Virtuves sarunas: Starp garšvielām un kāzu galdiem – Alise Krūmiņa
Foto: Privātais arhīvs/DELFI

Šo "Virtuves sarunu" varone Alise Krūmiņa ir Rīgas meitene, kas bērnību pavadījusi laukos Igaunijas pierobežā pie omes, kā arī Vecpiebalgā pie Ineša ezera. Savu ikdienu Alise aizvada kā viesmīle un atzīst, ka tas viņai ļoti patīk. Ēst gatavošana ir viņas lielais prieks un hobijs.

Darba gaitas Alise aizvadījusi gan kafejnīcā "Rocket Bean Roastery", gan populārajā "MiiT Coffee", kur bijusi virtuves vadītāja. Viņa pat paguvusi mācīties pavāru skolā, taču profesionāli restorānā pastrādāja maz. Mīlestība pret ēst gatavošanu gan nav mitējusies – brīvajā laikā viņas sirdslieta pārtapusi darbiņā. Vasarās viņa gardēžus priecē, klājot galdus kāzām, dzimšanas dienas pasākumiem, bet ap Ziemassvētkiem viņas veikumu novērtē ne vienā vien korporatīvajā pasākumā. Turklāt Alise ar saviem gardajiem ēdieniem ik pa laikam padalās arī savā sociālā tīkla "Instagram" profilā, ne tikai ieliekot kārdinošu bildi, bet arī pievienojot recepti.

"Tasty" stāstu sērijā "Virtuves sarunas" sarunājas ar cilvēkiem, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".

Vai atceries, kas bija pirmais ēdiens, ko pagatavoji patstāvīgi?

Jā, atceros! Tas bija rasols. Man bija kādi pieci vai seši gadi. Omīte izvārīja vajadzīgās sastāvdaļas, un es pati sagriezu un sajaucu.

(..) ēst gatavošana ir prasme, ko var iemācīties, bet talants ir spēja sakombinēt garšas, pielikt garšvielas – tieši tik, cik vajag, ne vairāk un ne mazāk. Alise Krūmiņa

Kā izdomā, ko gatavosi un ar kuru recepti padalīsies "Instagram"? Kur smelies iedvesmu receptēm?

Kā kuru reizi. Pārsvarā ir tas, ko man pašai sagribas. Dalos ar to, kas man pašai garšo. Ha, kur smeļos iedvesmu? Tas ir labs jautājums. Laikam jau visapkārt ieraugu vai pagaršoju, un domu virpulītis aiziet. Dažreiz stāvu veikalā un skatos uz produktiem – tad recepte atnāk pati.

Kas pašu saista vairāk – latviskā virtuve vai pasaules valstu ēdieni?

Tādas īstas latviskās virtuves, manuprāt, nav. Tas, ko uzskatām par latvisko virtuvi, pārsvarā ir aizgūts no krievu vai vācu virtuves, arī no citām tautām. Nesen tieši pētīju, kas tad ir latviskie ēdieni, un diemžēl skābputras vien atradu. To gribētos mainīt, un ticu, ka ir pavāri, kas jau to dara. Man ļoti tuva ir Itālijas virtuve – pastas, picas, tiramisu.

Ko tev patīk gatavot visvairāk?

Laikam sāļos ēdienus un salātus. Ar desertiem īpaši neaizraujos, jo tur vajadzīga precizitāte. Man patīk improvizēt!

View this post on Instagram

A post shared by Alise Krūmiņa (@alisekrumina) on Feb 24, 2019 at 12:29pm PST

Bez kā virtuvē nevar iztikt?

Asa naža, dēlīša un koka lāpstiņas. Bet vispār ir forši, ja ir dažādas palīgierīces, jo tas ļauj improvizēt plašāk.

Kā tu domā – ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?

Uzskatu, ka ēst gatavošana ir prasme, ko var iemācīties, bet talants ir spēja sakombinēt garšas, pielikt garšvielas – tieši tik, cik vajag, ne vairāk un ne mazāk. Sajust balansu. Spēja galvā sakombinēt, kas ar ko labi garšos.

Ko šobrīd ēd tipisks rīdzinieks?

Ui, godīgi sakot, nezinu! Tagad ir tik daudz iespēju, gaumes tik dažādas. Es teiktu, ka indiešu ēdiens varētu būt topā.

Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?

Frī kartupeļus! (smejas) Vispār man garšo viss, un būtu neiespējami vienu ēdienu ēst visu laiku. Esmu garastāvokļa ēdājs, ienāk prātā, ka šodien gribu tieši šo, un tad tas ir jātaisa, citādi nevar.

Vai ir kāda gatavošanas viltība (virtuves gudrība), ko esi aizguvusi, ceļojot pa pasauli?

Amerikā noskatīju, kā taisa sauso garšvielu maisījumu un ar to ierīvē gaļu pirms kūpināšanas. Esmu to izmēģinājusi – pirms gaļas cepšanas, un man ļoti patīk. Man liekas, tur cilvēki daudz ko saprot no grilēšanas. Vēl sapratu, ka Latvijā augušie dārzeņi un augļi ir visgaršīgākie.

Nesen tieši pētīju, kas tad ir latviskie ēdieni, un diemžēl skābputras vien atradu. To gribētos mainīt, un ticu, ka ir pavāri, kas jau to dara. Alise Krūmiņa

Ir tādi brīži, kad it nemaz negribas rādīties virtuvē?

Jā! Pēc tam, kad nedēļu esmu gatavojusi kāzām. Tad saku – nekad vairs! Bet paiet nedēļa, divas – un atkal gribas ķerties pie darba.

Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Varbūt maigi vai asi ēdieni?

Noteikti sāļš! Un vairāk ass. Protams, ir reizes, kad gribas kaut ko saldu, jubilejām piestāv kūkas, bet, ja man piedāvā čipsus, es neatsakos.

Vērtīgākais virtuves padoms, ko sniegtu ikvienam, kas lasa šo interviju!

Novēlu visiem nebaidīties improvizēt un izmēģināt jaunas lietas. Ja kāds produkts negaršo, tad pamēģināt to kombinēt ar citiem produktiem. Piemēram, olīvas. Vienas pašas var negaršot, bet, ja ēd kopā ar tomātu, fetas sieru, sarkano sīpolu, tad izveidojas pilnīgi cita garšu buķete. Un tā ir ar daudziem produktiem, tie papildina un izceļ cits citu. Sviniet svētkus un vienmēr pagatavojiet kaut ko garšīgu tiem!

Source

Tasty

Tags

Virtuves sarunas Itālijas virtuve
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form