Olu cenas tirdzniecības vietās ievērojami atšķiras. Latvijas Televīzijas raidījums "Pārtikas revidents" skaidro, kādas ir atšķirības starp dažādu kategoriju olām un vai lētākās ir mazāk vērtīgas par bioloģiski audzētu vistu olām.
Latvijā vistu olas iedala četrās kategorijās jeb pēc dējējvistu turēšanas metodes. Nultā ir bioloģiski audzētu vistu olas, pirmā - brīvos apstākļos turētu vistu olas, otrā – kūtī turētu vistu, bet trešā kategorija – sprostos turētu vistu olas.
Lai noskaidrotu, cik daudz olbaltumvielu un tauku ir dažādos apstākļos audzētu vistu olām, valsts zinātniskā institūta laboratorijai "BIOR" tika nodoti 12 dažādi olu paraugi – trīs no katras kategorijas.
Kā norāda raidījuma eksperti, olas ir labs olbaltumvielu avots, un tās ir organisma svarīgākā sastāvdaļa, kas nodrošina dažādas dzīvībai nepieciešamas funkcijas, piemēram, piedalās procesos, kas saistīti ar augšanu, kā arī organisma šūnu un audu atjaunošanos. Bet, ja uzturā trūkst ogļhidrāti un tauki, mūsu ķermenis olbaltumvielas var izmantot arī kā enerģijas avotu.
Raidījuma veiktajās analīzēs noskaidrots, ka teju visas olas satur gandrīz vienādu olbaltumvielu daudzumu, taču visvairāk to ir tieši sprostos un kūtī turētu vistu olās. Tie ir aptuveni 6,4 grami jeb, ja pieņem, ka cilvēks ir 75 kilogramus smags, – divpadsmitā daļa no dienā ieteicamā olbaltumvielu daudzuma. Bioloģiski un brīvos apstākļos audzētu vistu olas satur tikai nedaudz mazāk - aptuveni 6 gramus olbaltumvielu.
"Sprostos audzētām vistiņas olām varētu būt pat augstāks olbaltumvielu saturs, taču kopumā šis olbaltumvielu daudzums atšķiras ļoti minimāli, tāpēc diemžēl nevaram teikt, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc būtu jāiegādājas, piemēram, vienas vai otras vistu olas, jo tā atšķirība ir tiešām 0,1 - 0,3 vienības, kas ir ļoti maznozīmīgi tādā lielākā griezumā," rezultātus skaidro uztura speciāliste Sandija Šplīta.
Olas satur ne tikai olbaltumvielas, bet arī taukus. Olās tauku daudzums ir koncentrēts, un tās uzskata par nepiesātināto taukskābju avotu, kas uzturā ir jāuzņem pietiekamā daudzumā. Nepiesātinātās taukskābes mūsu organismam ir ļoti nepieciešamas gan iekšējiem orgāniem, gan nervu sistēmai, gan muskuļu attīstībai un visu šūnu reģenerācijai
Vidējais tauku daudzums katrā no pārbaudītajām olām bija aptuveni 4,5 grami. Visvairāk tauku šoreiz ir divos bioloģiski audzētu vistu olu paraugos, taču gandrīz tikpat daudz to ir arī sprostos turētu vistu olās. Vismazāk tauku ir vienā paraugā no bioloģiski un brīvos apstākļos audzētu vistu olām, kā arī vienā paraugā no sprostos turētu vistu olām.
Uztura speciāliste atklāj, ka šie rezultāti viņu pārsteidz: "Šī bija sadaļa, kas mani vairāk pārsteidza, tieši tas, ka brīvībā augušām vistu olām ir paaugstinātāks tauku saturs olās nekā, teiksim, sprostos audzētām vistām, kas līdz ar to varētu būt vērā ņemams fakts, iegādājoties olas."
Vēl olas satur arī vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus. Piemēram, organismā neaizstājamās aminoskābes, folātus un riboflavīnu, holīnu, kā arī A, B12, D un K vitamīnu.
2019. gadā Latvijas Lauksaimniecības Universitāte pēc uzņēmuma "Balticovo" pasūtījuma veica pētījumu. Tajā, analizējot visu četru kategoriju olas, tika noskaidrots, ka brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, bet vairāk D vitamīna un biotīna, nekā sprostos vai kūtī turēto vistu olas. Tikmēr kūtī audzētu vistu olas saturēja vismazāk B1 un B9 vitamīna.
Apkopojot visus raidījuma iegūtos datus, var secināt, ka lielas atšķirības starp sprostos vai kūtī turētu, brīvībā dzīvojošu vai bioloģiski audzētu vistu olām tomēr nav. Drošas lietošanai ir visas, turklāt nav arī pierādījumu, ka tikai kādas konkrētas kategorijas olas satur ievērojami vairāk vai tieši otrādi – mazāk uzturvielu, vitamīnu vai minerālvielu.
