"Par pavāru es sāku strādāt 90. gados. Tad pavārs asociējās ar baltu, nošmulētu ķiteli un cilvēku, kas no darba fenderē produktus un pēc iespējas mazāk ieliek porcijās. Tas ir pilnīgā pretstatā Rietumu pasaulei, kur pavārs bija godājama, prestiža profesija jau tad. Pa šiem gadiem daudz kas ir ļoti mainījies. Mēs esam arī iegājuši starptautiskajā ziņu apritē – mēs zinām, kas ir Džeimijs Olivers un citi līdzīgi šovmeņi. Jebkurā žurnālā, kuru mēs atveram, priekšā ir kāds pavārs. Man jau dažbrīd liekas, ka tā ir par daudz. Protams, Latvijā skatījumu uz kulināriju mainīja arī televīzija. Pirmie bija Mārtiņš Rītiņš un Elmārs Tannis, kuri bija atbraukuši no Rietumiem un stāstīja tam laikam neatklātas lietas – ja Rītiņš teica "rozmarīns", es to pierakstīju blociņā un pēc tam uz tirgu gāju prasīt tantēm. Tagad tās ir pašsaprotamas lietas, bet toreiz tā bija eksotika. To nevarēja arī "ieguglēt"," agrākos laikus atceras pavārs.
Kā viņa ceļš aizveda uz Līgatni? Ar šo vietu Dreibants ir saistīts ilgi – jau padomju laikos, būdams kaislīgs dabas pētnieks, viņš braucis uz Līgatnes pagrabiem skaitīt ziemojošos sikspārņus. Taču, gluži neatkarīgi no tā, pirms 11 gadiem viņš iegādājies īpašumu Pārgaujā, no kuras eksotiskā braucienā ar pārceltuvi pār Gauju iespējams doties uz tuvējo Līgatni. "Līgatne ir viena no skaistākajām pilsētām Latvijā, jo tādus smilšakmens atsegumus un dabas takas var baudīt un baudīt. Manuprāt, ļoti skaisti," stāsta Dreibants.
Ar domubiedriem uzsākuši projektu "Vasaras dabas garšas sarunas", drīz vien – pirms četriem gadiem – viņi nolēmuši paplašināties, veidojot festivālu "Pārceltuve". "Skaidrs, ka festivālam vajadzēja notikt Līgatnē, tāpēc meklējām vietas, kur to taisīt. Braukājot pa Līgatni un skatoties dažādas vietas, ieraudzīju šo māju, kuras logā bija izvietota zīme, kas liecināja – tā tiek pārdota. Pārceļoties uz dzīvi laukos un pārdodot iepriekšējo dzīvokli, bija kaut kāda nauda. Nezinu, kāpēc tās dienas vakarā tomēr apskatījos, cik tad šī māja maksā. Ēka maksāja tieši tik, cik biju saņēmis par dzīvokli. Tas bija impulsīvs lēmums – jāpērk nost!"
Tiesa, māja nav vis parasta ēka, bet gan būve ar vēsturi. Tā celta 1897. gadā kā dzemdību nams. To par saviem līdzekļiem cēlis Līgatnes papīrfabrikas īpašnieks Vilhelms Mecendorfs. Nams tolaik tika aprīkots ar vismodernākajām iekārtām, vienlaicīgi piedāvājot uzturēties sešām topošajām un jaunajām māmiņām. Par jaundzimušajiem līgatnieši uzzinājuši pēc mastā uzvilkta karoga, proti, zila, ja pasaulē bija nācis puisītis, sārta – ja meitenīte. Vēlāk ēkā ierīkota Līgatnes ambulance, bet pēc tam daudzus gadus tā stāvējusi neizmantota.
