Foto: Shutterstock
10. novembrī, nelielā interesentu pulkā - Eiropas Savienības mājā tika prezentēta grāmata "Kulinārais mantojums. Lejaskurzeme", ko sarakstījušas divas "Liepājas valsts tehnikuma" skolotājas, pavāra amata meistares Agrita Šulce un Velta Cīpa. Grāmata ir izlolota, tiekoties ar saimniecēm, kuras diendienā gatavo Lejaskurzemei raksturīgos ēdienu, un vērojot, kā tiek gatavoti tādi ēdieni kā strimalas jeb reņģes pienā, sklandu rauši, riķi un daudzi citi. Apzināt mūsu senču receptes aicina arī Raimonds Zommers, restorāna "Kaļķu vārti" šefpavārs, kurš sarakstījis grāmatas ievadvārdus.

Grāmatas autores Tasty.lv atklāja, ka pie recepšu apkopošanas strādājušas jau no 2006. gada, un šo deviņu gadu laikā liela daļa tehnikuma audzēkņu jau paspējuši skolu absolvēt, un nu paši strādā kā profesionāli pavāri. Edgars Balodis, restorāna "Kaļķu vārti" pavārs karstajā cehā, uzrunājot klātesošos, neslēpa savu prieku, ka cilvēki aizvien meklē iespējas un padomus, kā gatavot latviski, balstoties uz senču tradīcijām.

Kāda tad ir Lejaskurzemes – Nīcas, Bārtas un Rucavas – kulinārija? Ēdieni ir smeķīgi, cūku bērēs nekas netiek laists zudumā, bet pagatavošana – autentiska un tikai latviešiem raksturīga. Jo nevar balto sviestu uztaisīt no veikalā pirkta krējuma, tas jāmeklē laukos, saimniecībās, kur gotiņas tiek labi barotas un piena produktiem nekas netiek pievienots. Balto sviestu saimnieces koķeti arī mēdz saukt par "gurnu sviestu", jo tas ir tik gaisīgs un līdzīgs biezpienam, ka pieskaroties trīc gluži kā kārtīgas saimnieces platie gurnu tauciņi. Bet pēc labākajām zivju pagatavošanas receptēm tehnikuma audzēkņi kopā ar savām skolotājām devušies uz Pāvilostu.

Vaicājot Agritai Šulcei un Veltai Cīpai par to, vai pēc viņu domām, cilvēki ikdienā gatavo latviskus ēdienus, grāmatas autores atzina, ka īsti latvisku gatavošanas paņēmienu piekopšana ir reta parādība. "Varbūt ne visu ēdienu, bet kādu daļu ņem un izmanto savā ikdienas ēdienā. Bet, lai kopētu – diemžēl nē," savu viedokli pauž Šulce. Pavārmeistares gan norāda, ka pozitīvi ir tas, ka populāri ir raidījumi un publikācijas par Latvijas garšu, kuros tiek izzināti latviskie ēdieni no dažādiem reģioniem un parādīti plašākai publikai medijos.

Viens no interesantākajiem Lejaskurzemes ēdieniem noteikti ir liekumu zupa. Kas ir liekums? Grāmatas autores skaidro, ka liekumi ir visi cūkas subprodukti – kuņģis, mēle, kājas, zarnas – ko izmantot uzturā. Ne velti arī grāmatā atrodama ne tikai pašas liekumu zupas recepte, bet arī pildīts cūkas šņukurs, pildītas kājas un pat mēle. Galvenais ir prast sagatavot, jo tad garšos visiem.

Grāmatas prezentācijā arī klātesošie tika cienāti ar gardu kurzemnieku rupjmaizi, uz kā uzziesta bieza kārta baltā sviesta, kas, starp citu, ir liesāks par parasto dzelteno sviestu. Tas pateicoties tam, ka baltais sviests gatavošanas laikā tiek skalots ūdenī. Bet intrigai prezentācijas beigās tika pasniegta kunkulīne un viesiem bija jāuzmin tās sastāvdaļas. Izrādās, ka kunkulīne ir saldais ēdiens, kur pienā novārīti zaļi āboli, tādējādi piens saraujas mazās, klimpām līdzīgās bumbiņās.

Velta Cīpa Tasty.lv atklāja, ka arī pati ikdienā cenšas gatavot latviskās Lejaskurzemes maltītes un ir apņēmusies pagatavot žūru. Par žūru kurzemnieki, kā izrādās, sauc auzu pārslu ķīseli.

Lejaskurzemes kulināros šedevrus noteikti ir vērts iepazīt, jo tie ir daudz neparastāki, kā sklandu rauši, kuru recepte izkopta Alsungā un ir šīs vietas mantojums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!