Mārtiņdienas zoss un olu pantags

Ko latvietis ēda senāk. Trešais stāsts – gaļa, zivis, sēnes un savvaļas augi
Foto: Shutterstock

Mājputnu gaļa bija rets svētku ēdiens un ciemiņu mielasts. Vistu vai gaili kāva arī saskaņā ar senu tradīciju rudens svinamā dienā – Mārtiņos. Izplatoties zosu audzēšanai 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, par Mārtiņdienas cienastu kļuva zoss cepetis.

Olas latviešu tradicionālajā virtuvē izmantoja ļoti maz – tikai kā piedevu pie ēdiena. Ar tām cienāja negaidītus ciemiņus. Pavasarī, kad vistas dēja vairāk, olas ietilpa svētku un darba cēliena sākuma tradicionālajos ēdienos – Lieldienās ēda vārītas olas, pieguļu un ganīšanu sākot, gatavoja olu kulteni – pantagu.

Tags

Ēdienu vēsture Latvijas vēsture Sarakstu karuselis Sēnes Cūkgaļa Desa Kūpināta gaļa Kūpināta zivs Nātres Nēģi Putraimi Sālītas sēnes Siļķe Skābenes Speķis Gaļas ēdieni Zivju un jūras produktu ēdieni

Comment Form