"Slovākijā, tāpat kā Latvijā pandēmijas apstākļos, cilvēki nevar apmeklēt restorānus, darbojas tikai ēdienu līdzņemšana," stāsta slovākiete no Žilinas pilsētas Helena Kotkova Stromčekova. "Es parasti gatavoju mājās, tā esmu pieradusi, jo pirkt ēdienu no restorāniem ir krietni dārgāk, nekā gatavot mājās. Ja ir laiks, labāk gatavot mājās. Lai gan dažreiz, protams, iegriežos kādā restorānā. Piemēram, kad ar dēlu pēc Ziemassvētkiem atgriezāmies pilsētā no mūsu kalnu namiņa, sanāca iet garām vjetnamiešu restorānam, kurā mēdzu iepriekš ēst. Iegādājos tur ēdienu, gājām pie draugiem, un viņi bija bēdīgi, ka neesmu pateikusi, ka tur būšu, jo tad arī viņi būtu pasūtījuši līdzņemšanai. Žilinā tāpat kā Rīgā ir uzņēmumi, kas nodrošina piegādi uz mājām un ar auto atved vai nu picu vai jebko, ko sirds vēlas, arī no labiem un dārgiem restorāniem."
Helena atzīst, ka negatavo mājās slovāku tradicionālo ēdienu, bet ko mūsdienīgu – kā lielākā daļa slovāku. Un viņas ģimenē ēšanas paradumi nav mainījušies kopš pandēmijas sākšanās. "Man patīk gatavot ātri, piemēram, sautējumus – visu saliek vienā katlā un krāsnī iekšā. Lai ir vienkārši. Man patīk, ka nav jāvāra daudzos katlos atsevišķi, bet var salikt vienā gan rīsus, gan gaļu, gan dārzeņus. Manam dēlam garšo kartupeļi, tad nu gatavoju kartupeļus jebkuros veidos, varētu teikt, ka kartupeļi ir ļoti iecienīti Slovākijā," stāsta Helena. Es piebilstu, ka tad, kad ciemojos šai zemē, mani pārsteidza, ka restorānā kā piedevu pasniedz frī kartupeļus kopā ar rīsiem. Helena par to pasmaida, bet viņai tas neliekas nekas īpatnējs. Viņa skaidro, ka kartupeļi vēsturiski bijuši ļoti pieejami un daudz ēdienu Slovākijā ir no kartupeļiem un miltiem.
Helena stāsta, ka šodien cilvēki ikdienā negatavo pēc tradicionālajām receptēm. Arī viņa pati ko tradicionālāku uztaisa vien tad, kad ar ģimeni dzīvojas savā namiņā kalnos, tad tas esot vairāk atbilstoši. "Tradicionālā slovāku virtuve vienmēr bijusi kartupeļi, sīpoli, speķis, skābie kāposti un daudz treknas gaļas. Kartupeļu klimpas ar brinzu ir ļoti vienkāršs ēdiens, ko var pagatavot mājās, un tas sanāk ļoti lēti, dārgākais no tā ir brinzas siers. Dažreiz cilvēki to gatavo mājās, lai atcerētos tradīcijas, bet nedomāju, ka šis ēdiens cilvēku vidū ir dikti iemīļots." Lai gan ikdienā restorāni to piedāvā. "Tagad arī Slovākijā ienāk austrumu vai citzemju ēdieni, daudz iespēju nopirkt dažādas interesantas sastāvdaļas, cilvēki izmainījuši ēšanas paradumus no tradicionālā uz ko eksotisku un mūsdienu, uz pasaules ēdienkarti. Daudzi Āzijas ēdienus gatavo arī mājās."
Helēna stāsta, ka slovāku ēdiens ir trekns, kam es varu piekrist, diezgan ilgi ciemojoties šai zemē. Tāds pamatīgs.Tam piekrīt arī Ints Pļavnieks, latvietis, kurš Slovākijā dzīvo nu jau 13 gadus. "Slovāku virtuve man liekas ļoti vienkārša. Ja godīgi, nekādas labās domas par slovāku virtuvi man nav, neesmu sajūsmā par to, jo tā ir izdomā nabadzīga. Bet atšķiras mājās gatavotā virtuve no tā, ko var iegūt restorānos. Visumā vienkārša un nabadzīga izdomas ziņā. Pamata vērtības te ir gaļa un kartupeļi. Manuprāt, visur Eiropā virtuve ir līdzīga. Tomēr es nevaru slovāku virtuvi salīdzināt ar Latvijas, jo Latvijas virtuvē ir forši iespaidi no padomju laiku virtuves. Mums ir plašāka izpratne par ēdienu. Piemēram, es gribētu plašākas salātu variācijas. Uztaisu tomātus ar krējumu, ko slovāki nedara, un liela daļa ir pārsteigti par šo "izdomu", viņiem neesot ienācis prātā tādus salātus taisīt. Intu pārsteidz tas, ka slovāki var ēst saldas pusdienas. "Tas man ir neizprotami, puikam bērnudārzā piektdienās pusdienās ir plūmju pončiki. Nu kā var ēst saldas pusdienas?"
Kamēr Ints nedaudz kritizē slovāku virtuvi, manī rodas emocijas, un es nepiekrītu. Daudz ideju esmu smēlusies tieši no slovākiem, piemēram, tai zemē ieraudzīju, ka svētku karstvīnam viņi izmanto nevis sarkanvīnu, kā pie mums, bet baltvīnu. Vai arī – novērtēju ārkārtīgi lielo slovāku viesmīlību, jo, kad ciemojies slovāka mājās, tad galdā tiek celti daudzi gardi ēdieni. Kā esmu dzirdējusi sakām pašus slovākus, tad ciemiņš mājās ir kā dievs mājās. Bet varbūt tas viss vien tādēļ, ka es mīlu Slovākiju un man šī zeme patīk ar visu, kas tajā ir, tai skaitā ēdienu. Protams, šis materiāls neraksturo visu Slovākijas virtuvi, bet tas ir subjektīvs dažādu cilvēku skatījums uz to.
