Par ungāru virtuvi, šķiet, katram varētu būt viedoklis, bet, vai tas būtu pamatots un pareizs? Ja gatavo ungāru šefpavārs, tad pavisam noteikti, tieši tāpēc, ungāru dienu programmu uzsākot, šonedēļ Rīgā norisinājās izcila šefpavāra meistarklase, kurā bija iespēja nošpikot, kādu ēst gatavošanas knifiņu, nobaudīt ungāru virtuves tradicionālās garšas un iepazīt šo virtuves kulināriju no patiesās sejas puses.
Pirms sanākušie ungāru virtuves pazinēji un tās apguvēji ķeras pie ēdienu gatavošanas un meistarklases vērošanas, diskutējam par to, kādi katram ir priekšstati un varbūt pat pieredze ar šo virtuvi. Visbiežāk diskusijā izskan vārds ''gulaša zupa'', kas noteikti ir viena no šīs tautas kulinārajām vērtībām, un, kā zināms, tad šī zupa katrā Ungārijas reģionā ir pat atšķirīga un ir neiespējami izstāstīt vienu pareizo recepti. Ārpus gulaša zupas visiem ir radies priekšstats, ka ungāri izvēlas pamatīgus, sātīgus un treknus ēdienus, un nevarētu teikt, ka tā nav patiesība, jo eļļas vietā teju visi izmanto taukus (izrādās, ka eļļa izmantota bada laikos, tāpēc iedzīvotājiem ir pat nelāgas asociācijas ar šo produktu), gaļa ir neatņemama maltītes sastāvdaļa, un pusdienu tradīcijās ungāriem ir kas kopīgs ar latviešiem – arī viņi pusdienās ēd pamatīgi, izvēloties gan zupu, gan pamatēdienu un saldo.
Kamēr ungāru šefpavārs Lāslo Ruprehta jau priekšzīmīgi sāk gatavot pirmos ēdienus, tikmēr tiekam iepazīstināti ar ungāru virtuves tradīcijām. Viena no neatņemamajām garšvielām, kas tiek pievienota teju pie katra ēdiena, ir sarkanās paprikas pulveris. Tas kļuvis par visungāriskāko no visām citām garšvielām, līdzinās čili, taču garšo maigāk, kaut gan ir arī asās paprikas šķirnes. Arī mūsu meistarklasē neiztikt bez šīs garšvielas, tā pievienota gan kazas sieram, gan zivju zupai, tāpēc varam novērtēt tās saskaņotību dažādos ēdienos. Kas attiecas uz ungāru virtuves garšvielām, tad neiztrūkstoša sastāvdaļa ir arī garšaugi – timiāns, rozmarīns, majorāns, estragons, pētersīļi un citi garšu papildinoši zaļumi.
Ungāru virtuvei raksturīgas izteiksmīgas garšvielas, kas citiem var šķist pārāk piesātinātas. Tiem, kas ikdienā nav pieraduši ēst ēdienu ar bagātīgu garšvielu daudzumu, iespējams, neizbaudīt šīs virtuves tradīcijas, bet ungāri ar to lepojas, un pamatoti. Sabalansētas garšvielas ir tieši tas, kas raksturo katru ungāru virtuves ēdienu, tāpēc ar tām neskopojas nedz zupās, nedz pamatēdienos un pat desertos,
Uz jautājumu, kas ir tas, bez kā nevarētu iztikt neviens ungārs, saņemam godīgu atziņu, ka neiztrūkstošs produkts katra ungāra ledusskapī ir desas. Gluži kā latvieši, pārceļoties uz dzīvi citur, ilgojas pēc rudzu maizes, ungāri ilgojoties pēc desām. Tās Ungārijā ir dažādas - gan mums pazīstamo asinsdesu līdzinieces, gan arī ugunīgi asas desas ar ķiplokiem un paprikas pulveri.
Nevar noliegt, ka ungāru virtuvē dominē vairāku tautu tradīcijas, piemēram, itāļu iecienītā pasta Ungārijā ir teju ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. Protams, tā ir nedaudz citādāka, tomēr līdzīga. Tāpat arī zoss ēdieni, kas dažādās variācijās nedaudz atgādina Francijas virtuves tradīcijas, bet rīsus šejienieši pārņēmuši no austrumu virtuves. Lai vai no kurienes būtu pārņemtas šīs tradīcijas, ungāriem ir lieliskas prasmes to labāko ieviest savā virtuvē un saglabāt tradīcijas kā lielu vērtību, ko pierāda arī vietējo vēlme restorānos ēst tos pašus ēdienus, ko prot pagatavot arī mājas virtuvē.
Ungāru šefpavārs meistarklasē demonstrēja šādu ēdienu pagatavošanu:
Kazas siera krēma rullīši ar tomātu peldē, kas pārsteidza ar sieram pievienoto paprikas pulveri. Šāds ēdiens varētu kļūt par arī Latvijas virtuves kultu, ja kazas siera vietā tiktu izmantots biezpiens. Siera sātīgumu lieliski papildina svaigais gurķis.
Kā otro ēdienu šefpavārs gatavoja zivju zupu ar paprikas pulveri un baravikām. Šis ēdiens gatavošanas ziņā bija viens no laikietilpīgākajiem, taču ilgais process attaisnojās garšā. Šefpavārs uzsvēra, ka ir patiesi svarīgi, lai buljons būtu pašu vārīts, lai zivs būtu kvalitatīva un paprikas pulveris netiktu žēlots, jo tieši tādas ir ungāru virtuves tradīcijas.
Kā klasisku pamatēdienu, kas Ungārijas mājas virtuvē un restorānos ir ikdiena, šefpavārs gatavoja un pasniedza pīles stilbu un krūtiņu ar sarkano kāpostu krēmu un kartupeļu nūdelēm. Gaļēdāji sajūsminājās par sulīgo pīli, savukārt dārzeņu ēdienu cienītāji tika patīkami pārsteigti ar sarkanā kāposta krēmu jeb biezeni, ko noteikti vērts atkārtot pagatavot vēl kādu reizi.
Izcilai maltītei pietrūkst vien deserta, un šajā sadaļā šefpavārs ļāva klātesošajiem gremdēties bērnības atmiņās, kad vecmāmiņas gatavoja ''peldošās salas''. Izrādās, arī Ungārijā tiek gatavots kas visai līdzīgs – putna piens ar dārza avenēm. Maigā vaniļas mērce, samtainais olu baltums un skābenās avenes bija tieši tas, kas nepieciešams izcilas maltītes noslēgumam.
Fotogalerija no meistarklases:
