Foto: DELFI
Novembra sākumā restorāna "Bibliotēka Nr.1" degustāciju zālē ierastos franču, itāļu un citu nāciju vīnus nomainīja Latvijai ir pazīstamie un raksturīgie aromāti - notika pirmā mūsu valsts vadošo vīndaru ražojumu degustācija "Latvijas augļu un ogu vīna skate 2015".

Rets ir tas Latvijas iedzīvotājs, kam atmiņā nav iesēdies vecāsmātes lauku mājās gatavotā vīna aromāts, kā istabas kaktā pukšķēja milzīga stikla kolba, kurā no pērnajām zaptēm tapa smaržīgais brūvējums.

Kā zināms, Latvija nav vīnogu valsts, tāpēc mūsu vīni ir specifiski. Uz pudelēm nav vis vīnogu šķirņu, bet gan ogu un augļu nosaukumi - āboli, pīlādži, avenes, mellenes, ķirši. Pazīstamas un katram latvietim pierastas garšas un aromāti.

Tāpēc, ka Latvijas vīni tiek radīti no ļoti "striktām" izejvielām, ar ļoti retiem izņēmumiem tajos var sajust atšķirību tajās garšas un aromāta trīs pakāpēs, kā tiek novērtēti un baudīti, piemēram, franču vīni - aromāts, garša un pēcgarša. Latvijas vīns smaržo pēc zemenēm, garšo pēc zemenēm un arī pēcgaršā ir zemenes. Turklāt garša un smarža ir ļoti intensīva, izteikta un tieši tāpēc patīkama, jo - ir mūsu, saprotama. Tā raisa izteikti pozitīvas asociācijas un, ja tā var teikt, piederības sajūtu.

Izņēmumi ir vīni, kuru izejvielas ir neparastas - smilšērkšķis, pienenes vai ceriņi. Īpaši pēdējais, darītavas "Cremon" izpildījumā, ir pārsteidzošs, elegants un savdabīgs.

Degustācijā piedāvāto vīnu un sidru raksturīgākā iezīme bija nesamākslotība, kad darītāji nav centušies izcelties ar eksotiskām vai neparastām garšām un smaržām, jo pat pienenes, mellenes un smilšērkšķi ir Latvijai raksturīgas dabas veltes.

Foto: DELFI

Latvijas vīnu mīnuss ir to augstā cena, ko diktē dzērienu darīšanas apjomi un izmaksas. Šis diez vai būs vīns, ko lietot pie maltītes, kā "klasiskos" Eiropas vīna darīšanas valstu dzērienus, lai gan - pie kārtīga cūkgaļas sautējuma sidra darītavas "Sabiles sidrs" ziemas saldais sidrs vai "Abavas" vīna darītavas ābolu vīns iederētos lieliski. Savukārt saldie un pussaldie vīni, ko ogu dažādības dēļ katrs var izvēlēties atbilstošu savai gaumei - aveņu, dzērveņu, kazeņu, brūkleņu, zemeņu -, būs labi "kompanjoni" desertiem.

Latvijas vīni ir klasiskajā izpratnē eksotiski, neparasti, pārsteidzoši, tāpēc tie būs ļoti interesanti dāvanā vīna cienītājiem, bet kļūt par vīna lielvalsti Latvijai diez vai kādreiz būs pa spēkam. Un varbūt nemaz arī nevajag…

3. novembrī restorānā "Bibliotēka Nr.1" notikušajā "Latvijas augļu un ogu vīna skatē 2015" piedalījās šādas vīna darītavas un vīndari: Vīna ceļš (SIA Vīns.lv, Normunds Labrencis); Saules veltes (SIA Popers, Raitis Mačiņš); Mr.Plūme (SIA Jumpravas sidrs, Māris Plūme); Smilškalni (ZS Smilškalni, Alvils Elksnis); Vējkalnietis (SIA Vējkalnietis, Varis Baņģieris); Muižas Vīns (IK Cremon 6, Jānis Mikāns); Līgatnes vīna darītava (SIA Līgatnes vīna darītava, Ainārs Vanags); Sabiles sidrs (SIA Kroņstrauts, Baiba Circene); Durbes veltes (SIA Evi&Jo, Evija Kopštāle); Aizputes vīna darītava (SIA Aizputes vīna darītava, Mārtiņš Sants); Abavas vīna darītava (SIA Abavas dārzi, Mārtiņš Barkāns).


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!