Foto: Shutterstock
Vien retais teiks, ka viņam nepatīk svētki un svinības. Protams, daudz labāk, ja esi tas svinētājs un baudītājs, bet laiku pa laikam tomēr pienāk tā reize, kad ciemiņus jāuzņem pašam. Ikdienai kļūstot aizvien straujākai, mēdzam daudzas tradīcijas atmest un darīt visu "pa vienkāršo". Skrienam tik ļoti, ka pat piemirstam, ka reiz arī svētku pusdienām bija savi kanoni.

Mūsu rokās nonāca 1960. gadā izdota grāmata "Mājturība", kurā jaunietēm un jauniešiem mācīts un stāstīts, kā vadīt savu dzīvi mājās – no rokdarbiem un dārzkopības līdz dzīvokļa remontēšanai, bērnu audzināšanai, pareizam uzturam un apģērba kopšanai un labošanai. Krietna daļa grāmatas atvēlēta virtuvei – te ir gan dažādas receptes, gan padomi, pamācības un ieteikumi labākai dzīvošanai. Interesanta bija nodaļa par viesību rīkošanu, piedāvājam dažus fragmentus. Vai no tā ko var izmantot arī tagad, 63 gadus vēlāk? Tas jau katra paša ziņā!

Tiesa, daļa cilvēku pirms 60 gadiem nevarēja sekot viesību rīkošanas ieteikumiem, pat ja ļoti vēlējās, jo varenas dzīres deficīta laikā bija utopija. Zoss cepeši un branga izēšanās bez savas saimniecības laukos vai īpašiem sakariem nebija viegli realizējamas ieceres.

Svētku dienās vai atzīmējot kāda ģimenes locekļa dzimšanas dienu vai citu svarīgu notikumu, gribas būt kopā ar draugiem, patīkami pavadīt laiku interesantās sarunās, kopīgi pasēdēt pie klāta svētku galda.

Viesību laiks


Viesību sākumam atkarībā no to rakstura ir zināmas, vispār pieņemtas stundas: no pulksten 14 līdz 19 – pusdienas, no pulksten 20 līdz 2 naktī – vakariņas, savukārt pulksten 17 – pēcpusdienas tēja vai kafija. Līdz ar to jāizvēlas attiecīgi ēdieni un dzērieni, kā arī atbilstoši trauki un galda piederumi. Šajā reizē vairāk pievērsāmies tieši pusdienu galdam, vakariņas un tējas dzeršanu atstājot citai reizei.

Grāmatas autori atgādina, ka jāzina – cik naudas var izdot viesībām. Jābūt viesmīlīgiem, bet nedrīkst aizmirst ikdienišķos ģimenes izdevumus. Viesību laba izdošanās ir atkarīga ne tikai no ēdienu un dzērienu daudzuma un dažādības, bet arī no vispārējās noskaņas, kāda valda viesībās. Viesības taču neierodas pie mums tikai paēst un iedzert, bet gan vēlas patīkami draugu pulkā pavadīt laiku, un par to viesību rīkotājiem jārūpējas ne mazāk kā par cienastu!

Liela nozīme ir ēdienu sagatavošanas iespējām – darbaspēkam, virtuves lielumam, trauku daudzumam – un, pats par sevi saprotams, arī attiecīgai mākai. Laikus jāpadomā par darbu sadali, lai nerastos sastrēgums, bet varētu visu izdarīt laikus. Nekas nav nepatīkamāk kā tas, ja viesi jūt, ka atnākuši par agru, ka viņu uzņemšana sagādājusi lielas pūles. Neērti ir klausīties mājasmātes aizbildināšanos par ēdienu neizdošanos, steigu, sliktu garastāvokli. Labāk, lai ēdienu ir mazāk, bet tie garšīgi un glīti salikti galdā, nekā daudz un pavirši sagatavoti – padoms, kas zelta vērtē un aktuāls ikvienā laikā!

Pusdienu galds


Kā norāda "Mājturības" autori, mazākās viesībās pusdienās mēdz pasniegt divus, trīs ēdienus. Ja azaida sastāvā ir divi ēdieni, tad pirmais ir gaļas ēdiens (šķēlēs cepts gaļas ēdiens vai cepetis, zivs ēdiens), bet otrs – deserts (augļu kompots, želeja, krēms, sacepums u. tml.).

Piemēram: 1) zoss cepetis ar sautētiem skābiem kāpostiem un ceptiem kartupeļiem; 2) augļu kompots ar cepumiem.

Pēc šīm pusdienām, ja vēlas, var pasniegt kafiju ar liķieri un cepumiem.

Ja viesi uzkavējas ilgāk, autori ieteica vakariņās pasniegt sviestmaizes ar tēju.

Trīs ēdienu pusdienās pirmais ēdiens ir buljons vai zupa (gaļas vai zivju), otrs – gaļas ēdiens, trešais – saldais ēdiens.

Piemēram: 1) dzidrais buljons ar dārzeņiem (burkāniem, ziedkāpostiem, zirnīšiem); 2) teļa gaļas šnicele ar ceptiem kartupeļiem un marinētiem vai svaigiem gurķiem; 3) citronu želeja.

Ja mājas viesības svinīgākas un lielāka apjoma, tad pusdienās pasniedz 4-5 ēdienus, retāk vairāk. No četriem ēdieniem sastāvošās pusdienās ietilpst: buljons ar pīrādziņiem, tam seko zivju ēdiens (vārītas vai sautētas zivis ar mērci un dārzeņiem), tad gaļas ēdiens un saldais ēdiens.

Piemēram: 1) dzidrais buljons ar pīrādziņiem; 2) vārīti plauži ar olu mērci un dārzeņiem; 3) sivēna cepetis ar ceptiem kartupeļiem un marinētiem vai svaigiem gurķiem; 4) augļu kompots.

Foto: Shutterstock

Mājturības eksperti tolaik ieteica sākt pusdienas ar ēstgribu ierosinošiem uzkožamajiem (3-5 dažādi uzkožamie), kam sekotu buljons vai zupa, gaļas ēdiens un saldais ēdiens.

Kā piemēroti uzkožamie tika minētas marinētas siļķes, pildītas olas, pildīti tomāti vai skābēti gurķi, žāvēts lasis, šķiņķis, aknu pastēte, gaļas vai zivju salāti, kartupeļu un seleriju salāti.

Ja viesību pusdienās plānots pasniegt piecus ēdienus, mājturības eksperti norādīja, ka starp zivju un gaļas ēdienu jāpasniedz t.s. starpēdiens: pildīti dārzeņi vai dārzeņu sacepums, dažādā veidā sagatavotas sēnes, subprodukti.

Piemēram: 1) dzidrais buljons ar pīrādziņiem; 2) vārīts lasis ar mērci un dārzeņiem; 3) aknu sacepums; 4) liellopa cepetis ar kartupeļiem un lapu salātiem; 5) āboli ar medu un riekstiem.

Bija pieņemts, ka pēc viesību pusdienām, kurās ir 4-5 ēdieni, pēc saldā ēdiena mēdza pasniegt vēl kārumus, ko sauca par desertu – galvenokārt dažādus augļus un ogas, kas, sakārtoti dekoratīvos traukos, veidoja daļu no galda rotājuma, konfektes, šokolādi, marmelādi, pastilas, riekstus.

Kad ēdienu kartē bija pārdomāta, jāķeras pie produktu daudzuma aprēķina. Ēdieni jāsagatavo nedaudz vairāk nekā ikdienai, lai to netrūktu, bet arī ne tādos kvantumos, ka pēc viesībām tie vairākas dienas vēl jāēd mājiniekiem un pat sabojājas. Matemātika pavisam vienkārša – jo vairāk ēdienu paredzēts pasniegt viesību pusdienās, jo mazākā daudzumā tos gatavo. Turklāt jāņem vērā viesu skaits: ja pusdienās ir 5-8 personas, tad katru ēdienu kārto tikai vienā traukā. Ja 10-15 personas, tad – divos, lai viesi ērtāk varētu ēdienu paņemt.

Produktu daudzums vienai personai:

  • gaļa 200-150 g
  • zivis 250-300 g
  • dārzeņi, kartupeļi 400 g
  • augļi 200 g

Gatavo ēdienu viena porcija:

  • buljons 250 g
  • zupa 400 g
  • gaļas ēdienā gaļa vai zivs 150 g
  • mērce 50 g
  • kartupeļi un dārzeņi 250 g
  • maize 50-100 g
  • saldais ēdiens 150-200 g

Ēdienu pasniegšana


Ja viesības mazākas, ēdienus, sakārtotus traukos, liek galdā, lai viesi paši sevi apkalpo, pasniedz cits citam. Lielākās viesību pusdienās ēdienus nes apkārt, piedāvājot tos viesiem no kreisās puses, lai r labo roku ēdiens būtu ērti paņemams. Traukus uzliek un noņem sēdētājam no labās puses. Buljonu pasniedz, ielietu tasēs vai šķīvjos. Ja pie galda nav īpašu apkalpotāju, to dara namamāte.

Kad attiecīgais ēdiens apēsts, tā traukus un piederumus, tāpat arī pie šā ēdiena lietotā dzēriena glāzi noņem. Pirms saldā ēdiena no galda novāc visus traukus un no jauna uzliek dziļos vai lēzenos deserta šķīvjus un karotes vai dakšiņas saldajam ēdienam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!