Vienkārši elpa aizraujas no sēņu daudzveidības! Izstādes nedēļā katru rītu muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere kopā ar citiem muzeja darbiniekiem dodas uz daudzu gadu desmitu garumā labi iepazītām tuvākām un attālākām vietām, lai ievāktu apjomīgu un daudzveidīgu izstādes materiālu – ēdamās, neēdamās, indīgās un atsevišķas aizsargājamās sēnes.
Uzdevums nav vienkāršs, jo iespaidīgs sēņu sugu skaits ir tikai viena izstādes veidošanas puse. Nopietni centieni tiek pielikti, lai apmeklētājiem parādītu pēc iespējas lielāku daudzveidību, sniegtu iespēju salīdzināt šķietami līdzīgās sēņu sugas un attīstītu prasmes tās atšķirt, apgūstot dažādas pazīmes – no sēnes formas un uzbūves līdz kātiņa un cepurītes toņiem un smaržai.
Izstādē sēnes izkārtotas atsevišķās plūsmās – ēdamās, neēdamās, un aizsargājamās. Cik daudz mums Latvijā ir ēdamu sēņu! Daļai no izstādītajām pilnīgi noteikti sēņojot paiets garām kā suņusēnēm. Un cik daudz mums skaistu sēņu ar vēl skaistākiem un brīnišķīgākiem nosaukumiem! Iedomājieties, kas par tipāžiem – kā romānā: kakaobrūnā spīgulīte, izpūrusī zvīņene, zaļā virpainīte, bālais vilnītis… Un kas par ģimenēm – piemēram, rumpuču ģimene. Tajā ir gan krokainais rumpucis, gan elastīgais rumpucis, gan garkāta rumpucis, gan dobais rumpucis – un visi ieradušies! Izstādē apskatāmi arī tādi dabas brīnumi kā skropstainā zemeszvaigzne, milzu apaļpūpēdis un visdažādākās piepes, kas patiesībā ir sēnes, jo mežā, kā zināms, sēnes dažādas.
Atsevišķā sūnu gultiņā apskatāmi īpaši retumi un aizsargājamas sēnes, starp tiem arī daudzveidīgā ksilārija, ko sauc arī par miroņu pirkstiņiem. Pilnīgi melni!
Atsevišķs stends veltīts arī gailenēm – beidzot iespējams redzēt visas gailenes, kādas mūsu mežos ir, vienuviet – parasto, sekstaino, zeltkāta, pelēko, kupraino, kā arī rudens taureni un dzeltensarkano negaileni, kas, lai nu kā, arī pieder pie ģimenes.
Indīgo sēņu parāde sākas ar sarkanajām skaistulēm, bet jāatzīst, ka daudzas indīgās sēnes izskatās pavisam neuzkrītošas un nevainīgas. Atsevišķā stikla skapī ieslēgtas Latvijā atrodamās nāvējoši indīgās sēnes – tās ir baltā mušmire un zaļā mušmire (starp citu, nemaz nav zaļa).
Izstādē ir vēl daži stikla skapji, kuros izstādīto ekspozīciju aplūkojot, var ne tikai acis papriecēt, bet arī uzzināt kaut ko jaunu. Piemēram, vai jūs zinājāt, ka ne lapsas, ne eži sēnes neēd? Un, lai cik tas arī neticami liktos, arī uz muguras sēnes eži nestaipa! Ne rudenī, nekad.
Savukārt, citā stikla stendā apskatāma ekspozīcija ar dzīvniekiem, kuri sēnes uzkož mīļuprāt – protams, te ir vāverīte, čakla sieva, kas tās sēnes nolasīs un kuras dēļ, sēņotāji, rītos ilgi neguliet. Izrādās, sēnes nesmādē arī āpsis un mazā meža klaidoņpele un citi peļveidīgie grauzēji.
Atsevišķi apskatāmas sēņu novārījumos krāsotu dziju fices, ko paveikusi mikoloģe Diāna Meiere. Brīnumaini skaisti toņi! Un nebūt ne pieklājīgi brūngani un pelēcīgi vien, kā varētu domāt. Pavisam koši! Daba ir brīnums un sēnes ir viens no dabas brīnumu brīnumiem, nudien!
Ja kāda sēne stāv plauktā un nedod miera ar savu nenoskaidroto identitāti, stiepiet to uz izstādi – parādiet to speciālistiem un kopā tiksiet skaidrībā, kas tā par sēni. Starp citu, jau šodien, izstādes pirmajā dienā, kāds apmeklētājs bija atnesis sēni, ko, izstādi gaidot, speciāli noglabājis ledusskapī. Sēnes personība tika noskaidrota!
Apmeklētāji tiek aicināti nest uz izstādi savus interesantos atradumus – tādējādi mikologu rokās jau nonākuši vērtīgi retu sēņu eksemplāri.
24. septembrī no plkst. 17.00 līdz 17.30 Dabas muzeja vadošās mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere tiksies ar interesentiem Dabas muzeja "Facebook" tiešraidē no izstādes, lai sniegtu konsultācijas un dalītos pieredzē.
Sēņu izstāde dabas muzejā būs atvērta līdz 26. septembrim. Darba laiks katru dienu no pulksten 10 līdz 17. Ieeja apmeklētājiem ar Covid-19 vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
