Foto: DELFI
Viskija radīšana šodien ir smalks, ilgs un ļoti sarežgīts process. Kad viskiju lietoja tikai Skotijā, pašu ciemā, tikmēr iesala proporcijas, dzēriena aromāts un pēcgarša varēja būt katru reizi cita un neviens par to pārlieku nepārdzīvoja. Taču tagad, kad cienītāji un eksperti visā pasaulē zina, kā tieši ir jāgaršo un jāsmaržo tās vai citas markas dzērienam, improvizācijām un nevērībai nav vietas.

Tāpēc ar katru gadu desmitu arvien lielākā cieņā un godā tiek turēti gan vīna, gan konjaka un viskija darītavu meistari, kuru pārziņā ir blendēšana - dažādu izejvielu sajaukšana īstajās proporcijās. Mēdz teikt, ka šo amatu mācās visu mūžu un pat dzīves nogalē neviens blenda meistars nevar teikt, ka ir visā pilnībā apguvis šo mākslu. Un katrā no lielākajām darītavām ir bijuši vai ir meistari, kuru blendi kļuvuši leģendāri un tiek saglabāti nākamajām paaudzēm.

Tā februārī Rīgā viesojās vienas no pasaulē zināmākās Skotijas viskija darītavas "Grant's" sūtnis Robs Allansons, kurš Latvijas viskija cienītājus, profesionāļus un interesentus iepazīstināja ar viskija blendēšanas pamatiem. Vienu no šīm sesijām apmeklēja arī portāls "Tasty.lv".

Protams, ka īsā brīdī nav iespējams apgūt viskija blendēšanas māku, var tikai gūt pirmo un vispārīgo ieskatu, kā tas notiek. Blendētā viskija pamatā var būt vairāki graudu un iesala spirti. Pamats ir graudu spirti, kas piešķir "ķermeni", iesala spirti dod nianses - saldumu, ziedu, dūmu, sviesta un citas notis. Tie visi ir tā saucamie "single malt" - spirti, kas nāk no vienas konkrētas destilētavas. "Single malt" viskijs ir radīts no viena graudu spirta, blendi - no vairāku spirtu sajaukuma.

Mūsu sesijā uzdevums bija uzblendēt viskiju, kas būtu maksimāli līdzīgs paraugam. Un tad sākās ostīšana - kurš spirts ir pamatā, cik daudz, kas ir izmantojams niansēm, krāsai. Gandarījums neaprakstāms, kad paraugā izdodas saost kādu no tiem aromātiem, kas ir blendam atvēlētajos spirtos! Lai pasākumu padarītu interesantāku un sarežģītāku, izejvielas tika norādītas tikai pēc rakstura, ne darītavas, kas uzreiz radītu iespējamas asociācijas. Bija "pikantais" spirts no šerija mucas ar izteiktu ziedu aromātu, bija "dūmakainais", kas bija tik sīvs, ka pat neradās vēlme to nogaršot, bija "treknais" spirts ar patīkamu sviesta noti, īpatnējais "robustais", "saldais" ar izteiktu, pat tādu kā nedaudz pārāk maigu, saldumu, "pamatam" - "bagātais ziedu" un "Girvan" graudu spirti. Rotaļājoties gandrīz pa pilienam, pētot, kā mainās blenda raksturs pēc katras pievienotās sastāvdaļas, pietrūka pat iedotās piezīmju papīra lapas, lai visas izmaiņas pierakstītu. Ap galdu ar smaidu sejā par skolnieku aizrautību staigāja gan darītavas sūtnis, gan goda pārstāvis Latvijā Ansis Ancovs, un tomēr atļāvās izteikt pa dažai norādei - palielināt tā spirta daļu vai samazināt cita procentus.

Alkohola blendētāji un someljē ir dzīvē diezgan ierobežoti cilvēki - viņi darbā nedrīkst lietot tēju un kafiju, baudīt vircotus ēdienus un lietot smaržas, pat ne aromatizētus skūšanās piederumus, lai nekas nenomāktu un neietekmētu viņu galveno un labi apmaksāto darbarīku - ožu. Viņi spēj sajust ļoti plašu smaržu un aromātu gammu vienā viskija lāsē, un uzņemas diezgan pamatīgu atbildību - jo viņu radītajam ir jāpatīk klientiem, kuri, iespējams, ne vienmēr iedziļinās niansēs un izgaršo dzērienu tā, kā to cer darītāji.

Sesijas beigās katras grupas radītais blends tika saliets pudelītēs un uzdāvināts katram tā "autoram". Tam, protams, bija jāpiešķir nosaukums, un mūsējais bija "Grant's Vecrīga". Sūtnis teica, ka esam bijuši diezgan tuvu oriģinālam…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!