25. oktobrī kāda sena draudzene iemeta mesendžerī saiti, kur Bavārijas raidorganizācijas klasikas kanāls BR KLASSIK apsveica visus FB sekotājus pasaules picu cepēju dienā.
Šajā jaukajā erudīciju un humora izjūtu uzrunājošajā bildītē man visasprātīgākā šķita pica "Franz". Viena no pazīstamākajām Šūberta dziesmām "Die Forelle" (Forele) glītā meldijā un naivā 19. gadsimta sākuma intonācijā stāsta par dabas brīnumaino harmoniju, kuru pārtrauc ļaunā makšķernieka prasme noķert veiklo un neatkarīgo zivi. Lai lieki neiedomātos, ka Šūberta dziesma vēsta par neskartās dabas aizsardzību un dzīvnieku harmonisku iekļaušanos pastorālajā ainavā, jāpiebilst, ka komponists dziesmā neiekļāva izmantotā dzejoļa pēdējo pantu. Tas didaktiski informē, ka visām neuzmanīgām jaunkundzēm ies tāpat kā forelēm un mudina tās būt piesardzīgām. Viens no iemesliem, kāpēc komponists nolēmis no šī panta atteikties, bijis, lai dziesmu varētu izpildīt ij sievietes, ij vīrieši.
Pasaules picu cepēju diena sakrita ar jauno foreļu sezonas sākumu, kas, savukārt, sakrīt ar laiku, kad jaunā raža sākas citroniem (to var pamanīt pēc tā, ka veikalos pēkšņi citroniem ir atlaides, kas patiesībā nav atlaides: citroni tā maksā, jo to ir daudz). Foreļu sezonas sākumu gan pamanīju, jo saņēmu īsziņu no mājražotāju kooperatīva runasvīra un pārdošanas menedžera.
Tātad, vakariņās būs nevis pica, bet forele, protams. Es pērku Latvijas mazo zivjaudzētāju produkciju, jo tajā, ka vakarā vari gatavot zivi, kas noķerta agri no rīta, tiešām ir kaut kas īpašs: gan smaržo, gan rokās tā slīd pilnīgi citādāk. Šībrīža ap 400 gramu smagās jaunās varavīksnes foreles mūsu mājsaimniecībā ir ēdienreize diviem cilvēkiem vai, ja vienam, tiek ēsts divas reizes. Hipotētiski tādu varbūt varētu apēst viens cilvēks, bet tad bez dārzeņiem un citām piedevām.
Kur forele, tur citroni. Jau diezgan ilgi mūsu mājsaimniecības virtuvē ar neviltotu prieku izmantojam tās garšas, ko ēdienam piešķir citrona kombinācija ar sāli. Sālīti citroni, dažādas iespējas tuvo austrumu virtuves ēdienos, salātu mērcēs un – ātra un kā zeme vienkārša recepte garšīgam zivs ēdienam cepeškrāsnī.
Tātad, recepte. Domāju, ka pirmoreiz atradu to internetā un tā ātri iedzīvojās mūsu virtuvē uz palikšanu. Pārsvarā izmantoju to veselu ķidātu lašveidīgo zivju pagatavošanai, bet, domāju, ka to varētu izmantot arī, cepeškrāsnī gatavojot, piemēram, foreles fileju.
Man bija 420 gramu smaga jaunā forele. Tās pagatavošanai izmantoju 4 vidēja lieluma sīpolus, vienu ceturtdaļu šķēlītēs sagrieztu citronu un viena citrona sulu. Mazākus sīpolus sagriežu ceturtdaļu šķēlēs, normālu vidēja izmēra sīpolu puses griežu trīs daļās un šķēlēju tās. Šķēlēm nevajadzētu būt plānām, jo tad cepeškrāsnī tās sakaltīs, manējās ir apmēram 3-4 mm biezas. Sīpolos iemaisu citrona ceturtdaļšķēlītes un citrona sulu, pieberu sāli (tas pēc katra garšas un gatavošanas tradīcijām, bet – mazliet pārspīlējot). Receptes pievienotā vērtība ir tieši tā, ka cepšanās laikā cepeškrāsnī sajauksies sālīto sīpolu, citrona un zivs sula, veidojot brīnišķīgas garšas piedevu zivij.
Lielāko daļu sīpolu un citrona maisījumu lieku cepeštraukā. Uzleju nedaudz eļļas. Zivs sānus vertikāli iegriežu ik pa 3-4 centimetriem, ierīvēju zivi ar sāli un lieku cepeštraukā uz sīpolu un citrona maisījuma pamata. Atlikušo sīpola un citrona maisījumu pildu zivs vēderā un nedaudz uz tās, vēlreiz visu apslaku ar eļļu.
Cepeškrāsni uzkarsēju (savējo gāzes - uz 220 grādiem), lieku iekšā cepamtrauku ar zivi, pēc dažām minūtēm karstumu samazinu līdz 200 grādiem. Pirmo reizi procesu aplūkoju pēc apmēram 15 minūtēm un tad laiku vēl pagarinu pēc vajadzības. Kad cepeškrāsni izslēdzu, cepamtrauku ārā neņemu vēl kādas 10-15 minūtes, bet, ja ļoti gribas ēst, šo posmu var apiet.
Ēdām foreli ar pastinaku un pētersīļu biezeni, kam virsū liku sīpolu-citrona maisījumu. Bez Franča Šūberta mūzikas fonā.
Kas Tev bija vakariņās? Pastāsti. Adrese tā pati: receptes@delti.lv Mēs gaidīsim. Un turpināsim Tev rakstīt.