Olas ir pieejams un veselīgs produkts, kā arī prognozes liecina, ka pasaulē olu patēriņš tuvākajos gados palielināsies, tikmēr Latvijā olas ēd mazāk nekā vidēji Eiropā vai ASV, informē Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas (LAPNA) izpilddirektore Anna Ērliha.
Piemēram, vidējais japānis gadā apēd 320 olas, amerikānis - 280, Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājs – 250, bet Latvijas iedzīvotājiem vēl ir kur tiekties – atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vidēji viens cilvēks apēd ap 200 olām gadā, skaidro Ērliha.
Viņa arī piebilst, ka interesanti, ka Latvijā olu patēriņam ir tendence stagnēt.
Olas ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem ar zemu kaloriju saturu, tās ir lielisks un pieejams proteīna avots, vienlaikus tas ir dzīvnieku izcelsmes proteīns, kas atstāj vismazāko ietekmi uz klimatu.
Faktiski Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ņem olas par pamatu, rekomendējot sabalansētus visu neaizvietojamo aminoskābju proporcijas.
"Iespējams, salīdzinoši zemo olu patēriņu Latvijā nosaka daži iesakņojušies uzskati par olām kā par produktu, kurus zinātne jau vairākus gadus ir apgāzusi, kā arī pārliecība, ola ir tikai brokastu ēdiens. Mēs apzināmies, ka ir vairāk jārunā un jāizglīto par olām kā par produktu un par jautājumiem, kas saistīti ar uzturu un veselību," teica Ērliha.
Piemēram, ja agrāk uzskatīja, ka olas paaugstina holesterīna līmeni asinīs, radot sirds slimību riskus. Taču pēc vairāk nekā 20 gadu ilgas izpētes ir kļuvis skaidrs, ka olās esošais holesterīns nebūt nav īstais minēto slimību vaininieks. Gluži pretēji, olās ir polinepiesātināto taukskābju tauki – omega-3 un omega-6 -, kas samazina "sliktā holesterīna" koncentrāciju asinīs un arī samazina sirds slimību, insulta un otrā tipa cukura diabēta risku.
Vēl vairāk, dažādi pētījumi liecina, ka olu sastāvam, kas ir bagāts ar vitamīniem un bioaktīvajiem komponentiem ar labvēlīgu ietekmi uz veselību, var būt arī neiroprotektora potenciāls. Piemēram, viens no pētījumiem parādīja, ka olu patēriņš var sekmēt atmiņas uzlabošanu un demences profilaksi. Savukārt, cits pētījums, kuru veica Katalonijas onkoloģijas institūts un Belvitges biomedicīnas pētījumu institūtu, parādīja, ka olu patēriņš ir saistīts ar zemāku demences attīstības risku.
Šie ir daži no faktiem, kas ir saistīti ar olām kā produktu uzturā un tā labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību.
LAPNA ieskatā tikpat būtiski kā runāt par olu uzturvērtību un par ietekmi uz veselību, it sevišķi, kad kovida pandēmijā izgaismojās profilakses nozīme. Vienlaikus ir svarīgi izglītot patērētāju par olu kvalitāti un produktu drošumu.
"Eiropas Savienības olu ražotājiem ir izvirzījusi stingras prasības, tai skaitā arī vistu labturībā. Mūsuprāt, ir svarīgi, lai pircēji zina, ko izvēlas, kādas ir Eiropā ražoto produktu priekšrocības," teica Ērliha.
Ne velti 2021. gads olu ražošanas vēsturē iegāja ar Eiropas Komisijas lēmumu izstrādāt regulējumu, kā līdz 2027. gadam pārtraukt vistu turēšanu sprostos ES, savukārt 2022. gadā – ES patērētāji arvien biežāk izvēlas iegādāties ārpus sprostiem dētas olas. Proti, 2022. gadā ES sprostos turēto visu olu patēriņš ir sarucis zem 50% no kopējā patēriņa. Atbilstoši tirgus pētījumu kompānijas "Nielsen" datiem, arī Latvijā redzamas izmaiņas – pēdējā gadā sprostos turēto vistu olu patēriņa izmaiņas ir no 92% uz 86%.
LAPNA nākamos trīs gadus organizēs Eiropas Komisijas līdzfinansētu patērētāju izglītojošu kampaņu "Olas ir spēks", lai izglītotu Latvijas patērētājus par olām kā par veselīgu uzturu, par daudzveidīgu olu izmantošanu ikdienā un par ES ražoto olu kvalitāti un atšķirībām starp trešo valstu olām.
"Mēs vēlamies izmantot Lieldienas, kā starta brīdi kampaņas pieteikšanai. Mēs vēlamies vērst cilvēku uzmanību uz to, ka pat šķietami nelieliem produktiem un nelielām izmaiņām mūsu uzturā, var būt ilgtermiņa ietekme uz labsajūtu un veselību. Protams, šādi ceram arī stimulēt ES ražoto olu patēriņu," teica Ērliha.
