Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Šīs dienas skumjā ziņa par šefpavāra Mārtiņa Rītiņa aiziešanu mūžībā satriekusi daudzus. Kā raksta "Twitter" lietotājs Artūrs Luņevs, pārfrāzējot slaveno Mārtiņa Rītiņa jautājumu, kas var būt skumjāks par šo? Kaut arī pēdējās nedēļas ziņas par Mārtiņa veselību nebija iepriecinošas, visi ļoti cerējām, ka viņš izķepurosies. Tas būtu īsti viņa garā – atgriezties ar smaidu un jokiem! Jo galu galā kādā intervijā Mārtiņš reiz teica: "Es gribu dzīvot simts gadus!"

Mārtiņš Rītiņš dēvēts par latviešu mūsdienu pavārmākslas simbolu un etalonu. Daudzi izauguši ar viņa pavārmākslas raidījumiem un slaveno "Labrītiņ no Rītiņ, šo burvīgo rītiņ!", un tieši ar Mārtiņu Rītiņu sākusies jauna ēra ēst gatavošanā, runāšanā par ēdienu un stāstīšanā par ēdienu. Ar Mārtiņu Rītiņu pie mums atgriezās pasaule visā tās garšu un smaržu krāšņumā – viegli, artistiski, nepiespiesti, humorpilni; ar dziļām zināšanām, pieredzi, degsmi un azartu.

Sociālie tīkli pildās ar skumjām, šoku, pateicību un gaiša Mūžības ceļa vēlējumiem Mārtiņam. Skumst gan tie, kas viņu pazinuši, gan tie, kuri viņu iepazinuši TV ekrānos un intervijās. Galu galā mēs visi viņu pazīstam – viņš bija mūsu Mārtiņš Rītiņš. Mūsējais.


Kultūras producente Leonarda Ķestere, kura ar Mārtiņu kopā strādājusi daudzos vērienīgos un Latvijai svarīgos projektos, savā "Facebook" kontā uzrakstījusi skaistu un emocionālu vēstuli Mārtiņam. Tajā apkopota liela daļa no Mārtiņa Rītiņa paveiktā.

Leonarda Ķestere raksta: "Mārtiņ Rītiņ! Tik ļoti lūdzu Dievu, lai Tu atnāktu atpakaļ, bet kas nolemts, nolemts. Tomēr viss, kas ar Tevi saistās bija un paliks ļoti saulains un gaišs, kā laimes un prieka brīži, ko dāvājam saviem laikabiedriem. Paldies, Mārtiņ, ko esi man devis dzīvē - paldies par Tavu attieksmi, padomiem, nepārspējamo sadarbošanos lielos projektos Baltajā namā, Rundālē, festivālos Etonnante Lettonie un Francijas Pavasaris, Viņas Majestātes Elizabetes II, VP Inaugurācijas, u.c. lielnotikumos. Tik skaistos un nozīmīgos labdarības Mārtiņa Fonda pasākumos Jēkabpils novada Dūjās, kur bērniem, kas slimi ar onkoloģiskām un hemofilijas slimībām un viņu vecākiem, Tu, kopā ar Sergeja Jēgera Fondu un Elitu Keišu piedalījies viņiem atpūtas mājas veidošanā, stādīji garšaugu dārzu, - vēl, un vēl - citos lielos skaistos pasākumos! Paldies par Taviem sveicieniem manās dzimšanas un vārda dienās - Tu biji no rītiem agrais sveicējs. Pirmais, kā gaiļa dziedājums! Kāda pēc tam bija diena!!! Mārtiņ, Tu Latvijai biji VESELS LAIKMETS! Tu ne tikai iemācīji mums mīlēt gardu, lieliski sagatavotu un noformētu ēdienu, dzērienus, sarunas pie galda, manieres pie galda - vārdu sakot iemācīji mums gribēt prasmīgi gatavot, ēst, lietot garšaugus un uzvesties - Tu mums atklāji, kas ir vietējais zemnieku audzētais produkts, kas ir Slow Food, kas ir Latvijas Garša! Šo kustību Tu uzsāki, ieviesi un iedevi mums burvju nūjiņu! Straupes Slow Food tirgus ir Tavas burvju nūjiņas pieskāriens, iedrošinot tad tos cilvēkus, kas šīs idejas realizē lieliskā veidā! Mārtiņ, Tu mums atvēri pasauli 360 grādos ne tikai ar savām sarunām, TV vadītajiem raidījumiem, intervijām, paraug-demonstrācijām virtuozai gastronomijai, Tu mums iedevi pašpārliecību, ka mēs arī varam, ka mēs arī gribam, ka mēs ESAM! Es ceru, ka visu TV visi arhīvi tiks pārskatīti un mēs redzēsim Mārtiņa Rītiņa IZCILOS TV raidījumus ATKAL - tur varētu sanākt vairākas sezonas kvalitatīva un augstu reitingu TV produkta (ja kas.) Tu pavēri ceļu Latvijas gastronomijas virzienam, palīdzot izveidoties veselai plejādei lielisku šefu, kas Tavu vārdu un skolu ir novērtējuši, kad viņi devās savās profesionālajās studijās pasaulē, lai atgrieztos un bagātinātu Latvijas restorānu vidi. Es tik ļoti gribētu, lai Latvijā, kā jebkurā sevi cienošā, rietumu vērtībās balstītā valstī būtu profesionāla Gastronomijas akadēmija, nosaukta Mārtiņa Rītiņa vārdā. Mārtiņam tāda ideja, kopā ar Francijas kolēģiem, Kultūras, Ekonomikas ministriju, LIAA bija 2000. gadu vidū. Francijā un citur gastronomija ir ne tikai kultūras mantojums, to arī atzīst par mākslas žanru!!! Mārtiņš mīlēja mākslu, viņš dievināja operu. Tas bija spridzīgi ar viņu pārrunāt operizrādes, lai kur tās arī baudītas. Tu pats dziedāji un biji ēverģēlīgs, ļoti romantisks un ļoti, ļoti pozitīvs, kas mums tik daudz deva, tik daudz mācīja, tik daudz aplaimoja – kā nekad un kā neviens cits. Mārtiņ, tuč, tuč, tuč... paldies Tev par šo skaisto rītiņ tik daudz skaistu, saulainu gadu garumā! Visdziļākā līdzjūtība Mārtiņa draugiem, mīļajiem un tuvākajiem, lieliskajai ģimenei! PALDIES TEV! LAI ARĪ TUR TEV SKAISTI UN TEVI MĪL!"

Kā gan Mārtiņu Rītiņu varētu nemīlēt? Viņa brīnišķīgie teicieni ir ikoniski – kurš latvietis gan gatavojot nav sev teicis: "Un tagad tuč, tuč pipari... un čiploks!" Kopš mūsu virtuvēs sākusies Mārtiņa Rītiņa ēra, "tuč tuč" ir normāla mērvienība! Un kurš gan nezina: "Ja mājās nav nekā ēdama, ņemam laša fileju..."


Tā tiešām ir jauka ideja. Kā būtu, ja mēs šovakar visā Latvijā pagatavotu vakariņas par godu Mārtiņam Rītiņam? Kas, nu kas gan varētu būt labāks par šo? Dalāmies ar receptēm un atceramies: "Nekas – nekas nevar būt sliktāks par pārceptu zivi!"

Neilgi pēc jubilejas Mārtiņš Rītiņs viesojās DELFI TV studijā. Sarunu skaties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!