Gudrais organisms
Ziemā organisms, iespējams, prasa citādu ēdienu, bet viss atkarīgs no ziemas barguma, temperatūras laukā un mūsu enerģijas patēriņa. "Katrs organisms pats ir ļoti gudrs. Piemēram, vienu brīdi cilvēkam vairāk uzturā gribas lietot gaļu, vienu brīdi – pienu. Organisms pats pasaka priekšā. Man nenāk prātā, ka būtu jābūt īpaši atšķirīgam uzturam," stāsta ģimenes ārste-kardioloģe Anita Baika. "Citādāk ir ar vīrusiem un saaukstēšanos. Mēs empīriski lietojam citronus, ķiplokus – tas jau nav slikti, bet nav veikti zinātniski pētījumi, kas pierāda, par cik procentiem cilvēki, kas tos lieto, slimo mazāk. Bet tas nenozīmē, ka tos nevajag lietot, katrā ziņā vajag." Jo tie spēcina organismu un ļauj justies labāk. "Bet vēlos uzsvērt, ka cilvēkam vispār noteikti jābūt paēdušam, nevar pa dienu izdzert tikai daudz kafijas un apēst smalkmaizīti, jo tad organisms būs novārdzis." Tas savukārt padara to pieejamāku dažādiem vīrusiem.
Joprojām labs laiks vietējiem dārzeņiem un ogām
"Es vienmēr esmu par to, ka ikdienā jāievēro sabalansēts uzturs. Tas atbilst mūsu pašu produktu sezonalitātei – mēs izmantojam tos produktus, kas ziemā pieejami, piemēram, bietes, burkānus, ķirbjus. Un vajag baudīt tos, kamēr tie vēl ir kvalitatīvi uzturvērtības ziņā," stāsta "Willow Med" sertificēta uztura speciāliste Gundega Rudzīte-Aņiščenko. Pēc viņas teiktā, pērkot vietējos produktus, mēs atbalstām savus uzņēmējus, zemniekus. Tāpat tie auguši tajā vidē, kur mēs paši dzīvojam. Tas nenozīmē, ka pa reizei nevarētu lietot ievestos dārzeņus, bet priekšroku viņa dod vietējiem. Jo no ārzemēm vestie tiek novākti mazliet zaļāki un transportējot kādas vērtības zūd. Bet paši savus produktus varam novākt to pilnbriedā. Tas neattiecas uz saldētajiem dārzeņiem vai augļiem, jo tos vienmēr ievāc brieduma pakāpē arī ārzemēs. Kamēr mums šobrīd ir dzērvenes, smiltsērkšķi, varbūt kāda brūklene aizķērusies, varam baudīt šos, un, kad tie būs beigušies, tad varēsim ņemt ārā no saldētavām krājumus.
"Svarīgi atcerēties, ka jebkurā hroniskā stresa situācijā ķermenis cenšas izdzīvot un tādēļ palielina bada hormona grelīna līmeni un samazina sāta hormona leptīna līmeni," stāsta Gundega. "Ziemā tieksme pēc pārtikas ar augstu kaloriju daudzumu palielinās, un cilvēki mēdz pārēsties. Bet, ja kustamies mazāk, tad jāēd arī mazāk. Jebkurā gadījumā uzturam jābūt sabalansētam, nevaram ziemā ēst tikai treknus cepešus. Turklāt ne vienmēr šķīvis jāliek pavisam pilns, pietiek ar to, ka varam ēdienu nevis vienkārši apēst, bet baudīt. Varbūt skaistāk to noformēt, uzklāt skaistāku galdu, lai saņemtu arī estētisku baudījumu."
