Vai sparģeļi būs Latvijas zaļais zelts?

Vācijā tik populārais sparģelis, kam par godu tiek rīkoti pat festivāli, lēnām iekaro savu vietu arī latviešu virtuvēs. Neskatoties uz to, ka latviešu virtuve vēsturiski ir vācu virtuves rimeiks, šo pavasara dārzeni mēs, latvieši, uz sava šķīvja nesteidzamies likt. Tieši tāpat ir ar to audzēšanu – zemenes, jā, jaunie kartupeļi – noteikti, krūmmellenes – dod tik šurp, bet kas notiek ar sparģeļiem? Vai tie sasniegs kaut vai rabarberu popularitāti?

Pat ja tu šos kātus, kas garšo pēc zaļajiem zirnīšiem, neaudzē savā dārzā, nevāri pusdienās vai neizvēlies restorānā, būsi pamanījis, ka pēdējos pavasaros šie zaļie saišķi parādās tirgū, lielveikalos, sociālo tīklu bildēs un virtuves žurnālu lappusēs.

Patiesībā sparģelim vajadzētu būt daudz populārākam, nekā tas pašlaik ir, jo tā vārdā ir nosaukta pat iela Rīgā, kas sākas Krāsotāju ielā, bet beidzas pie Ziedoņdārza. Bruģētās ielas malās gan neaug augstās dobēs iedēstīti sparģeļi, arī neviena restorāna, kur nobaudīt šo pavasara delikatesi, tur nav. Taču aiz Sparģeļu ielas robežām esošie restorāni dāsni piedāvā baudīt šo sulīgo zēnu no Vāczemes.

Sparģelis nav konkurents sēnēm

"Ar sparģeļiem ir kā ar visu jauno, tie jāiepazīst, jāizpēta un jāiedraudzējas," sparģeļu pieredzē dalās "Pavāru mājas Līgatnē" saimnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants.