Zviedrijas garšas Latvijas virtuvēs: 20 receptes – no gaļas bumbiņām līdz kanēļmaizītēm  (2)

Latvijas un Zviedrijas kulinārijas saknes iestiepjas vairāku gadsimtu senā pagātnē, kad pirmā pavārgrāmata latviešu valodā tika izdota ar zviedrietes Kajsas Vargas (Cajsa Warg, 1703 –1769) receptēm. Šī pavārgrāmata iedvesmoja daudzus latviešu pavārus, sekmējot zviedru ēdienu popularitāti latviešu virtuvē. Tomēr pat ļoti līdzīgus ēdienus latviešu un zviedru ģimenēs pasniedz atšķirīgi.

Viens no populārajiem zviedru ēdieniem ir gaļas bumbiņas ar brūkleņu ievārījumu. Pamata garšvielas Zviedrijas tradicionālajām gaļas bumbiņām ir sāls un maltie pipari, bet malto gaļu var izvēlēties gan viena veida – cūkgaļu, jēra gaļu, vistas gaļu vai, atkarībā no saderības, veidot jauktās gaļas bumbiņas. Brūkleņu mērci var pagatavot, viegli savārot brūklenes vai ir iespēja izmantot brūkleņu ievārījumu.

"Kad restorāns vairāk nekā pirms pieciem gadiem tika atvērts mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, tās iedzīvotāji nereti lūdza gaļas bumbiņu porciju pasniegt bez ievārījuma. Latvijas iedzīvotāji gan ir atvērtāki dažādām garšām, tāpēc mēs pasniedzam šo ēdienu tradicionālajā veidā," smaidot saka Laura Jordāne. Viņa arī piebilst, ka mazās gaļas bumbiņas ar ievārījumu ir īpaši interesanti pagaršot bērniem. Līdz šim brīdim kopumā ir pārdoti teju 160 tūkstoši bumbiņu porciju (gan gaļas, gan dārzeņu).

Gaļas bumbiņu popularitāti Latvijā varētu izskaidrot ar to, ka tās apvieno gan frikadeļu, gan kotlešu īpašības.

Kartupeļu pankūkas ir tradicionāls ēdiens daudzās Eiropas valstīs, un dažādos reģionos tās gatavo un pasniedz nedaudz citādi. Zviedru kartupeļu pankūkas jeb "raggmunk" gatavo no rīvētiem kartupeļiem, pievienojot arī miltus un olas. Līdzīgi kā Latvijā arī Zviedrijā kartupeļu pankūkas pasniedz ar mazsālītu lasi, biezpienu vai brūkleņu ievārījumu.

Kā jau tauta, kas mīt pie jūras, zviedri daudz gatavo arī zivju ēdienus. Īpaši populāra ir dažādos veidos pagatavota siļķe – sākot ar viegli marinētu, kas populāra arī pie mums, līdz pat pūdētajai versijai, kas pazīstama ar savu specifisko un spēcīgo aromātu. Latvijā siļķe ar vārītiem kartupeļiem un biezpienu ir ikdienas ēdiens, bet Zviedrijā tas tiek likts saulgriežu svinību galdā.

Internetā redzēts ne mazums video, kur ļaudis mokās, degustējot zviedru tradicionālo pūdēto siļķi, piemēram, spiež ciet degunu, cīnās ar sliktu dūšu, beigās zaudējot cīņu un secinot, ka šis produkts ir nebaudāms. Lielākoties vaina ir nezināšanā, kā tad pareizi baudāma šī neparastā delikatese. Izlasot šo rakstu, uzzināsi, kā tad pareizi ēst zviedru pūdēto siļķi jeb "surströmming".

"Zviedrijā ikdienišķa darbadienu tradīcija ir fika jeb pēcpusdienas pārtraukums, kurā cilvēki pārrunā ikdienas lietas, dzerot kafiju un ēdot kaut ko saldu – visbiežāk kanēļmaizītes jeb "kanelbulle"," stāsta Laura Jordane. Ik gadu 4. oktobrī Zviedrijā tiek svinēta kanēļmaizīšu diena. Arī Latvijā šīs smalkmaizīties ir atrodamas ikvienā konditorejā un ir viegli pagatavojamas arī mājās.

Tīteņu recepte "dolma" Zviedrijā pirmoreiz aprakstīta jau minētajā Kajsas Vargas pavārgrāmatā. No Osmaņu impērijas atvestajā dolmas receptē oriģināli bija paredzēts izmantot vīnogu lapas, bet, tā kā Zviedrijā tās bija dārgas, Varga savā grāmatā ieteica tās aizstāt ar blanšētām kāpostu lapām. Tā arī mūsdienās kāpostu tīteņi joprojām ir populārs ēdiens dažādās valstīs, tostarp Latvijā, taču paši zviedri katru gadu 30. novembrī svin Kāpostu tīteņu dienu.

Lūk, 20 recepšu variācijas par Zviedrijas kulinārā mantojuma tēmu!