Foto: stock.xchng
Krāsas šķīvī – speciālisti saka, ka tām ir nozīme. Piemēram, sarkanajai krāsai tautas medicīnā tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības. Tā stimulē psihes darbību, radot spēka un enerģijas pieplūdumu. Sarkanās krāsas dārzeņi un augļi stimulē asinsriti, paaugstina asinsspiedienu, dziedē ādas slimības, uzlabo atmiņu un redzi, kā arī trīskārtīgi uzlabo muskuļu tonusu, vēsta Latvijas medicīnas portāls.

Tomāts ir pazīstamākais sarkanās krāsas grupas dārzenis. Tas satur 13 dažādus vitamīnus (A, C, D, E, PP u.c.), beta karotīnu, folijskābi, dažādas organiskās skābes, dabīgos augu hormonus flavonoīdus un fitoncīdus, ēteriskās eļļas, kā arī 17 minerālvielas: kāliju, fosforu, kalciju, mangānu, magniju, dzelzi, kobaltu, molibdēnu, cinku un jodu - vielas, kas ļoti nepieciešamas cilvēka asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai un dažādu dziedzeru sekrēcijai.

Interesanti, ka gatavi tomāti, līdzīgi kā šokolāde, satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo cilvēka enerģiju un labsajūtu. Glāze tomātu sulas satur pusi diennaktī uzņemamās vitamīnu C un A 1 normas, kas  stiprina nervu sistēmu. Vīriešiem tomāti, tomātu sulas un mērces palīdz cīnīties pret prostatas saslimšanām. Tomātu sezonas laikā ik nedēļu ieteicams apēst aptuveni 20 tomātu, bet gadā - ap 20 kg tomātu.

  

Paprikas jeb dārza piparu galvenā vērtība ir C vitamīns. Tā satur arī vitamīnus B1, B2, P, PP, karotīnu un minerālvielas - kāliju, fosforu un magniju. Saldo papriku jeb bulgāru piparus iesaka lietot ēstgribas un gremošanas veicināšanai, kā arī slāpju remdēšanai. Savukārt sīvo papriku jeb Kajēnas piparus lieto tikai kā garšvielu, jo tā ir ļoti asa.

Brūklenes ir organiskām skābēm un minerālsāļiem bagātas ogas, kam piemīt baktericīdas un antiseptiskas īpašības. Tās uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu. Bet brūkleņu mētru tēja, pateicoties augstajam mangāna saturam, mazina kaulu un locītavu sāpes un ir efektīvs līdzeklis cīņā pret reimatismu.

Brūklenes lieto ārstējot nieru un urīnpūšļa iekaisumus, diabētu, podagru, caureju, avitaminozi un citas kaites. Tā kā šīs ogas ir spēcīgs atindēšanas līdzeklis. Ogu sezonas laikā gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst 100 g brūkleņu.

  

Dzērvenes satur C, B1, B2, PP vitamīnus, kas stiprina imunitāti un palīdz mazināt saaukstēšanās, infekcijas slimību, kā arī dažādu audzēju risku. Pateicoties bagātīgajam flavonīdu, antioksidantu un minerālvielu (kālija, nātrija un kalcija) saturam, tās normalizē vielmaiņu, sirdsdarbību un asinsspiedienu, tāpēc ieteicamas sirds un asinsvadu slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no sklerozes un tās izraisītajām sekām.

Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, organisko skābju (benzoskābe, hipūrskābe u.c.), kas veicina gremošanas sulu sekrēciju un uzlabo ēstgribu. Tās stiprina asinsvadus, samazina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo organisma vielmaiņas procesus un dezinficē cilvēka muti, iznīcinot nelabvēlīgos mikroorganismus. Ogu sezonas laikā gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst 100 g dzērveņu.

Zaļā krāsa nomierina, atslābina un rada labu noskaņojumu. Zaļās krāsas produkti uzlabo asinsriti, dziedē bronhītu, garo klepu, locītavu iekaisumus, čūlas un stabilizē asinsspiedienu.

Briseles kāpostos jeb rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu. C vitamīna tajos ir četras reizes, bet beta karotīna - 15 reizes vairāk nekā parastajos galviņkāpostos.

  

Brokoļi jeb sparģeļkāposti satur divas reizes vairāk C vitamīna nekā ziedkāposti. Lai sekmētu normālu vielmaiņu, uztura zinātnieki iesaka gadā apēst vidēji 40 līdz 45 kg svaigu kāpostu.

  

Spināti ir lapu dārzeņi, kas bagāti ar vitamīniem, olbaltumvielām un minerālvielām - kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, tāpēc tie labi ārstē dažādas kuņģa slimības, ietekmē asins veidošanos, nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo kuņģa darbību un ārstē ādas slimības. Tāpat spināti satur daudz ogļskābes, tāpēc tie nav piemēroti ikdienas lietošanai un nav ieteicami aknu un nieru slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem.

Skābenes un rabarberi satur daudz skābeņskābes, kas veicina kuņģa sulas un zarnu sekrēcijas izdalīšanos. Tiesa, šos produktus ieteicams ēst tikai līdz Jāņiem, jo pēcāk skābeņskābes koncentrācija rabarberos un skābenēs pieaug 4 līdz 5 reizes, veidojot ar kalciju nešķīstošus savienojumus, kas sāļu veidā var nogulsnēties nierēs un radīt nierakmeņus.

  

Pētersīļi satur daudz minerālvielu - kāliju, kalciju, nātriju, magniju, fosforu, dzelzi, kā arī mikroelementus, ogļhidrātus, C un B grupas vitamīnus, beta karotīnu. Visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, tāpēc pētersīlis ir ne vien brīnišķīgs garšaugs un ārstniecības augs, bet arī kosmētikas līdzeklis. Piemēram, tas baro ādu, uzlabo sejas krāsu un mazina grumbas.

  

Gurķi satur vitamīnus, mikroelementus un daudz bāzisko minerālsāļu, kas ārstē locītavu iekaisumus, kaulu deformāciju, regulē vielmaiņu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno šūnas. Šis dārzenis ir ļoti bagāts ar ekstraktvielām, tāpēc tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem asins tīrītājiem. Savukārt lielā ūdens satura dēļ gurķi labi remdē slāpes un pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus organismā, bet to maskas patīkami atsvaidzina, mitrina un balina ādu, kā arī stimulē asins cirkulāciju ādā.

  

Salāti mēdz būt ļoti dažādi - lapu salāti, galviņsalāti, kacensalāti, sparģeļsalāti, romiešu salāti u.c., taču tie visi satur B grupas, C un P vitamīnus, karotīnu un dažādus mikroelementus - vielas, kas nomierina, uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un veicina holesterīna izdalīšanos no organisma. Tāpat salāti ir ļoti diētiski, jo dabīgo cukuru koncentrācija tajos ir ļoti maza.

Violetās krāsas ogās, augļos un dārzeņos (mellenes, upenes, bietes, baklažāni, sarkanie galviņkāposti) esošās vielas uzlabo redzi un kuņģa darbību, regulē vielmaiņu un vairogdziedzera darbību, dziedē elpceļus un kaulus, nieres un smadzeņu traumas, kā arī attīra asinis. Atsevišķi šīs grupas produkti, piemēram, baklažāni, ieteicami cilvēkiem ar pazeminātu svaru, jo tie uzbaro.

Biešu augsto uzturvērtību nosaka šo dārzeņu unikālais sastāvs - vitamīni, minerālvielas (kālijs, magnijs, silīcijs, jods, dzelzs), olbaltumvielas un šķiedrvielas. Pateicoties lielajam šķiedrvielu daudzumam, bietes uzlabo zarnu trakta un kuņģa darbību, mazinot risku saslimt ar resnās zarnas audzēju. Tās veicina vielmaiņu un normalizē asinsspiedienu, kā arī stimulē centrālās nervu sistēmas darbību. Tāpat bietes uzlabo sirds, nieru, aknu un urīnpūšļa darbību. Tomēr īpaši tās ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību, jo uzlabo asins sastāvu, veicina sarkano asins ķermenīšu veidošanos un izvada no organisma smago metālu sāļus un dažādus sārņus.

Mellenes satur daudz vērtīgu vitamīnu (B, C, P, PP), minerālvielu (nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, kobalts un niķelis), šķiedrvielu un organisko skābju, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organisma nozīmīgākos dzīvības procesus. Pateicoties pektīniem, kas neitralizē indīgās vielas, mellenēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un tās ir efektīvs līdzeklis cīņā ar dažādām baktērijām. Savukārt dabīgie antioksidanti regulē svarīgākos procesus smadzeņu darbībā un nodrošina šūnu atjaunošanos, kavējot organisma novecošanas procesus.

Viena no melleņu visvērtīgākajām īpašībām ir spēja uzlabot asins cirkulāciju visā organismā, bet jo īpaši redzes orgānos. Gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst ½ glāzes melleņu.

  

Upenes satur B1, C un P vitamīnus, karotīnus, dažādus mikroelementus - mangānu, varu, hromu dzelzi un citus, kas lieliski stiprina organisma imūnsistēmu, Tāpat šajās ogās ir īpaši augsta flavonoīdu koncentrācija - tās uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos un regulē holesterīna daudzumu asinīs, tāpēc ļoti ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību.

Sarkanajos galviņkāpostos ir četras reizes vairāk ogļhidrātu, minerālvielu un C vitamīna nekā parastajos galviņkāpostos.

Baklažānos vitamīnu saturs nav augsts - sastopami vien B grupas, PP un C vitamīni. Taču šie dārzeņi ir bagāti ar minerālsāļiem un bioloģiski aktīvām vielām, kas šķīdina sāļu nogulsnes un izvada no organisma dažādas kaitīgās vielas.

Baklažāni labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību, palīdz pret mazasinību, normalizē ūdens līdzsvaru organismā, ievērojami samazina holesterīna līmeni asinīs, sekmē liekā šķidruma un urīnsāļu izvadīšanu, tāpēc īpaši ieteicami gados veciem cilvēkiem, kā arī diabētiķiem, nieru slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no tūskas vai podagrai līdzīgām kaitēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!