Trīs gadu laikā Latvijas sabiedrības uztura veselīguma indekss pieaudzis no 9 līdz 11 punktiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk cilvēku, lūgti novērtēt ikdienas produktu patēriņu, savu uzturu novērtē kā ļoti veselīgu, un aizvien mazāk – kā ļoti neveselīgu.
Vairāk nekā puse jeb 55 procenti pētījuma respondentu atzīst, ka izvēlas veselīgu pārtiku, un savu uzturu kā veselīgāku vērtē arī respondenti ar augstāku izglītību un rīdzinieki. Interesanti, ka sievietes ir lielākas saldumu cienītājas, savukārt vīrieši biežāk pārēdas, pārmērīgi lieto sāli, patērē ātrās uzkodas un produktus ar augstu tauku saturu, turklāt pat par 20 procentiem vairāk vīriešu mēdz ieturēt maltītes pirms nakts miera. Tomēr par lieko svaru sūdzas krietni vairāk dāmu nekā kungu, kuriem ēšanas paradumi ir daudz sliktāki.
Līdzīgs pētījums veikts arī 2015. un 2016. gadā, aplūkojot iedzīvotāju ieradumus un zināšanas, kas skar pārtikas iegādi, uztura veselīgumu, ēšanas un ēdiena gatavošanas paradumus.
Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu datiem, sabiedrības izpratne par veselīgu uzturu padziļinās, ietekmējot arī to, kā cilvēki iepērkas un ko izvēlas iekļaut savā ēdienkartē – iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka ēd aizvien veselīgāk.
"Laba veselība ir kvalitatīvas dzīves pamats, savukārt veselīgs uzturs ir viens no labas veselības priekšnosacījumiem. Patīkami, ka cilvēki biežāk nekā agrāk ieklausās uztura speciālistu padomos un arī paši interesējas par to, kas būtu vispiemērotākais ikdienas uzturam. Nav mazsvarīgi, kas nopērkams veikalos – jo kvalitatīvākus produktus iespējams iegādāties, jo veselīgāki ilgtermiņā sabiedrības ēšanas paradumi," skaidro uztura speciāliste Olga Ļubina, "Rimi" veselīgas ēšanas eksperte.
Pētījums rāda, ka visai ievērojami uzlabojušās arī sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu: salīdzinot ar pagājušo gadu, indekss palielinājies no 17 uz 24 punktiem. Sievietes biežāk nekā vīrieši savas zināšanas novērtējušas pozitīvi. Par ieradumu aizvien vairāk cilvēkiem kļūst zaļumu, dārzeņu, augļu un ogu iekļaušana uzturā. Salīdzinot ar pirmajiem pētījumiem, šo produktu mīļotāju daudzums trīs gadu laikā ir pieaudzis par 10 procentiem, un nu jau trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dažādu zaļumu lietošana kļuvusi par paradumu. Tāpat 75 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai iegādātais produkts nesatur ģenētiski modificētus organismus, savukārt 72 procneti novērtē to, vai produkts audzēts vai ražots Latvijā.
Pēdējos gados sabiedrībā vērojama izteikta tendence retāk ēst ārpus mājas – 39 procenti iedzīvotāju to dara retāk nekā pērn. Cilvēki labāk izprot pašu gatavota ēdiena priekšrocības: iespēju izvēlēties piemērotākos produktus, kontrolētu sāls, cukura un taukvielu daudzumu, kā arī svaigu un kvalitatīvu pārtiku, eksperimentēt, panākt tieši tādu garšu kombināciju, kas sagādā prieku.
Viena no jebkuras valsts lielākajām bagātībām ir tās nacionālā virtuve. Maltīšu gatavošanas prasmes un receptes tiek nodotas no paaudzes paaudzē, laika gaitā bagātinoties ar jaunām garšas niansēm un pagatavošanas tehnoloģijām. Arī Latvijai 21. gadsimtā ir savas tipiskās garšas un produkti. Cilvēki ēd citādi nekā pirms 100 vai 200 gadiem, taču šīs desmitgades aktualitāte ir centieni apvienot tradicionālo ar mūsdienīgo, iekļaujot sezonas produktus un vietējo audzētāju ražojumus mūsdienīgu recepšu sastāvā un izmēģinot aizvien jaunas garšu kombinācijas.
Pētījuma dati liecina, ka 70 procneti Latvijas iedzīvotāju, gatavojot ēdienu, labprāt eksperimentē vai vismaz pa reizei izmēģina kaut ko jaunu. Cilvēki iedvesmu smeļas ne tikai pašu fantāzijā, bet arī citu valstu pieredzē. Nemainīgi viena no iemīļotākajām ir itāļu virtuve – tā atzinuši 18 procenti jeb gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Pētījumā "Kā ēd Latvijā?" noskaidrotie iedzīvotāju ēšanas paradumi un tendences arī turpmāk tiks padziļināti apskatīti, iekļaujot uztura speciālistu ieteikumus, garšas ekspertu padomus un jaunas receptes ēdiena pagatavošanai. Iedzīvotāju paradumu tendences tiek ņemtas vērā, pielāgojot iepirkšanās pieredzi un produktu sortimentu "Rimi" veikalos.
