Dilles gurķu burkās (protams!), dilles pie jaunajiem kartupeļiem (āmen!), dilles pie veikala suši (nopietni?), ciemos dilles rasolā (nu kāpēc?!), dilles mērcēs, salātos, sautējumos, sacepumos, kotletēs, uz karbonādes... Vai dilles tiešām ir jāliek pie visa, visa, visa, citādi tu neesi latvietis?
Vai dilles ir latvietības esence un drošs latviskuma rādītājs? Varbūt tas būtu jāiekļauj pilsonības eksāmena praktiskajos darbos? Cep un vāri komisijas acu priekšā, un, ja neproties un nepiegriez pustonnu diļļu ēdienam, – viss! Esi izgāzies!
Par krekliņiem runājot – te nu gan ir jābūt trakam, lai tādu negribētu. Latvietis ar visu savu diļļu būtību vienā bildē! Bildi izdomāja un uzzīmēja māksliniece Krista Bitmete, un asprātīgais, poētiskais un skaistais zīmējums ātri vien kļuva par pieprasītu zīmi uz krekliņiem, iepirkumu maisiņiem un citur. Lūk! Paaudzes mainās, bet diļļu gēns mūsos ir dzīvs: "Just dill with it!" (Vārdu spēle: angliski ir teiciens "just deal with it", tulkojumā – tiec ar to galā, samierinies ar to. "Just dill with it" faktiski ir tas pats, tikai ar diļļu smaržu un latvisku piesitienu.)
Dilles garšo latviski
"Dilles garšo latviski," saka mana draudzene Ilma. "Un dilles noteikti ir vislatviskākā garšviela. Bet, ja tā labi padomā, bez dillēm nevar iztikt tikai divos ļoti nopietnos gadījumos – skābējot vai marinējot gurķus un vārot vēžus. Abās situācijās vajag tādas brangi noaugušas un ziedos aizgājušas dilles."
