Ikdienišķs "gardums"
"Par speķa popularitāti mūsdienās grūti spriest. Nevar teikt, ka speķis būtu par citiem populārāks ēdiens, jo mūsdienās pieejama liela ēdienu un produktu daudzveidība. Daļa cilvēku nelieto uzturā gaļu, citi iedvesmojas no ārzemju žurnāliem un raidījumiem, vēl citi biežāk izvēlas vietējos produktus. Arī par delikatesi vai kārumu speķi būtu grūti nosaukt, nevarētu teikt, ka speķis ir dārgs un izsmalcināts produkts, ka to bieži pasniegtu restorānos vai liktu galdā īpašās svētku reizēs. Bet vēsturiski gan – speķis bija pamatā," stāsta ēdienu kultūras pētniece Astra Spalvēna.
Cūkgaļa latviešu zemniekiem bijusi visvieglāk pieejama, un tā bija trekna. Jāpiebilst, ka gaļa nekad latviešu ģimenēs nav lietota daudz un to cilvēki neēda katru dienu. Bieži vien aizdars kādai putrai, graudaugu vai sakņu ēdienam tiešām bija speķis un žāvēta speķa gabaliņi. Treknu gaļu var apēst mazāk, un tā sniedz lielāku sāta sajūtu. Ja treknu cūkgaļu var skatīt kā ikdienišķu ēdienu, no kā pārtika zemnieki, tad pretstats bija izsmalcināta gaļa, ko ieguva no medījuma dzīvniekiem vai putniem un ar ko mielojās muižkungi.
