Viss sākās 1782. gadā, kad jaunais Napoleons izglītojās militārajā skolā Brjenlešato (Brienne-le-Château). Te viņš iepazinās ar Žanu Remī Moetu (Jean-Rémy Moët), Kloda Moeta mazdēlu. Tā paša, kurš 1743. gadā nodibināja "Moët" šampanieša darītavu. Moets jaunākais skolā "pārstāvēja" arī ģimenes biznesu, kad iepazinās ar Napoleonu. Vārds "šampanietis" bija kā mūzika nākamā imperatora ausīm, un starp abiem jauniešiem drīz vien izveidojās draudzība, kas ilga daudzus gadus un, neapšaubāmi, lika pamatus elegantā, dzirkstošā dzēriena nozīmei visas Francijas vēsturē.
Pirms katras savas militārās kampaņas uzsākšanas Napoleons noteikti iegriezās "Moët & Chandon" namā, lai iegādātos vairākas kastes šampanieša. Izņēmums, kā savā grāmatā "Champagne" izpētījuši Dons un Petija Kladstrupi, bija bēdīgi slavenā Vaterlo kauja. Iespējams, tieši pēc tās radās zināmais un bieži citētais Napoleona teiciens: "Šampanietis! Pēc katras uzvaras jūs to esat pelnījuši, pēc katra zaudējuma jums tas ir nepieciešams."
Neskatoties uz zaudējumiem kaujas laukā, Napoleona draudzība ar Moetu ģimeni palika nemainīgi spēcīga un stipra. Tiesa, pārbaudījumu bija daudz, kaut vai Napoleona Eiropas karš, kas bija briesmīga izgāšanās gan imperatoram, gan Francijai un pēc kura vairs nebija teju neviena, kurš simpatizētu šai valstij. Tas beidzās ar Napoleona pirmo izsūtīšanu uz Elbas salu un traģēdiju Šampaņas reģionā, kur krievu armija izlaupīja sausas teju visas šampanieša noliktavas. "Vīna pagrabi Šampaņā tika izlaupīti, un vissliktāk klājās "Moët" – viņu īpašumā izvietotie krievu karavīri iztukšoja 600 000 pudeļu," raksta Kladstrupi.
Taču pat tas neietekmēja Napoleona un Moeta draudzību. Šampanieša darītāji nekrita panikā, bet atcerējās seno franču sakāmvārdu "Qui a bu, boira" jeb – tas, kurš ir dzēris, dzers atkal. "Visi tie zaldāti, kas mani izputina šodien, rīt padarīs mani bagātu," teica Žans Moets. "Es ļaušu viņiem dzert, cik viņi grib. Viņi uz mūžu iekritīs šajās lamatās un kļūs par maniem labākajiem reklāmas aģentiem, kad atgriezīsies savā zemē."
Un izrādījās, ka Moetam bija pilnīga taisnība. Turpmākajos gados "Moët" bizness strauji auga, un starp daudzajiem klientiem, kuri vēlējās nobaudīt smalko burbuļojošo dzērienu, bija arī daži no Napoleona slavenajiem pretiniekiem, tostarp Velingtonas hercogs un Prūsijas karalis Frederiks Viljams III. Par Krievijas galmu pat nerunāsim – cari un carienes bija vieni no lielākajiem šampanieša patērētājiem.
Arī paši draugi apmainījās smalkiem uzmanības apliecinājumiem. Lai pieminam kaut vai Versaļas pils repliku, ko Žans Remī Moets 1946. gadā uzbūvēja savā īpašumā, – "Château de Saran", kur Napoleonam un Žozefīnei pārnakšņot viesojoties. Šajos greznajos apartamentos var paviesoties un pārnakšņot arī šodien, bet ar vienu noteikumu – viesiem aizliegts tur fotografēt, lai nelaupītu pārsteigumu un atklāšanas prieku nākamajiem ciemiņiem.
Arī Napoleons aplaimoja Moetu ģimeni ar dāvanām – viņš ne tikai uzdāvināja tai pēdējo no savām slavenajām trīsstūra cepurēm, bet arī atdeva Žanam Remī savu Goda leģiona virsnieka krustu – augstāko Francijas apbalvojumu par militārajiem un civilajiem sasniegumiem, tādējādi godinot draugu par paveikto, nostiprinot Francijas kā pasaules vīna līderes reputāciju.
Šis dzēriens savu nosaukumu ieguva 1869. gadā pēc imperatora nāves un arī pēc 152 gadiem joprojām nemainīgi liecina par seno Napoleona un Žana Remī Moeta draudzību.
"Moët Impérial" ir tā saucamais "non-vintage" vīns, kas nozīmē, ka tas nav darīts no konkrēta gada vīnogu ražas, – tajā apvienoti trīs vai četru gadu ražas vīni. Tāpēc darītava var nodrošināt ievērojamu saražotā dzēriena apjomu ik gadu, saglabājot nemainīgi izcilu garšu un kvalitāti.
