Kas ir sēņu dejas aplītī – raganu apļi
Foto: Shutterstock

Sēņu apļi, ko daži sauc par raganu apļiem, mežos, pļavās un piemājas mauriņos – kā tie rodas un vai ir iemesls baidīties un labāk tiem netuvoties?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudzi sēņotāji sastopas ar vietām, kur sēnes sastājušās apļos kā dejā. Šādi skati ir aizraujoši, bet vienlaikus arī biedējoši. Sēņu mednieku grupā "Facebook" Smaida Pūliņa tikko ievietojusi raganu apļa fotogrāfiju ar jautājumu: "Mūsu pusē Zemgales mežos ir daudz tādu " raganu pusapļu". Kā viņi rodas?"

Kas ir sēņu dejas aplītī – raganu apļi
Foto: Smaida Pūliņa

Raganu apļi dažādās formās un materiālos pieminēti dažādu tautu folklorā. Versijas ir dažādas – neparasti apļi uz zemes iezīmē vietu, kur dancojušas raganas, bradājušies ļauni pundurīši vai pats nelabais kūlis sviestu. Mūsdienās, kad cilvēkiem ir šķietami vairāk zināšanu, raganu stāsti pavirzās otrajā plānā, taču daži tik un tā domā, ka šādas vietas iezīmē NLO nolaišanās plačus.

Senos laikos šādām vietām, kur sēnes aug apļos un zāle kalst, nelaida bērnus ne tuvumā un tajās arī nelaida lopus ganīties. Tūlīt sapratīsim, ka sava jēga tam bija – jo zāli savā ziņā bija apēdušas sēnes.

Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka patiesībā raganu apļi rodas sēņotnes augšanas rezultātā. Lūk, ko mikoloģe stāsta "Dabas koncertzāles" Sēņu darbnīcas videonodarbībā: "Raganu apļus veido sēnes ar nelieliem augļķermeņiem. Uz sēnes lapiņu šķautnēm veidojas sēnes sporas. Spora nokļūst zālē uz augsnes un, sporai dīgstot, uz augsnes uz visām pusēm sāk augt sēņotnes pavedieni. Katru gadu šis aplis plešas arvien lielāks un lielāks. Sēņotne ir ļoti ēdelīga un patērē daudz barības vielu, tāpēc sēņu apļa centrā sāk kalst zāle. Sēņotnei atmirstot, apļa centrā atbrīvojas barības vielas un zāle atkal aug spilgtāka un košāka. Ap pašām sēnēm zāle ir izkaltusi, jo sēnes patērē gan ūdeni, gan barības vielas."

Zinot, ka sēņotne paaugas apmēram 10 cm gadā, ieraugot šādu apli, var noskaidrot sēņotnes vecumu. Nomērot apļa diametru, var saprast, cik tad veca ir sēņotne. Latvijā lielākie sēņu apļi ir novēroti 3-5 metru rādiusā. Pasaulē novēroti apļi, kas veidojušies pat simtiem gadu, kur apļa rādiuss ir simtiem metru. Vecākais zināmais aplis atrodas Francijā, kas ir ap 600 m diametrā – tam varētu būt pat 700 gadu. To veidojusi arī Latvijā sastopamā dzeltenpelēkā piltuvene (Clitocybe geotropa jeb Infundibulicybe geotropa).

Ne vienmēr apļiem ir tik precīza forma, īpaši mežā, bet zālē, īpaši koptā zālienā, kur nav nekādu šķēršļu, sēņu apļi ir diezgan simetriski. Raganu apļus var veidot gan bekas, gan mušmires, gan citas sēnes, bet pilsētā raganu apļus visbiežāk veido pļavas vītene, ko Inita Dāniele iekļāvusi savā neparasto un ēdamo sēņu TOP 10.

Kas ir sēņu dejas aplītī – raganu apļi
Foto: Inita Daniele

Pļavas vīteni mikoloģe sauc par vienu no ēdamajām sīksēnītēm un raksturo šādi: "Šī ir perfekto dārzkopju bieds. Skaisti noskūtajā mauriņā veido raganu apļus, kas redzami pat tad, ja pašu sēņu augļķermeņu nav. Tad nu perfekcionistiem rodas vēlme indēt, rakt, plēst, betonēt un asfaltēt. Patiesībā vajadzētu rāpot pa zālienu ar mazām šķērītēm rokās un šņikāt nost cepurītes. Kātiņi ir sīksti, bet cepurītes iesaka lietot pat saldajā, jo sēne satur daudz trehalozes – sēņu cukura."

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sēnes Sēņošana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form