Lai gan šokolāde, sardīnes un tekila un daudzi citi izsīkstoši pārtikas produkti nav tik vitāli svarīgi kā, piemēram, dzeramais ūdens, tomēr daudziem šie produkti ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tādēļ tos jāizbauda, kamēr vēl ir tāda iespēja!
Šokolāde
Reti kuram negaršo šokolāde. Pa nelaimi, lielākā daļa kafijas pupiņu tiek audzētas Rietumāfrikā, kur daudzās valstīs joprojām tiek izmantots nelegālais darba spēks - nodarbināti bērni, joprojām pastāv cilvēku tirdzniecība un verdzība. Lai cik skarbi tas neskanēt, bet ar katru šokolādes gabaliņu, ko liekam mutē, pārējā pasaule to atbalsta. Un, pat izmantojot nelegālo darbaspēku, kakao pupiņu audzēšana vidusmēra afrikāņu lauksaimniekiem ir finansiāli neizdevīga, norāda "Gizmodo".
Kakao pupiņu vākšana ir ārkārtīgi grūts darbs. Tas ir ļoti laikietilpīgs process, jo, lai iegūtu jaunu ražu, jāpaiet no pieciem līdz astoņiem gadiem, tas ir roku darbs, turklāt necilvēcīgos apstākļos - neizturamā svelmē. Un kāds ir rezultāts? Kakao pupiņu audzētājs nopelna nožēlojamus 80 centus dienā. Ar šādu likmi apmēram 20 gadu laikā šokolāde var kļūt par luksusa preci, kas pielīdzināma kaviāram. Turklāt ar priekšnoteikumu, ka turpinās nelegālā bērnu nodarbinātība. Ieviešot godīgas tirdzniecības likumus, lēnām bet pārliecinoši audzēšanas un novākšanas izmaksas augs, radot audzētājiem vēl lielākus zaudējumus. Tādējādi šokolādes ražošana masveidā kļūs pārāk dārga, norāda eksperti.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka kakao pupiņas audzēt var tikai ekvatora tuvumā, platuma grādos, kuros izvietojušās dažas nestabilākās valstis pasaulē. Citiem vārdiem, šokolāde jābauda, kamēr vēl to varam, pilnīgi iespējams, ka pēc gadiem 50 tā maksās pārāk dārgi, lai to varētu atļauties ikdienā.
Sardīnes
Sardīņu trūkums, iespējams, daudziem nemaz nešķitīs tik kritisks, jo ne visiem patīk šīs treknās jūras zivtiņas. Tomēr svarīgi zināt, ka sardīņu Armagedons ir pavisam tuvu! Aizvadītā gada nogalē kanādiešu sardīņu zvejnieki no vairākiem jūras reisiem atgriezās tukšā, nozares speciālisti lēš, ka šis ir nopietns signāls, ka drīzumā sardīnes varētu izzust pavisam.
Sardīnes ir ļoti jutīgas uz ūdens temperatūras svārstībām, kopš pagājušā gada deviņdesmitajos gados atdzisa Klusā okeāna ūdeņi, sīkās zivtiņas vairojas aizvien "slinkāk". Protams, visu vēl ļaunāku dara masveida zveja.
Tekila
2007.gadā masveidā iznīka Meksikas zilā agave - augs, no kura tiek gatavota tekila. Aptuveni 20% no augiem gāja bojā no retas augu slimības, kā rezultātā lauksaimnieki saprata, ka zilās agaves audzēšana ir pārāk dārga un nolēma samazināt lauksaimniecības apmērus, pievēršoties kukurūzai. Ko dara zemnieks, kurš vēlas atbrīvoties no plantācijām, kas viņam nes zaudējumus? Viņš šos laukus nodedzina. Gluži tāpat notika arī ar Meksikas zilajām agavēm - pēc tam, kad tika novākta pēdējā raža, liela daļa zemnieku savus agavju laukus nodedzināja, tā vietā stādot kukurūzu.
Nesteidziet sērot, lielākie tekilas ražotāji ir sagatavojušies iespējamajam deficītam. Turklāt daudzi zemnieki ir ievērojuši zilās agaves vērtības celšanos, tādēļ viņi iepriekš nodedzinātajos laukos atkal stāda šo sukulentu.
Lai zilā agave atkal ražotu tekilas gatavošanai nepieciešamo fruktozi, paiet apmēram 12 gadi, tādēļ, ja esat tekilas cienītājs, iespējams, jāsarūpē šī dzēriena rezerves, pirms zeltainais šķidrums uz laiku kļuvis par šķidro zeltu.
Vīns
Cilvēces neremdējamās slāpes pēc vīna radījušas krietnu iztrūkumu, precīzāk sakot, 300 miljonu vīna kastu deficītu, raksta "Gizmodo". Pasaulē ir aptuveni viens miljons vīna darītāju, kas gadā saražo aptuveni 2,8 miljardus vīna kastes, taču ar to nepietiek, lai apmierinātu aizvien pieaugošo vīna pieprasījumu.
Neraugoties uz to, ka vīna patēriņš 2012.gadā audzis par 1%, ražošanas apmēri kritušies par vairāk nekā 5%, kas ir zemākais punkts kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, norāda portāls. Situāciju vēl dramatiskāku padara fakts, ka Eiropā, kur top apmēram puse no visiem pasaules vīniem, aizpērn piedāvājums krities par 10%. Vīna ražošanas apjomi palielinās vien ekskluzīvajās vīna darītavās, kas nenodrošina vērā ņemamus piegādes apjomus, secina "Gizmodo".
Kazas siers
2010.gadā Lielbritānijā plosījās "Q" jeb Kū drudzis, kā rezultātā vairāk nekā 50 000 grūsnas kazas un aitas tika izbrāķētas un izņemtas no vaislas tirgus, baidoties no infekcijas riska, šo dzīvnieku piens netika izmantots pārtikā, daudzi lopkopji nolēma pārtraukt kazu audzēšanu. Lai gan piedāvājums krasi kritās, pieprasījums turpināja strauji palielināties.
Kamēr Eiropā kazas sieram lielākoties ir sezonāls pieprasījums, to vairāk ēd tieši uz svētkiem, Ķīnas iedzīvotāji to ir gatavi ēst ikdienā - daudz un bieži. Turklāt ķīnieši ir gatavi arī maksāt, nostādot kazas siera ražotājus kutelīgā situācijā. "Vai nu mazumtirgotājiem nāksies maksāt vairāk par kazas piena produktiem, vai arī jābūt gataviem kazas siera deficītam. Izmaiņas cenā vai produkta pieejamībā būs jūtamas pavisam drīz," intervijā "The Telegraph" izteicies siera ražotāja "Bradbury & Sun" pārstāvis Džordžs Pols.
Tādēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem, kad kādu dienu pie kazas siera ieraudzīsim šķietami nesamērīgi augstu cenu, labā ziņa būs tā, ka siers joprojām ir pieejams.