Saldētava nav paredzēta tikai pērnās ražas, gaļas vai saldējumu uzglabāšanai. Tajā ar izciliem panākumiem var uzglabāt kā smalkmaizītes tā zupu, tādējādi izglābjot ne vienu vien maltīti.
Atzīšos, ka arī es ilgi, jo ilgi uzskatīju, ka saldētavas plauktos jāguļ ledum, pērnajām ogām, no laukiem atsūtītai gaļai, pelmeņiem un saldējumam, bet, kad reiz nopirku saldētus kruasānus un brokastis izvērtās vienkārši karaliskas (nemaz nerunājot par ietaupīto naudu), sāku aizdomāties un pievērst uzmanību produktiem, kas atrodas veikalu saldētavās: bagetes, vareņiki, buljons, pankūkas, smalkmaizītes. Kāpēc gan man nesasaldēt neapēstās kanēļmaizītes un neizglābt kādas steidzīgas brokastis? Kāpēc nesasaldēt buljonu, lai būtu laba bāze zupai un tās pagatavošana neaizņemtu laiku.
Mana lielā visu sasaldēšanas apetīte parādījās līdz ar bērnu piedzimšanu – ledus saldējamos trauciņos kleksēju iekšā brokoļu biezeni un teļa gaļas pastēti. Reiz, kad ar lielu rezervi uzvārīju zupu, ko ģimenei apnika ēst, salēju to burciņās un tā izglābu dienu, kad man sākās migrēna.
Tagad jau gatavoju lielā katlā, lai daļu uzreiz pēc pagatavošanas atliktu saldēšanai.
Faktiski nav ēdmaņas, ko nebūtu ielikusi saldētavā: zupas, sautējumi, cepeši un sacepumi. Kotletes un Boloņas mērce, risoto un lazanja, savu vietu atrada arī banānmaize un kliņģera gabals.
Arī uztura speciālisti ir vienisprātis, ka saldēšana ir varena štelle, tiesa ar noteikumu, ja tas tiek darīts pareizi – ēdiens saldētavā jāliek atdzesēts un tam paredzētajos traukos. Parasti tās ir biezas plastmasas kastes ar marķējumu, ka trauks paredzēts saldēšanai. Lieliski noder stikla burkas, bet svarīgi atcerēties, ka tās nav jāpiepilda līdz malām, jo ēdiens izplešas un mēdz saplēst trauku.
Uztura speciālisti rekomendē šādi sasaldētu ēdienu glabāt 3 līdz 6 mēnešus, bet, ja saldētavā liksi pāri palikušu dzimšanas dienas kūku, tad to gan labāk apēst mēneša laikā. Formula vienkārša: jo treknāks ēdiens tiek sasaldēts, jo īsāks uzglabāšanas laiks.
Saldētava sniedz iespēju atgriezties pagātnē un sākt visu no sākuma. Septembrī salasītās brūklenes beidzot pārtop zaptē, bet sablendētie tomāti – sacebelī mērcē. To, ka visa raža nav jāsabāž burkās sezonā, man iemācīja vīramāte (par šo es nebeidzu vien pateikties – esmu ražas laikā ieguvusi daudz brīva laika, ko citkārt nostāvētu pie plīts), pietiek sabāzt saldētavā un garajos ziemas vakaros atgriezties vasarā.
Vai ir produkti, ko nevajadzētu saldēt? Jā, tie, kuri pēc šādas kriosaunas maina savu izskatu, struktūru un garšu. Salāti būs pārvērtušies skumīgās un glumās lentītēs, līdzīgs liktenis sagaida arī redīsus un vārītas olas. Jāteic, ka uzputeņa sasaldēšana arī piedzīvoja fiasko. Tiesa, ja to skrumstināja vēl viegli sasalušu, tad varētu to nodēvēt par mannā putras semifredo.
Vislabāk sasaldētos labumus atkausēt, iepriekšējā vakarā pārliekot ledusskapī.
Dodiet iespēju savām saldētavām – jūs būsiet pārsteigti par to iespējām!
Esmu saldētavā iemetusi biezpienu, kad tas rādīja termiņa beigas, bet es sapratu, ka tuvākās dienās neko no tā nepagatavošu. Pēc pāris nedēļām vilku ārā un tapa biezpiena sacepums. Ja runājam par garšas niansēm, es teiktu, ka sacepums bija maigāks par nesaldēto biezpienu galaproduktu.
Manā saldētavā ir arī vīna kubiņi. Kā tas iespējams? Dažreiz gadās nopirkt vīnu, ko tā īsti ar baudu nevar dzert, bet tas lieliski iederas sautējumos un mērcēs.
Saldētava palīdz nemest ārā ēdienu un uzdāvina dažas brīvas dienas mēnesī, jo nav jādomā par ēst gatavošanu.
