Mārtiņa bībele. Bez receptēm, bet ar stāstu par citādajiem

Reiz dzīvoja trīs brāļi Rītiņi un... Mārtiņš. Pavārmākslas lielmeistars, kurš klājis galdu visām prominencēm, prezidentiem un augstībām, kas apmeklējušas Latviju kopš deviņdesmitajiem gadiem, ar šādiem vārdiem pieteica nule iznākušo grāmatu par sevi. No padomju varas un kara skartās Latvijas aizbēgušajā ģimenē piedzimušais Mārtiņš Rītiņš visu savu mūžu bijis "citāds": Anglijā – tādēļ, ka viņa ģimene runāja dzimtajā valodā un ievēroja tradīcijas, Latvijā – jo klusēja par savu orientāciju, jo "daudzi liek vienādības zīmi starp geju un pedofilu". Gan grāmatā "De Profundis", gan sarunā ar "Delfi Plus" Mārtiņš ir ārkārtīgi atklāts.

Apbrīnojamiem piedzīvojumiem un atklāsmēm pilno slavenā šefpavāra stāstu literārā darbā pārvērtusi Linda Apse, filoloģijas zinātņu doktore, kas izglītību guvusi Latvijas un Kembridžas universitātē. Mārtiņš ir Lindas meitas krusttēvs un ģimenes draugs. Tieši Linda ieteikusi grāmatai nosaukumu "De Profundis".

"Ar Mārtiņu esam pazīstami 30 gadus. Taču būt pazīstamiem un pazīt – tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas..." atminoties grāmatas priekšvēsturi, saka Linda Apse. "Zināju, ka viens no svarīgākajiem cilvēkiem viņa dzīvē bija Lērds – mūža mīlestība, indiānis. Viņi nodzīvoja kopā Toronto 10 gadus. Lērds pameta šo pasauli Mārtiņam rokās. Šī nāve bija galvenais iemesls, kādēļ Mārtiņš galu galā pārcēlās uz dzīvi Latvijā – citādi nespēja pārdzīvot stresu.

Uzreiz noteicu, ka rakstīšu, ja atradīšu kādu augstāku atskaites punktu, lai rezultātā nebūtu kaut kādi jautri piedzīvojumu stāstiņi kā par Maksu un Moricu. Man ļoti patīk Oskars Vailds. Par homoseksualitāti cietumā nonākušais rakstnieks uzrakstīja vēstuli savam draugam Bosijam (dzejniekam un tulkotājam Alfrēdam Duglasam – red.), kurā atklāja savas jūtas. Sacerējumam dots nosaukums "De Profundis" ("no dziļumiem"). Nolēmu, ka šis ir tas vajadzīgais atskaites punkts...

Kad grāmata bija pabeigta, Mārtiņš sacīja, ka sācis justies brīvāk. Līdz tam viņš savu piederību neslēpa, taču arī nerunāja par to publiski – daudzi turpināja minēt: varbūt jā, varbūt nē... Šai sensitīvajai tēmai veltīta nodaļa "Citādie". Domāju, ka mēs joprojām esam samērā homofoba sabiedrība, taču nevēlamies to atzīt, jo tādā gadījumā nāksies kaut ko mainīt. Tagad bieži lidoju uz Spāniju (Linda kopā ar savu partneri Jāni Jurkānu dzīvo Seviļā – red.) un redzu, cik atšķirīgi tur viss ir, – tur ir šī brīvība."

Grāmatas epilogā Mārtiņš Rītiņš restorānā "Vincents" sastop... Oskaru Vaildu. Kopīgiem spēkiem sarunā viņi nonāk līdz laimes formulai. Bet stāsts sākas ar Alisi no Aizspogulijas un filozofisku sarunu par to, kas ir laiks un mūžība. Pamošanās no brīnišķīga sapņa – tā arī ir Mārtiņa dzimšana. Zinot viņa ģimenes biogrāfiju – īsts brīnums.

Prezentācijas pasākumā aktrise Ausma Kantāne-Ziedone "De Profundis" salīdzināja ar Bībeli: "Šī ir Bībelē balstīto morāles un ētikas kodeksu interpretācija, ko Mārtiņš izlaidis caur sevi un savām emocijām – ļoti cilvēcisks un gaišs darbs par to, ka arī latvietis var būt ļoti stiprs, ka mums kā zemniekiem ir gribasspēks, izturība un kodols..."

"Ēdīsim vārnas, kukaiņus un skudras!"

Intervija ar Mārtiņu norisinājās divos etapos: pirmais – grāmatas prezentācijā, kad apsveikumu runu un glāžu šķindoņas dēļ gan jautājumi, gan atbildes bija grūti sadzirdamas, otrais – pēc tam, kad izlasīju grāmatu, – telefona sarunā, kad Mārtiņš bija atpūties un varēja filozofēt un prātot.

Pirms četriem gadiem jūs pametāt restorānu "Vincents", ar kuru kopā pavadīti 23 visnotaļ veiksmīgi darba gadi. Teicāt, ka vēlaties paņemt pauzi un atrast ko citu. Nesen atgriezāties. Kā to saprast?