Sērapiepe pēdējos gados kļuvusi par īstu modes sēni. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar krāšņām sērapiepes bildēm, piebilstot, ka gaidāmas gardas vakariņas, tiek publicētas sērapiepes karbonādes receptes. Kas tad īsti ir šis dabas brīnums, ko daži sauc par delikatesi? Kur tas aug, un, pats galvenais, vai to tiešām var ēst gardu muti? Nolēmu visu pārbaudīt pati uz savas ādas – un mēles!
Īstiem sērapiepes cienītājiem mans aizdomīgums droši vien liekas smieklīgs. Tomēr domāju, ka neesmu vienīgā, kas pret nezināmām un neparastām ēdamlietām izturas ar piesardzību.
Zinu, ka sēņotājam jāzina divi likumi: ja esi drošs, ka sēne ir ēdama, pārliecinies vēlreiz, ja neesi drošs – tā nav ēdama! (Pat tad, ja patiesībā ir, – ar nepazīstamām sēnēm labāk neriskēt.) Vēl, protams, ir trešais, manuprāt, visdrošākais likums: ja šaubies, parādi mammai, viņa uzreiz pateiks, vai tā ir godīga sēne vai suņusēne! Bet sērapiepe?! Sāksim ar to – vai sērapiepe vispār ir sēne?
