Nēģi ir patiesi latviska delikatese, kam allaž tikusi ierādīta pienācīga vieta uz svētku galda. Carnikava ir sens zvejnieku ciems, kas visā Latvijā pazīstams kā nēģu zvejas vieta vairāku gadu simtu garumā. Nēģis ir īstens Carnikavas iemītnieks, un jau kopš laiku laikiem vārdi "nēģis" un "Carnikava" kļuvuši gluži vai par sinonīmiem. Kaut nēģi jau sen zvejoti arī citās Latvijas upēs – Daugavā, Salacā, Ventā, novadnieki lepojas, ka Gaujas nēģis pēc garšas un kvalitātes vienmēr uzskatīts par mazliet pārāku, "Tasty" atklāja Carnikavas domes pārstāve Venta Pastare.
Kaut nēģi uzskatām par zivi, tā tomēr nav zivs. Pēc jaunākās sistemātikas upes nēģis pieder bezžokļaiņu Agnatha virsklases nēģu klasei, un, iespējams, ir pat miljons gadu vecs ūdens dzīvnieks.
Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (deviņaci – no vācu val.). Jau kopš viduslaikiem šis dīvainais upes iemītnieks ticis uzskatīts par aristokrātu ēdienu, kurš maltītēs pasniegts vien karaļu galmos.
Taču Latvijā nav jābūt karalim, lai nobaudītu šo delikatesi. Pēc sentēvu metodēm uz alkšņa malkas oglēm cepts nēģis ir visgaršīgākais! Ne velti pirmskara presē Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti" – nēģis visos laikos bijis Carnikavas iedzīvotāju labklājības avots, simbols un goda lieta.
Carnikavas Nēģu svētki
Jau vairāk nekā piecpadsmit gadu augusta trešajā sestdienā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā krāšņi un vērienīgi svin Nēģu svētkus. Arī nākamgad 25. augustā savu "karalisti'' ieradīsies apskatīt pats Nēģu karalis, kurš kopā ar carnikaviešiem dosies svētku gājienā, piedalīsies laivu parādē, vēros visdažādākās sacensības gan ūdenī, gan uz sauszemes, varēs iesaistīties neaizmirstamās atrakcijās un, protams, ikviens varēs izbaudīt un radīt sev patiesu svētku sajūtu. Pasākuma neatņemama sastāvdaļa ir brīdis, kad ikviens apmeklētājs tiek laipni aicināts mieloties ar tradicionālo nēģu zupu, kas tiek gatavota 400 litru lielā katlā uz uguns gandrīz visas dienas garumā.
Nēģu gatavošana pēc sentēvu metodes
Vēsturnieces E. Pētersones apkopotā informācija liecina, ka pēc tēvutēvu metodēm nēģi bija jācep krāsnī – uz baltā alkšņa oglēm. Uz restēm divās rindās salikti, no vienas un otras puses minūtes četras līdz piecas brūni cepti, tie ieguva patīkami zeltainu nokrāsu. Izceptos nēģus salika traukos, pārlēja ar verdošu ūdeni, piemeta sāli un sutināja, līdz mīksti. Pēc tam ūdeni nolēja, atdzesēja, ielika koka spainīšos, pārlēja ar to pašu nēģu sutināmo ūdeni un ar speciālu presi izdarīja spiedienu uz kubliņa vāku, lai nēģu tauki sajauktos ar brūno šķidrumu.
Lasot tālāk, uzzināsi mūsdienīgākas nēģu gatavošanas receptes un uzzināsi, kur ir nopērkami īstie Carnikavas nēģi.
