Stiprais komplekts: latvietis un maize

“Domāju, ka latvietis un maize ir stiprais komplekts. Latvietis var izdzīvot ar savu maizīti! Pirms pāris gadiem sāku cept savu saldskābo maizīti ar sēkliņām, jo gribēju pamēģināt izdzīvot ar to, kas pašiem saimniecībā pieejams. Dzīvojam laukos un likās interesanti paeksperimentēt – vai mēs varētu ikdienā iztikt bez veikala produkcijas. Tad izdomāju pamēģināt cept maizīti. Bērniem ļoti garšoja mana saldskābmaizīte, un vairāk neko citu es nemaz neesmu mēģinājusi," stāsta kafejnīcas “Grāmatnīca” saimniece Inese Urka, kas sestdienās un svētdienās savai ģimenei cep maizīti. “Mums pašiem mājās bija izaudzēti rudzi, vīrs tos samala, kviešus gan nācās nopirkt veikalā. Un tad es cepu, un maizītei ir pavisam cita garša," stāsta Inese.

"Maizes cepšana mājās – tā ir dzīvesziņa," uzskata saimniece. “Tu vienkārši mēģini dzīvot dabisku dzīvi, ēst dabiskus produktus un mazāk piesārņot sevi no malas.” Īpašas cepšanas krāsns Inesei neesot, viņa cep maizīti elektriskajā cepeškrāsnī. “Tik vienkārši tas ir!” smaidot noteic saimniece. Ineses ģimene bauda maizīti tāpat: “Var negatavot vakariņas, paēdam maizīti. Ja mums ir sava žāvēta gaļiņa, tad uzliekam virsū to. Ja nav – uztaisām savu sviestiņu ar zaļumiem, ķiplociņu.”

“Maizīti cepot, vajag laiku, mieru un ģimeni, kam maizīte būs aktuāla. Tā kā mums ir liela ģimene, tad pirmais no diviem klaipiņiem pazūd jau pirmajā vakarā, jo svaigas, tikko ceptas maizes garša ir vislabākā,” stāsta Inese Urka. Viņa atzīst, ka gadījies cept arī steigā, bet tad nekas neizdodas. “Ja steidzies, tad maizīte vai nu sakrīt, vai saplaisā. Jācep nesteidzīgi un ar mīlestību, tikai tad maizīte būs garšīga. Ja esi kaut kur citās domās, nekas labs nesanāks. Un tad meklē vainīgo – recepte taču tā pati, bet ko es izdarīju nepareizi?”

Jautāju saimniecei, kādas domas ir viņai, cepot maizi: “Kā jebkurš darbs, arī maizīte jācep ar labām domām. Es domāju par tiem cilvēkiem, kas maizīti ēdīs, un viss. Tad arī izdodas.” Tāpēc Inese Urka cep maizīti brīvdienās, kad vairāk laika, nav steigas. “No nesteidzīgajiem esmu diezgan steidzīga, es savu maizīti cepu ar raugu, man nav ierauga. Kaut kā līdz tam neesmu nobriedusi, jo tas prasa vēl lielāku motivāciju. Ikdienas steigā tas var būt pat noderīgi – cept maizi bez ierauga.”

Savu ideālo recepti Inese radījusi eksperimentējot: “Skatījos internetā receptes, meklēju vecās receptes un liku visu kopā. Tad papildināju ar kaut ko no sevis, un tā sanāca mūsu maizīte, kas ģimenei garšo.” Vēlāk Inese padalījusies ar recepti ar tuvākajiem cilvēkiem, un viņas maizīte ātri vien ieguvusi cilvēku mīlestību. Ineses maizītes recepti lasi šeit.

“OnPlate” uztura speciāliste Līga Balode skaidro, kāpēc tik ļoti atšķiras veikalā pirktā baltmaize no rupjmaizes. “Maize jebkurā gadījumā ir enerģijas avots, tā ir ogļhidrātu avots, kas mums dod enerģiju. Ja enerģijas ir par daudz, tad šī enerģija sāk "barot"." Viņa iesaka uz maizes marķējuma skatīties tieši šķiedrvielu daudzumu. “Jo vairāk šķiedrvielu, jo maizīte būs vērtīgāka, ilgāk dos sāta sajūtu. Līdz ar to visdrīzāk mēs neapēdīsim tik daudz, lai tā kļūtu par barojošu.” Baltmaizē šķiedrvielu būs ļoti maz, rupjmaizē daudz vairāk. Līdz ar to šķiedrvielas maizi padara vērtīgāku.

Šķiedrvielas ir pilnos graudos. “Ja milti ir A kategorijas, ļoti nopulēti, ļoti kvalitatīvi, kas veido maizīti pufīgu un gaisīgu, šķiedrvielu maizē būs ļoti maz. “Taču arī kviešu maize var būt pilngraudu baltmaize. Un tad es teiktu, ka tā nav nemaz tik neveselīga." Bet kopumā baltmaizē nav šo labo īpašību, kas rupjmaizē. “Tā kā nav šķiedrvielu, tad baltmaize ir ļoti ātrs enerģijas gūšanas avots. Mēs ātri iegūstam enerģiju, bet šī enerģija tikpat ātri arī pazūd. Un drīz vien mums gribas ēst atkal,” skaidro Līga Balode. "Ja izvēlamies rudzu maizi, tad būs grūtāk kļūdīties. Nezinu, kuru baltmaizi varu ieteikt kā ļoti labu kviešu maizīti no pilngraudu miltiem. Es tādu nevaru nosaukt. No rudzu maizes vienkāršāk atrast kvalitatīvu maizi." Nereti maizīte ir jau ar dažādām sēkliņām. Šādā gadījumā maizei būs pat vairāk šķiedrvielu. Veikalā izvēloties maizi, speciāliste iesaka uz marķējuma apskatīt arī miltu veidu – vai maizei izmantoti pilngraudu milti vai parastie. Tāpat – cik daudz sāls pievienota. “Ja sāls daudzums ir 1,25 grami uz 100 gramiem maizes, tas jau ir ļoti daudz. Un daudz sāls jebkurā gadījumā nav veselīgi.”

Uz mājās ceptu maizīti attiecas šie paši ieteikumi. “Bet, mājās cepot, mēs zinām, ko ieliekam tajā, un varam labāk saprast, cik vērtīga būs maize. Mājās gatavojot maizi, iesaku izvēlēties pilngraudu miltus. Bet, ja gribas to mazliet pufīgāku, tad pilngraudu miltus var jaukt kopā ar A kategorijas miltiem, augstākās kvalitātes miltiem. Piemēram, pusi uz pusi,” iesaka uztura speciāliste.

Rudzu maizīti varam izmantot kartupeļu vai makaronu vietā. “Maizi var ēst vienu pašu, kāpēc gan ne?” uzskata Līga Balode. “Ieteiktu nelikt maizei virsū sviestu un desu, jo tas būs tauku avots. Var likt virsū sieru, gaļiņu, piemēram, vārītu vistiņu. Vienmēr iesaku dārzeņus." Lai maizīte būtu pilnvērtīga maltīte, speciāliste iesaka piemēru: “Ja maize būtu ogļhidrātu avots, tad gaļiņa – olbaltumvielu avots un dārzenīši – vitamīnu un minerālvielu avots. Tad šis būtu ļoti pilnvērtīgs uzturs. Bet klasiskā baltmaize gan nederēs.

Ja gribas maizi sulīgāku un ne tik sausu, sviesta vietā var izmantot avokado vai sakapātus tomātiņus ar baziliku – kā salsu. “Ja cep maizi krāsnī, tad labāk apslacīt ar olīveļļu, nevis ar sviestiņu. Nepiesātinātie tauki tomēr būs vērtīgāki un labāki,” iesaka uztura speciāliste.

“Cilvēku interese par rudzu maizi ir ļoti liela. Latvieši tomēr ir rudzu maizes ēdāji, ne baltmaizes, jo mēs saprotam to augstvērtīgo rudzu saturu. Varbūt pilsētnieki vairāk ēd baltmaizi, bet laukos tomēr cilvēki iecienījuši rudzu maizi. Zinu ārzemēs dzīvojošus latviešus, kas pat paši sākuši cept maizīti, jo vienkārši bez rudzu maizes nevar iztikt. Sajūta, apēdot rudzu maizi, ir citādāka, nekā apēdot kviešu maizi,” stāsta Vineta Cipe no "Āraišu vējdzirnavām", kur notiek rudzu maizes cepšanas meistarklases. Tiem, kas nekad nav cepuši maizi, interesējot pilnīgi visi sīkumi par maizes cepšanu, bet esot arī zinoši cepēji, kas vēlas uzzināt papildu knifiņus. “Nekādu lielo knifu jau nav. Tikai jādara un jāpiešauj roka. Viss ir vienkārši. Jo biežāk cep maizīti, jo, piemēram, labāk atpazīsi rūgšanas ilgumu. Pašam jāeksperimentē, citreiz maizīte rūgst astoņas stundas, citreiz sešas.” Un knifus var atklāt, tikai eksperimentējot un cepot maizīti.