Rūgušpiens – ēšanai, ne dzeršanai

Ko latvietis ēda senāk. Ar cirvi cērtams siers un sviests zelta vērtē jeb Stāsts par pienu
Foto: Shutterstock

Visvairāk lietotais latviešu zemnieku piena produkts bija rūgušpiens. Kad piens bija izslaukts un saliets spainīšos to nolika kādā aukstākā kambarī, lai sarūgst. Kad piens bija sarūdzis, tam noņēma krējumu un rūgušpienu ēda no tiem pašiem spainīšiem. Šajā pašā traukā rūgušpienu lika arī galdā.

Labam rūgušpienam vajadzēja būt blīvam, viengabalainam, ar patīkamu skābenu garšu. Pats labākais rūgušpiens bija tad, ja tas bija biezs un lejot dalījās lielās šķēlēs. Rūgušpienu smēla ar karotēm, tāpēc pārsvarā teica – „rūgušpienu ēst” nevis dzert. Rūgušpiena dzeršana no krūzītēm ieviesās tikai 20. gadsimta 20.–30. gados.

Ar rūgušpienu gatavotu ēdienu bija samērā nedaudz. Visbiežāk to ēda iedrupinot tajā maizi vai biezpienu, pārlejot novārītiem zirņiem un pupām. Rūgušpienu ēda arī pārlejot to vārītam, pēc tam grauzdētam un samaltam graudu maisījumam, kas sastāvēja no rudzu, miežu, auzu graudiem, zirņiem un pupām. Šo ēdienu Vidzemē sauca par kamiem, Latgalē par sutnēm, bet Kurzemē par pūteli. Rūgušpienu ēda arī kopā ar ceptu siļķi. Kurzemē bija iecienīts dzēriens bija skābputra – ieskābēta miežu putraimu putra ar rūgušpiena kunkuļiem. Vidzemē līdzīgu dzērienu sauca par skābumu jeb kulteni – tam ūdenī iekūla miltus un saraudzēja, pievienojot vēl rūgušpienu.

Seko Tasty arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ēdienu vēsture Latvijas vēsture Piena produkti Sarakstu karuselis
0
Biezpiens
0
Piens
0
Rūgušpiens
0
Sviests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form