Foto: Privātais arhīvs / Delfi kolāža
"Sveiciens visiem lasītājiem no Apvienotās Karalistes krastiem, kurā latvieši turpina ēst kotletes un miltu mērces!" sveicina Jeļena Dimante. Viņa ir viena no Lielbritānijas diasporas ēst gatavošanas entuziastu "Latvieši UK gatavo" gariņiem, kas ne vien izglīto pārējos tiešsaistes meistarklasēs, bet uztur arī grupā kārtību. Ideāls cilvēks, ar kuru parunāt par un ap virtuves lietām, jo Jeļenai gatavošana ir sirdslieta.

"Ikdienā mans darbības lauciņš tieši profesionālajā ziņā ir ezoterika. Atstāšu iztēlei un fantāzijai vietu, lai katrs iedomājas pats, ko tad es tādu varētu darīt. Taču esmu cilvēks un neesmu ieciklējusies kaut kā vienā, jo uzskatu, ka tādā veidā sašaurinās redzesloks," stāsta Jeļena. Viņa ir no tiem, kas aizraujas ļoti ātri un ar visu ko. "Ceļoju, piedalos aktīvi sabiedriskajā dzīvē, šeit latviešu diasporā, eju ''laivos'', nodarbojos ar dažādiem rokdarbiem un, protams, viena no top nodarbēm – ēdienu gatavošana." Turklāt Jeļenai ne tikai patīk gatavot, bet arī garšīgi paēst!

"Virtuves sarunas" ir "Tasty.lv" rubrika, kurā iztaujājam cilvēkus, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".

Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?

Teikšu godīgi, nez kāpēc atmiņās izdevušies ēdieni nepaliek, bet visādi, kā saka, ''feili'' (katastrofas virtuvē). Piedeguši cepumi un neatmazgājama cepampanna, virtuve uzputenī (ne tikai virtuve, arī māsa), uzsprāgusi vārītā iebiezinātā piena bundža, ceptas ''vārītas'' olas un ''aromāts'' mājās uz nedēļu… te laikam šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Taču – no kļūdām mācās. Kā savādāk zināt, ka izņemot mikseri no putojamās bļodas ārā, to slēgt iekšā vairs nevajag?

Tevi vairāk saista latviskie produkti vai pasaules virtuvju iepazīšana?

Latviskie. Tas gan nenozīmē, ka neēdu neko citu, sevišķi ceļojot... bieži vien jāpiedomā, kas tas ir ko grasies apēst, un ne vienmēr vēders ir vienā komandā ar acīm, taču ļoti patīk izbaudīt dažādas garšas. Jo atkal jau – kā savādāk zināsi, kas garšo un kas nē? Taču kotletes un miltu mērces mūsu mājās iet uz urā! Neviena pasaules virtuve to nespēj, pat picas paliek otrā plānā.

Kur rodi iedvesmu gatavošanai un jaunu recepšu radīšanai/izmēģināšanai?

Lielākā iedvesma saucas ''Gribu kaut ko garšīgu, bet nezinu ko!''. Un tad aiziet interneta pārmeklēšana un pavārgrāmatu šķirstīšana. Viens no svarīgākajiem momentiem ir arī tas, ka parasti skatos receptes, kas neprasa papildu produktu iegādi. Kā nekā, ekonomiskais režīms ir visur, arī mūsmājās.

Kas tev ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?

Ēšana. Tā doma, ka tad, kad viss būs gatavs, varēs izbaudīt katru kumosu.

Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?

Bez produktiem. Jo kam gan virtuve vajadzīga, ja nav no kā gatavot?

Vai ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?

Zini, es laikam teiktu, ka talantam kaut mazliet ir jābūt. Tādai īpašai gatavošanas enerģētikai. Jo kāpēc gan pēc vienas receptes gatavoti ēdieni garšo katrs savādāk? Jo cilvēks tajā ieliek daļu no sevis. Mhm, tā ir. Un tāpēc, arī aizejot ciemos un uzliekot uz šķīvja rasolu, nevar viņu ieēst, lai gan viss no A līdz Z pēc receptes uztaisīts, un gan jau, ka taisīts ne reizi vien. Jo gatavots bez ''sirds siltuma''. Tā ir. Un jā, kad es jūtos slikti (tieši morāli, ne fiziski), man sanāk negaršīgi ēdieni.

Kāda ir vislielākā neveiksme, ko esi piedzīvojusi virtuvē?

Ak jel, tas bija diezgan sen, taču man joprojām jautājums želatīna ražotājiem – kāpēc jūs par uzbriedināšanu neko nerakstāt uz paciņām? Kūkā iebēru želatīnu no paciņas, jo receptē nebija teikts, ka tas jāuzbriedina, vienkārši – tik un tik grami želatīna! Uz pakas arī ne vārda, ka pirms lietošanas būtu jāizveic vēl kādas darbības. Atbrauca ciemiņi, velku es to nelaimīgo kūku ārā, noņemu formas malu nost… un izplūst man tāds šļūdonis pa visu galda virsmu. Ar peldošiem želatīna kunkuļiem virsū.

Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?

Griķus. (Smejas.) Es ceru, ka līdz tam nenonāks!

Ko darīt, ja slinkums gatavot?

Ņemam tālruni un pasūtām picu.

Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?

Sāļš un maigs. Īstenībā asu ēdienu jēgu neizprotu, jo apdedzina tikai rīkli. Un tu nejūti, ko esi apēdis, vai tā ir vista, vai zivs, vai augļi. Visam viena garša un tas ir čili. Tieši tāpēc es ar garšvielām neaizraujos, mana top garšvielu buķete ir sāls, dilles un melnie pipari.

Vērtīgākais virtuves padoms, ko tu dotu ikvienam, kas lasa šo interviju!

Nenolaist rokas, ja kaut kas neizdodas ar pirmo, otro un arī ar trešo reizi. Un tāpēc arī ieteiktu tos ēdienus, ko nekad iepriekš neesat taisījuši, mēģināt iesākumā minimālā daudzumā, lai nav izniekots darbs un materiāli lielā apjomā, ja nu ciešat neveiksmi. Labu apetīti!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!