Ir dažas minūtes pāri pulksten septiņiem vakarā. Mūsu apkaimes iedzīvotāju neformālās kopienas "Facebook" laikjoslā iekrīt izmisuma pilns ieraksts: "Glābiet! Vai kādam mājās ir putukrējums? 35%. Aizmirsu nopirkt. Ļoti vajag!"
Valērija, kas taujā pēc saldā grēka produkta, arī ielu un mājas numuru norādījusi. Acīmredzot galvenais tēmējums ir uz tuvākajiem kaimiņiem, lai tie saausās pirmie. Jo neizbēgami kā mākonis tuvojas komandantstunda. Līdzcilvēku sadarbības zobratiņi sāk griezties…
Zibenīgi atsaucas Jeļena: "Šaise! Bet tūlīt te panesīsies jautrība." Skaidrs, ka cilvēkam gribas piedalīties pasākumā un iemest savu kapeiciņu kopējā krājkasītē. Bet arī skaidri noprotams, ka viņas ledusskapī krējuma nav.
Sarunai pieslēdzas Irina: "Ja putukrējums atradīsies un Tev paliks pāri, vai padalīsieties ar mani? Arī vajag!"
Natālija piekodina, ka uzreiz jāatceras par papīru lietām un jānodrošinās ar pašapliecinājuma listi: "Tā arī ieraksti, ka ej pēc putukrējuma." Bet Valērija sirsnīgi cer ar visu tikt galā, līdz pulkstenis tornī sitīs astoņus vakarā.
Iekrīt vēstījums no Kristīnes, kas dzīvo Mārupē: "Man ir krējums. Brauciet tik pakaļ!"
Valērija nosūrojas, ka līdz Kristīnes mājām patālu: "Mazliet par dārgu man tas krējums sanāks."
Dmitrijs iesaka sazvanīt "Wolt", lai atved no veikala. Tas būšot īzī-pīzī.
Valērija iebilst, ka veikali taču jau ciet. Sarunā iesaistās Liāna: "Ir veikali, kas strādā līdz deviņiem vakarā. Viņiem tur ir arī putukrējums. Piegāde būs par velti, tikai jāiepērkas vismaz par 8 eiro."
Gatis izmanto iespēju iesmiet par meitenēm: "Jā, par tādu naudu varēsiet iepirkt putukrējumu pusgadam uz priekšu!"
Jeļena draudzīgi pabrīdina: "Ja putukrējums tuvākajā laikā neatradīsies, jums vajadzēs meklēt arī suni."
Valērija atbild, ka viņa vēl joprojām cer, ka pagūs atsauksies kāds kaimiņš no tuvākajām mājām.
Tā vien šķiet, ka ļaudis pie datoriem noskaņojušies uz izklaides viļņa – kāds čillo, kāds sirsnīgi līdzpārdzīvo, kāds iesmej. Es ar savām blondajām muguras smadzenēm jūtu, ka kopienā virmo sildošas un pozitīvas emocijas. Bet laiks nepielūdzami rit. Un komandantstunda nāk virsū kā tāds lietuvēns.
Sarakstei pieslēdzas Juris: "Man ir suns!"
Uzreiz klāt ir Ineta ar pretjautājumu: "Krējums arī ir?"
Lidija dod padomu Valērijai ņemt Jura suni un braukt uz Mārupi.
Juris precizē, ka suns jau esot Mārupē – turpat, kur krējums, ko piedāvāja Kristīne.
Ar skumju nopūtu raksta Malika: "Eh, cik žēl, ka man nav krējuma, būtu vismaz iemesls izskriet mazu līkumu svaigā gaisā."
Juzdams līdzi Malikai, Romāns iesaka viņai neskumt par to, kā nav, bet piedāvāt kaimiņiem to, kas viņai ir. Gan jau kāds atsauksies. Galu galā, ir taču pilnīgi vienalga, kas tev ledusskapī, rokās, kabatās vai maisiņā. Galvenais, ka būs atrasts iemesls iziet laukā!
Linda filozofē: "Ja mājās būtu govs… Varbūt der par to padomāt."
Šajā brīdī laika joslā parādās Anatolija ieraksts: "Man ir!" Un blakus arī foto – maza krējuma paciņa ar gotiņām un skaidri norādītu derīguma termiņu. Vēl no citas mājas atsaucas Viktorija: "Man arī ir!"
Irina iesaka Valērijai krējumu meklēt pēc sentēvu metodēm: "Zvaniet pie kaimiņu durvīm un jautājiet viņiem! Tikai masku neaizmirstiet uzlikt!"
Elīna atgādina, ka arī degvielas uzpildes staciju veikaliņos var nopirkt pārtiku, taču Valērija tikai nosūrojas, ka benzīntanks patālu un nav arī nekādas garantijas, ka tur tas krējums būs.
Vēl pa vidu krējumu piesola Linda, bet Arturs ir gatavs izlīdzēt ar jogurtu.
Raksta Angelika: "Varu izmest pa logu. Bez maksas." Un pēc mirkļa noprecizē, ka to domājusi pavisam nopietni – iesiešot krējuma paciņu striķītī un nolaidīšot lejā pagalmā. Lai tikai kāds panāk pretim paņemt.
Juris aizdomājas, ka pastāv iespēja nemaz neiet laukā no dzīvokļa – kāds no augšstāva pa logu varētu krējumu ieliet, ja vien Valērija apakšā paturētu kādu trauku.
Un šajā brīdī Valērija nosecina, ka Angelika ir vistuvāk. Jau aizkadrā tiek norunāts fiksais randiņš. Bet kaimiņu saruna uzreiz neapraujas. Virtuāli klātesošie līdzjutēji vēl pamētā asprātības par suņiem. Tad atgriežas Valērija un ar milzu paldies tencina visus, kas piedalījušies šajā epopejā.
"Tas gan bija jautrs vakariņš! Grūti būtu iedomāties, ka ar krējumu var iekulties tik ekstremālā piedzīvojumā," sirsnīgi nosmej Aleksandra, kas šo saraksti bez iejaukšanās notikumu attīstības gaitā vērojusi no sava datora.
"Kas ir, tas ir! Būs, ko atcerēties. Un prieks, ka kādu esmu uzjautrinājusi. Pašai arī tagad nāk smiekli par to, kas tikko notika," atbild laimīgā Valērija.
"Jautri!" "Cik garšīgi!" Cits aiz cita rindā sabirst kaimiņu komentāri un smejošas emodži sejiņas.
Vēl pēc brīža, kad lielā aktivitāte ēterā norimusi, parādās melanholisks Lolitas ieraksts: "Varu iemainīt krējumu pret cigaretēm." Un apkaimes ļaudis atkal noreaģē ar smiekliem.
Nākamajā dienā punktu diskusijai ar savu secinājumu pieliek Diāna: "Tagad es saprotu, kāpēc vakar policijas mašīna ar signālgaismām lēnām braukāja pa mūsu rajonu."
Valērija noklusēja, ko viņa pagatavoja no tik ļoti meklētā putukrējuma. Līdz ar to ikviens var ļaut vaļu nebeidzamam kulinārās fantāzijas lidojumam. Bet es pieļāvu, ka tās bija zemenes ar putukrējumu. Jo šo desertu bez putukrējuma nu nekādi nevar pagatavot!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
