Foto: Shutterstock
"Manas šodienas pārdomas par ēšanas un gatavošanas paradumiem ģimenē sākās šodien, kad, atgriežoties mājās pēc garas darba dienas, fiksi ieskrēju veikalā, lai tur nopirktu "ko ātri pagatavojamu" un konstatēju, ka neesmu paņēmusi līdzi lasāmbrilles. Kāpēc šis fakts palaida pārdomu ķēdi, ar kuru es vēlos padalīties? Tāpēc, ka ģimenē esam nolēmuši samazināt patērētā sāls un cukura daudzumu, kā arī ēst veselīgāk, taupīgāk, pēc iespējas izvairoties no pusfabrikātiem un eksotiskiem produktiem, kuri maksā "dzīvu naudu"," savā vēstulē no virtuves raksta Inga. Turpinājumā – viņas pārdomas un pieredze.

Diemžēl šodien bija TĀ diena, kad, izejot no darba, atcerējos, ka manā ledusskapī ir pakārusies pele, pat divas, jo arī saldētavas plauktos vairs tikai daži sēņu maisiņi un saldētu brokoļu iepakojums skumīgi dus pēc "lielās ledusskapja tīrīšanas", kuras iemesls bija uzticamā virtuves palīga nogurums un atteikšanās darboties manā labā. Tad nu devos uz bodi pilna apņēmības nopirkt ko ātri pagatavojamu un puslīdz veselīgu, kā arī nedaudz papildināt ledusskapi. Šī tiešām nebija mana labākā diena, jo arī veikala plauktos diži lielas izvēles nebija – pelmeņi, pildītās pankūkas, gatavie salātiņi un tamlīdzīgas lietas, uz kuru iepakojumiem nu ļoooti sīkā drukā norādīta visa Mendeļejeva tabula (kurai teorētiski tur nevajadzētu būt, bet kaut kā viņi (ražotāji) to iemanās iedabūt iekšā). Beigās nopirku maizi un sieru karstajām maizēm. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz es vēlētos padalīties savās pārdomās un pieredzē par to, kā es cenšos veidot veselīgu, ātri pagatavojamu un ne pārāk dārgu produktu krājumus. Neesmu gluži iesācēja un neesmu arī profiņš, bet apņēmības pilna (pilnīgi noteikti) gan!

Tātad sākšu ar gaļu! Ātri pagatavojama ir vista un maltā gaļa. Malto gaļu labprātāk maļu mājās pati, pērku lielākus cūkgaļas šķiņķa un liellopa lāpstiņas gabalus, mājās sadalu, atstājot smukākos gabaliņus kāda ēdiena pagatavošanai, atgriezumus samaļu, safasēju pa maisiņiem un lieku saldētavā. Izdomāju, ko varētu gatavot no smukajiem gabaliņiem, tos sagriežu atbilstoši vēlamā ēdiena receptei (gulašs, befstroganovs, karbonāde, sīpolklopsis, u.t.t.), tos arī lieku saldētavā. Otrs variants – ja ir gadījies vairāk laika, tad pagatavoju ēdienu, pildu trauciņos un sasaldēju. Pēdējais variants ir ļoti izdevīgs laika ziņā, ja darbadienu vakaros patiešām nav laika. Vista... Šis tāds interesants jautājums. Vai izdevīgāk pirkt veselu, dalīt pa sastāvdaļām, izmantojot visu, ieskaitot pēc preparēšanas pāri palikušo "karkasiņu", vai tomēr pirkt pēc vajadzības? Teikšu tā (no pieredzes) – ja es vēlos kaut ko pagatavot uzreiz, pērku tikai noteiktu vistas daļu, ja es veidoju krājumus, tad gādāju veselu vistu. Ak, jā! Esmu saldējusi jau iemarinētu dažāda veida gaļu, ir ok, tikai jāatceras laikus pārlikt no saldētavas ledusskapī (šis nederēs ātrajam variantam, bet taupīšanas un sāls samazināšanas nolūkā noteikti var izmantot). No zivīm saldēju tikai lasi, ja gadījies veikalā "noķert lielo lomu", citas zivis pērku svaigas, gatavoju uzreiz.

Nākamā "sāpe" – piedevas. Agrāk tie tradicionāli bija kartupeļi (pārsvarā), tagad esam pārgājuši uz graudaugiem (arī pārsvarā). Grūbas, griķi, rīsi, kvinoja, bulgurs – šo visu esmu saldējusi, rezultāts ļoti labs, faktiski nekādas atšķirības no tikko pagatavota. Allaž jāmēģina paturēt prātā, ka, gatavojot šos produktus, vienkārši jāuzvāra vairāk un tad pārpalikumu saldētavā iekšā. Zinu, ka citi saldē arī kartupeļus, bet – nē, man nepatīk. Labāk tad novārīt ar vai bez mizas tā, lai pietiek dienām divām. Mēs gan mājās vairs netaisām ar majonēzi aizdarītus salātus, tāpēc rēķinos ar to, ka vakardienas kartupeļi aizies vai nu vienkārši apcepti, vai nu "zemnieku brokastīs", vai kādos vinegretveidīgos salātos.

Tagad zupas un sautējumi. Mums visiem ļoti garšo, tāpēc šo ēdienu gatavošanai tiek veltīta īpaša uzmanība. Ļoti ātri var pagatavot maltās gaļas vai frikadeļu zupu, kā arī citas zupas, ja saldētavā ir pieglabāts buljons (var ar gaļu). Tāpat es zupām nepieciešamos dārzeņus (izņemot kartupeļus) un garšaugus mēdzu sasaldēt pa porcijām – tik, cik nepieciešams zupai vai sautējumam. Lieku klāt neapcepot un varu teikt, ka ir pat ļoti garšīgi. Vispār iesaku veidot saldētavā garšaugu krājumus, ziemā noderēs! Saldēju arī jau gatavu zupu, vienīgā, kura konkrēti man nepatīk pēc atsaldēšanas, ir skābu kāpostu zupa. Bet katram jau savas dīvainības, vai ne?

No dārzeņiem saldēju tikai puķkāpostus un brokoļus, ja tie paliek pāri, savukārt Briseles kāpostus, piemēram, pērku veikalā jau saldētus. Un vēl saldēju augšminētās sagataves zupām un sautējumiem – sagriezti sīpoli, paprika, kāposts, sarīvēts vai sagriezts burkāns, sasmalcināta selerijas sakne vai kāti, ķiploks – kas nu kam vajadzīgs un garšo. Ātrai gatavošanai ļoti labi noder veikalos atrodamās jau vārītās bietes, pupiņas un zirņi.

Pākšaugi ir mana vājība! Pirmajā vietā ir cūku pupas. Tās es čakli saldēju gan svaigas, gan vārītas (lobītas, protams). Zaļos zirnīšus un citas pupiņas izdevīgāk ir pirkt jau sasaldētus, ja vien jums nav bezlimita pieeja dārzam.

Godīgi atzīstos, ka man nepatīk veikalos nopērkamie saldēto dārzeņu maisījumi. Vietējos augļus un ogas es saldēju visus. Sēņot man patīk, sēnes saldēju vai nu svaigas, vai saceptas.

Un vēl konservi, protams. Pati vairs ar burkošanu nenodarbojos, pērku veikalā. Jāteic, ka mans "pērkamo" konservu klāsts nav visai plašs: pupiņas, zaļie zirnīši, kukurūza, kāda tomātu mērce un pasta, tuncis eļļā vai savā sulā. Kādi skābēti kāposti, marinēti gurķi, ievārījums.

Tad nu sanāk, ka, ja izmanto visus augšminētos produktus un sagataves, atliek vien piepirkt kādu bezpiedevu jogurtu, kefīru, biezpienu, kādu vasarīgu dārzeni un viss – veselīga un ne pārāk dārga maltīte, kura turklāt ir ātri pagatavojama, būs galdā katru dienu. Protams, ka tiek pirkti arī milti, olas, medus, šad un tad melnā šokolāde, brūnais cukurs, garšvielas, auzu pārslas, kādi makaroni (pēdējā laikā pilngraudu vai griķu), kāds siers, maize – bez tiem neiztikt. Tomēr varu droši teikt, ka ietaupījums ir stipri jūtams, jo ļoti skatos, lai groziņā nonāk pārsvarā "reģionam raksturīgie" produkti, nevis no no citzemēm tālu ceļu mērojusī eksotika. Jā, desertiņi arī mums tādi pieticīgi – uzputenis, kāds ķīselis, bezpiedevu jogurts ar ogām un medu, kefīrs ar augļiem. Jā, ēdam arī sviestmaizes, bet ar pašgatavotu cepeti vai vārītu mēli, sautētu vistu vai ceptu zivi, izvēloties pilngraudu maizi.

Tādas manas šodienas pārdomas, ceru, ka kādam tās deva impulsu pārcilāt sava ledusskapja plauktus un pārskatīt ēšanas, iepirkšanās paradumus, paskatīties "citām acīm" uz veikalos pieejamo sortimentu. Lai veicas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!