Ko latvietis ēda senāk. Otrais stāsts – kartupeļi, kaņepes un citi senču dārza labumi
Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums

15. oktobrī, sadarbībā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli, sākām iepazīstināt arī "Tasty.lv" lasītājus ar mūsu senču ēšanas paradumiem, vēsturisko rakstu sēriju uzsākot ar stāstu par labību un maizi (to vari izlasīt te).

Otro stāstu sāksim ar atbildi uz pirmā stāsta nobeigumā uzdoto jautājumu. Kas tad izglāba latviešu zemniekus no bada? Kā jau varat noprast, tas bija nekas cits kā kartupelis, ko mūsdienās dēvējam arī par otro maizi, bet kartupeļa ceļš līdz latviešu vēderam nemaz nebija tik gluds.

Sākot ar 19. gadsimta sākumu rudzu maizi pakāpeniski sāka izkonkurēt 16. gadsimtā no Dienvidamerikas Eiropā ieceļojušais kartupelis. Kartupeļa vēsture sākās apmēram 8000 gadu senā pagātnē Dienvidamerikā Titikakas ezera apkārtnē. Tas atrodas uz robežas starp mūsdienu Bolīviju un Peru, Andu kalnos 3800 metrus virs jūras līmeņa. Uz Eiropu kartupeli atveda spāņi un jau 1573. gadā ir ziņas par kartupeļu audzēšanu Spānijā. No Spānijas galma kartupelis kā eksotiska dāvana ceļoja pie Romas pāvesta, tālāk uz Vīni, Londonu un Parīzi.

Latvijā kartupeļi pirmo reizi minēti 17. gadsimta otrajā pusē Kurzemes hercoga Jēkaba galmā. Turpmākos simts gadus, līdz 18. gadsimta otrajai pusei, kartupeļus stādīja vienīgi muižu daiļdārzos, kartupeļu košo ziedu dēļ un tikai atsevišķos gadījumos tos pasniedza kungu viesību galdā kā retus "zemes augļus". Tikai 18. gadsimta otrajā pusē Baltijas muižās sākās kartupeļu audzēšana sakņu dārzos un tie parādījās galdā biežāk. Zemnieki kartupeļus neaudzēja līdz pat 18. gadsimta beigām.

Lasi tālāk un uzzini, kā tad kartupeļiem tomēr izdevās iekarot latviešu simpātijas, un ko vēl senči audzēja savos piemājas sakņu dārziņos.

Tags

Kartupeļi Sarakstu karuselis Vēsture Cūku pupas Kāļi Kaņepes Kaņepju sviests Ķimenes Lēcas Mārrutki Pelēkie zirņi Rāceņi Zirņi

Comment Form