Vispārzināms fakts: kuņģim zobu nav! Tāpēc pārāk ātra ēšana var radīt veselības problēmas. Diemžēl daudzi cilvēki ēd ļoti ātri. Labi tas nav. Cilvēks neizbauda ēdienu, gremošanas sistēma netiek galā ar pārāk ātri norīto un nesakošļāto barību. Zinātnieki izpētījuši, ka pārāk ātra ēšana var sekmēt arī metabolisma sindroma attīstīšanos, kas paaugstina risku saslimts ar sirds slimībām un diabētu. Noskaidrots arī, ka cilvēki, kuri ēd lēnāk, uzņem par 12 procentiem mazāk kaloriju, nekā ātrēdāji. Bet kāpēc daži ēd divreiz un trīsreiz ātrāk nekā citi? Tāpēc, ka dažiem vienkārši nav laika ēst lēni?
Kurš tev kārtas numurs ģimenē?
Žurnālā "Clinical Obesity" publicētais jaunākais zinātnieku pētījums cilvēka ēšanas ātrumu saista ar to, kurš bērns pēc kārtas numura jūs esat ģimenē. Pēc pētījuma datiem, vecākajam bērnam ģimenē ir divreiz lielāka tendence kļūt par ātrēdāju, nekā pārējiem bērniem. Otrs pētījuma secinājums – jo vairāk bērnu ģimenē, jo lielāka iespējamība, ka bērni arī pieaugot būs ātrēdāji.
Pētījumā arī konstatēts, ka vienīgie bērni ģimenē arī pieaugot ēd vēl lēnāk, nekā tie, kuri nav vecākie bērni ģimenē.
Ātrēšanas iemesli
Kādi ir iemesli? Ir hipotēze, ka ātrēšana cilvēkiem, kas nāk no lielām ģimenēm, varētu būt saistīta ar apzinātu vai neapzinātu konkurenci un cīņu par ēdienu – arī ģimenēs, kurās ēdiena netrūkst. Cits iemesls – ir cilvēki, kuriem kopš bērnības ir nenoturīgāka uzmanība, nekā citiem. Viņu uzmanība klejo no vienas lietas pie otras, un viņi pat nejūt, ko un cik ātri apēd. Trešais iemesls – maltītes beigas bērnam nozīmē to, ka atkal drīkstēs iet spēlēties un darīt ko aizraujošāku par ēšanu. Tāpēc, jo ātrāk paēdīsi, jo ātrāk tiksi prom no galda rotaļāties. Šis var kļūt par paradumu, kurš turpinās arī pieaugot – protams, neapzināti.
Vēl kāds ātrēšanas iespējamais iemesls – kolektīvisma gars. Noskaidrots, ka cilvēki ēd vairāk, ja ēd lielākā grupā. Tas pats notiek ar ēšanas ātrumu. Ja bērnībā ģimenes bērni ēd ātri, tad arī lēnākie pielāgojas, savukārt, ja ģimenē visi ir mazēdāji un lēnie ēdāji, visticamāk, tas nemainīsies bērniem arī pieaugot. Tas norāda, cik svarīgi ir ģimenes ieradumi un ēšanas tradīcijas. Ja bērniem kopš bērnības ēšana būs apzināts process bez steigas, kad vecāki mudina un ar savu piemēru māca nesteigties, izbaudīt mirkli un ēdienu, ir liela iespēja, ka bērni arī pieaugušā dzīvē turpinās nesteidzīgu, pārdomātu ēšanu.
Deviņi padomi, kā iemācīties ēst lēnāk
- Apzināti nolem nesteigties un atgādini sev to pirms ēšanas.
- Pavēro, kā ēd citi tev blakus. Mēģini ievērot, kurš ēd lēni, kurš ātri. Pamēģini ēst tikpat lēni vai pat lēnāk nekā lēnākais ēdējs tavā tuvumā.
- Īpaši, ja ēd viens, izmēģini otrās rokas vingrinājumu. Proti, ēd ar to roku, kura parasti nedominē. Ja esi labrocis, ēd ar kreiso roku – un otrādi. Tas palēninās tavu ēšanas tempu līdz pat 30 procentiem.
- Ēšanas laikā atceries padzerties. Katra padzeršanās ir kā maza pauze, kas palēnina ēšanas tempu, ko esi uzņēmis.
- Ēd no sarkaniem traukiem. Pētījumi rāda, ka tas neapzināti palēnina ēšanas tempu, jo, redzot sarkanu krāsu, mūsu smadzenes automātiski pavēl rīkoties lēnāk.
- Maini ēšanas vietas gan mājās, gan iemīļotajā kafejnīcā – tas ļaus ieraudzīt jaunus rakursus un samazināt ēšanas tempu.
- Ēd jaunus, neparastus ēdienus vai tādus, kas prasa koncentrēšanos un pacietību, piemēram, ēdienus, kas baudāmi ar irbulīšiem.
- Bieži maini traukus, ēd no dažādiem, neparastiem, reti lietotiem traukiem.
- Apzināti pārdomā savu ēšanas procesu, uzdod sev jautājumus: vai es to izbaudu? No kurienes nācis mans ēdiens? Vai nesteidzīga ēšana padara ēšanu labāku, vai izbaudu garšas labāk?