Ko latvieši ēda senāk? Pieci stāsti par mūsu senču ēšanas paradumiem
Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums

Vai zini, kāds bija latviešu zemnieku uzturs naturālās saimniecības laikā? Ko zemnieks pirka un ko audzēja pats? Kad sāka audzēt kartupeli, gurķi, salātus? Ko senči zināja par kafiju un kas bija gardēdiens? Lai Latvijas simtgades ietvaros tev būtu iespēja labāk izzināt mūsu senču ēšanas paradumus un tradicionālos ēdienus, piedāvājam piecu aizraujošu Nacionālās vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Sanitas Stinkules stāstu kolekciju.

Pirmais stāsts bija par labību un maizi – senču svarīgākajiem iztikas līdzekļiem. To izlasot, uzzināsi, kā tika cepta maize, un kādēļ maizi mēdza cept par no papardēm vai sūnām.

Otrajā stāstā tika skaidrots, kā eksotiskajiem kartupeļiem izdevās iekarot latviešu simpātijas, un ko vēl senči audzēja savos piemājas sakņu dārziņos.

Trešais stāsts atklāj to, kā latvieši sēnes kartupeļu spaiņos ar nēšiem no meža nesa, kā cūku kāva un mucām siļķes ēda.

Ceturto stāstu izlasot, uzzināsi kāpēc siers senlaikos bija ar cirvi cērtams, bet sviests zelta vērtē, kā arī citus interesantus faktus par tradicionāliem piena produktiem Latvijā kopš piensaimniecības pirmssākumiem – rūgušpienu, krējumu, sviestu, biezpienu un sieru.

Piektajā – rakstu sērijas noslēdzošajā stāstā – uzzināsi senču alus darīšanas noslēpumus un kas ir gardēdiens.

Source

Tasty

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijas simtgade Tradicionālā latviešu virtuve
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form