Kā rāda pētījuma rezultāti, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju nekļūdīgi pārzina pastas izcelsmi, iedalījumu un sastāvu. Vien trešdaļa aptaujāto zina, ka „makaroni” ir tikai viens no pastas veidiem. Nedaudz vairāk par piektdaļu jeb 21% patērētāju ir informēti, ka cieto kviešu pasta pēc Itālijas tradīcijām ražota no cietajiem jeb durum kviešiem. Tikpat daudzi pareizi norāda, ka mīksto kviešu makaroni ir lētāki un ātrāk pagatavojami.
„Iespējams, ka nezināšanas dēļ daļa iedzīvotāju pastu maldīgi uzskata par barojošu ēdienu vai apjūk plašajā piedāvājumā, nevarot izvēlēties īsto veidu, kā arī neizprot cenu atšķirības veikalu plauktos šķietami līdzīgiem produktiem,” pētījuma rezultātus komentē Kristaps Amsils, AS „Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs. „Durum pasta uzskatāma par augstvērtīgu produktu. Īpaši gribu uzsvērt durum pilngraudu pastas labās īpašības. Tā gatavota no pilngraudu rupji maltiem graudiem, tādā veidā saglabājot vērtīgās grauda uzturvielas un vitamīnus. Pilngraudu pastā ir daudz labo ogļhidrātu, šķiedrvielu un citu vielu, kas nepieciešamas labai veselībai un sniedz enerģiju.”
Noteicošais pastas izvēlē: forma un kvalitāte
75% respondentu izvēlas pastu pēc formas (spirāles, spageti, radziņi u.c.) atkarībā no plānotā ēdiena receptes. Izdarot izvēli, katrs trešais dod priekšroku mazliet dārgākai, tomēr labākas kvalitātes pastai, savukārt piektā daļa iedzīvotāju iegādājas pastu ar zemāko cenu. Sastāvam uzmanību pievērš vien 30% aptaujāto.
Pētījums norāda, ka pusei respondentu pastas izvēlē svarīgākais ir zīmols. Latvijas patērētājs raksturojams kā konservatīvs, jo Latvijā ražotai pastai priekšroku dod tikai katrs piektais. 19% norāda, ka izvēlas tikai Itālijā ražotu pastu, jo uzskata to par kvalitatīvāku.
Latvijas iedzīvotāju spilgtākās asociācijas ar pastu – tas ir ēdiens, kuru iespējams ātri un vienkārši pagatavot (68%). Retāk (37%) tā saistās ar Itāliju. Trešdaļai – ar miltu ēdienu un gandrīz tikpat daudziem – ar gardu maltīti.
AS „Dobeles dzirnavnieks” un Omnicom Media Group pētījums veikts š.g. oktobrī, aptaujājot 804 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.