akmeņasari pārsvarā ir spilgti sarkanā vai smilšu krāsā, šīs zivis prot lieliski maskēties no ienaidnieka, un arī paši ir ļoti labi mednieki. Šai zivij ir bieza zvīņu kārta, kuru pirms gatavošanas jānotīra, ja vien zivi negrasās kūpināt. Baltā un stingrā gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, magniju un B6 vitamīniem. Gluži tāpat kā dorada, arī akmeņasaris ir ļoti diētiska zivs. Gastronome meistari iesaka to cept veselu cepeškrāsnī, jo tad zivs būs sulīgāka. Gatavošanas veids pavisam vienkāršs - olīveļļa, sāls, pipari un timiāns. Ja vēlies ko eksotiskāku, droši var gatavot arī sojā un sezama sēkliņās.

Abas šīs Vidusjūras zivis Gastronome veikalos tiek vestas no Grieķijas, nevis no Turcijas, jo Gastronome piedāvā tikai augstākās kvalitātes produktus.

Īpašs un unikāls produkts Gastronome veikalu zivju klāstā ir karsti kūpinātas zivis un jūras veltes, kas tiek pagatavotas turpat uz vietas - Gastronome kūpinātavā Krasta ielā. Kūpināšanai tiek izvēlētas tikai svaigas zivis, kas nav bijušas saldētas, un jūras veltes. Gatavie kūpinājumu uz Gastronome veikalu letēm nonāk vēl karsti. Veikalu lepnums ir ļoti plašais piedāvājums, kā arī tiešām ekskluzīvie produkti - nekur citur Latvijā jūs nenopirksiet karsti kūpinātas tīğergarneles, mīdijas vai piemēram garneļzivi!

Gastronome kulinārijā strādā 12 kvalificēti pavāri, kas gatavo vairāk nekā 80 dažādus produktus vai ēdienus no zivīm vai jūras veltēm. Līdzās kūpinājumiem kulinārija piedāvā arī jūras velšu kokteiļus, salātus, uzkodas, grilētas zivis, kā arī marinētas zivis, kuras var pagatavot mājās vai grilējot pie dabas.

Populārākais produkts ar zivīm vai jūras veltēm ir Cēzara salāti ar vēžu astēm, kas ir pastāvīgo pircēju iecienīts produkts jau vairākus gadus.

Līdz 1.jūnijam Vidusjūras diētas zivju nedēļas ietvaros Gastronome veikalos - kūpināto zivju un jūras produktu degustācijas. Atnāc un nogaršo!