Ko un kā latvietis ēda senāk. Pirmais stāsts – labība un maize
Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 2017. gada 10. oktobrī "UNESCO nedēļa" laikā bija iespējams apmeklēt Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Sanitas Stinkules lekciju "Latviešu tradicionālie ēdieni". Kāds bija latviešu zemnieku uzturs naturālās saimniecības laikā? Vai latvietis spēja sev nodrošināt pārtiku? Ko zemnieks pirka un ko audzēja pats? Kad sāka audzēt kartupeli, gurķi, salātus? Ko zemnieks zināja par kafiju un kas bija gardēdiens? To visu varēja uzzināt aizraujošajā priekšlasījumā, ar kura fragmentiem lektore laipni piekrita iepazīstināt arī "Tasty.lv" lasītājus, tādēļ pāris turpmākās nedēļas jums būs iespēja labāk izzināt mūsu senču ēšanas paradumus. Vēsturisko rakstu sēriju sāksim ar stāstu par katra latvieša svētu lietu – labību un maizi.

Cilvēks jau sen mācījies iegūt sev iztikas līdzekļus no dabas. Sākotnēji pārtika no zivīm, medījumiem un dabā iegūtiem augiem – ēdamām saknēm, stiebriem, ogām un riekstiem, bet vēlāk iemācījās apstrādāt zemi un pieradināt lopus. Uztura pamatā bija zemē izaudzētie graudaugi, pākšaugi, saknes, mājlopu gaļa un piens. Paaudžu paaudzēs mūsu senči pārtika no tā, ko deva zeme un darbs – ko viņi prata izaudzēt, ievākt un saglabāt. Tika pirkta vienīgi sāls, bez kuras nebija iespējama krājumu saglabāšana. Naturālā saimniecība bez lielām izmaiņām Latvijas teritorijā pastāvēja līdz pat pagājušā gadsmita sākumam.

Tradicionālās saimniecības laikā gads dalījās divās daļās – ziemā un vasarā. Ziemā lauku darbus nedarīja, lietoja vasarā iegūtās dabas veltes, savukārt visa vasara pagāja, gādājot pārtiku ziemai. Visbagātākais laiks zemniekam bija ziema, tad mājās bija viss – kartupeļi, milti, putraimi, gaļa, tikai piena bija mazāk, jo govis jau septembrī, oktobrī "gāja ciet", proti, nedeva vairs pienu un līdz teliņa piedzimšanai netika slauktas.

Govs piena vietā lietoja kaņepju pienu, ko ieguva, grūžot sakaltētas kaņepes piestā un atjaucot ar ūdeni. Galvenais ēdiens ziemā un arī vasarā bija pašcepta rupjo rudzu miltu maize un dažādi vārīti ēdieni: galvenokārt labības izstrādājumu, pākšaugu, sakņu un dārzeņu viras ar gaļas vai tauku piedevām – vārīja gaļas zupas, skābus kāpostus ar gaļu un tauku putras.

Lasot tālāk uzzināsi, kāds bija mūsu senču svarīgākais iztikas līdzeklis, kā tika cepta maize, un kura maize bija garšīgāka – no papardēm vai sūnām ceptā.

Tags

Labība Lasāmgabali Kviešu graudi Maize

Comment Form