Pirms saulgriežiem viņi rotaļīgi viens otru sāka saukt par Sauli un Mēnesi. Viņu ģimenē saulgriežus svin trīs dieniņas un trīs naksniņas, kurot ugunskuru, lejot laimes, ejot rotaļās dzērves, lāča, kazas un vilka maskās, verot puzurus, minot mīklas, velkot bluķi un galdā ceļot latvisko koču, biguzi, ceptu zivi un taukšķētos zirņus. Mūsu saruna ar folkloras zinātājiem un Latvijas Radio programmu vadītājiem Ivetu un Vidvudu Medeņiem notiek mīļā un rotaļīgā noskaņā. Viņi pat divbalsīgi dzied saulgriežu dziesmu par to, kā māsiņa tiek aicināta ciemoties, kā ceps simtu lielu un mazu kukulīšu, kā Ziemassvētki nāk ar cūkas ausi, ķūķa katlu, miežu miltu plācenīti, un katras rindas izskaņā skan "jūdabrū", kas ir tikai viens no daudzajiem Ziemassvētku refrēniem līdzās ierastajiem – kaladū, kūčo, tondari, duido.
Kas notiks, ja Ziemassvētkos apēdīsi cūkas šņukuru
Ziemassvētkos uz svētku galda tiek likti apaļie rauši, jo tie simbolizē saulīti, gaismu. "Neko četrkantīgu es nezinu ne vasaras saulgriežos, ne ziemas. Visi sieri ir apaļi, plāceņi ir apaļi," stāsta Iveta. Vidvuds piebilst, ka "var, protams, cept arī zivi, kā Ivetas mamma kādreiz cepeškrāsnī cepa iemarinētu karpu, un zvīņas pēc tam ber makā un dod radiem un draugiem, lai viņiem makā būtu daudz naudas". Iveta atceras, kā reiz Helmī Stalte esot teikusi: "Ja tu Ziemassvētkos apēdīsi vienu zirni, tad vienu dienu mazāk raudāsi. Ja apēdīsi pupu, tad vienu dienu vairāk briedīsi. Ja apēdīsi cūkas šņukuru, tad nākamajā gadā būs liela rakstīšana, un, ja apēdīsi apaļu plāceni, tad būs gaidāmas saulainas un priecīgas dienas."
