Foto: Shutterstock
Ko es daru nepareizi? Šāda doma reizēm pārņem, kad ēdiens neizdodas, kā cerēts. Ir daudz lietu, ko varam darīt, lai ēdiens sanāktu garšīgāks. Un ir lietas, ko darīt nevajadzētu – šoreiz tieši par tām. Portāls "BuzFeed" apkopojis kļūdas, ko bieži pieļaujam virtuvē. Zinot tās un piedomājot, var viegli izvairīties. Būs vieglāk gatavot un rezultāts nepievils!

Pārblīvējam pannu

Ja pannā salikts par daudz, par skaisti apceptu ēdienu var nesapņot. Tā vietā, lai glīti un apetelīgi apceptos, ēdiens sāk sautēties, un izskatās bāls un neizcepies. Lai gan tas aizņem vairāk laika, ēdienu iesaka gatavot cepot pa daļām (īpaši cepot olbaltumvielām bagātus produktus – gaļu, zivis, pākšaugus utt.) – gan labāk izcepsies, gan garšīgāk izskatīsies.

Foto: Shutterstock

Visu cepam nepiedegošajā pannā

Nepiedegošā panna ir liela lieta, olas cept tādā ir tīrais prieks. Bet to nevar teikt par visiem ēdieniem. Lieta tāda, ka šīs pannas nedrīkst pārāk sakarsēt, turklāt tās nekarsē vienmērīgi. Piemēram, steikam, šāda panna absolūti neder – tas jācep maksimāli sakarsētā čuguna pannā.

Nepārtraukti maisām ēdienu

Daudzus ēdienus mēs gatavojot maisām par daudz. Tas ir vilinoši, gribas visu laiku to apmaisīt un liekas, ka tā ēdiens nepiedegs. Bet dažiem produktiem, piemēram, dārzeņiem un produktiem, kas bagātīgi satur olbaltumvielas, maisīšana nepatīk – tie sautējas un kārtīgi neapcepas, ja tos visu laiku kustina, tie nepaspēj izveidot kārdinošu garoziņu, kas ne tikai labi garšo un izskatās, bet arī palīdz produktam saglabāt sulu un mitrumu. Reizēm ēdienam vienkārši jāļauj gatavoties – kad gribas to lieku reizi apmaisīt, jāsit sev pa pirkstiem!

Foto: Shutterstock

Kārtīgi nesakarsējam pannu

Ļoti populāra kļūda – steidzamies, esam nevērīgi un pannu kārtīgi nesakarsējam, pirms liekam uz tās produktus. Liekot ēdienu nepietiekami sakarsētā pannā, ēdiens gatavojas ilgāk, neveido skaisti brūnu garoziņu un mēdz piecepties pie pannas. Gatavojot dārzeņus, panna vispirms jākarsē apmēram divas minūte, bet, gatavojot gaļu, piemēram, steiku čuguna pannā, tiek ieteikts to karsēt pat desmit minūtes.

Nepieskatām garšvielu plauktu

Garšvielas un kaltēti garšaugi nav mūžīgi. Ar laiku garšvielas zaudē gan savu garšu, gan iedarbību. Garšvielu plauktiņš vai atvilktne jāpārbauda regulāri, apskatot derīguma termiņus. No pirmā acu uzmetiena garšaugi joprojām var izskatīties labi, taču, ja tie ir pārāk veci, tad tie var ne tikai nepalīdzēt ēdiena garšai, bet to pat sabojāt.

Foto: Shutterstock

Visu cepam olīveļļā

Daudziem cilvēkiem neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa šķiet piemērota eļļa visam, taču tā ne vienmēr ir ideāla. Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļai ir diezgan zems dūmu punkts, kas nozīmē, ka tā var piedegt un sākt kūpēt, ja to pārāk uzkarsē. Tas ir ne tikai bīstami, bet var arī sabojāt ēdiena garšu. Ja kaut ko gatavo augstā temperatūrā, rapšu eļļa ir daudz piemērotāka.

Mazgājam vistu

Portāla aptaujātie eksperti norāda, ka vistu mazgāt ir ne tikai bezjēdzīgi, bet tas var būt pat kaitīgi. Proti, dažas baktērijas, kas ir mājputnu gaļā un ādā nomazgāt nav iespējams, lai cik rūpīgi to darīt, turklāt cepot tās iet bojā. Vistu mazgājot, šīs baktērijas līdz ar ūdens šļakatām var nokļūt uz virtuves virsmām un izlietnē, un tas galīgi nebūtu vēlams.

Neļaujam gaļai atpūsties

Uzreiz pēc cepeša izvilkšanas no krāsns, ir liels kārdinājums to uzreiz sagriezt un pasniegt galdā. Pacietību! Gaļai pēc cepšanas jāļauj mazliet atpūsties, lai sulas nomierinās – citādi uzreiz metoties karstajam gaļas gabalam virsū ar nazi, no gaļas iztecēs daudz mitruma. Bieži gaļu arī nepareizi sagriežam. Šefpavāri iesaka gaļu griezt pretēji šķiedrai, tādējādi iegūstot mīkstākas, vieglāk sagriežamas un sakožamas gaļas šķēles.

Foto: Shutterstock

Pārāk bieži virinām cepeškrāsni

Protams, cepeškrāsns durvju atvēršana un paskatīšanās, kā tad klājas cepetim, pīrādziņiem vai pat suflē, cepšanas laikā ir vilinoša, taču tā var sabojāt ēdienu. Piemēram, dažas biskvīta kūkas var vienkārši saplakt, vidus iebruks un nekas vairs to nepacels. Arī maizītes un pīrāgi, cenšoties sagaidīt īsto cepšanās temperatūru pēc cepeškrāsns virināšanas, sāks sautēties vai apkalst. Par tik trausliem un prasīgiem brīnumiem kā suflē vai pavlovas kūkas pat nerunāsim!

Jaucam mērglāzes

Mitro un sauso vielu mērglāzes nav savstarpēji aizvietojamas, un, lai gan atšķirība starp tām var būt neliela, tas var būtiski mainīt gatavošanas rezultātu. Šķidrumiem domātās mērglāzes jāizmanto eļļai, ūdenim un visam citam šķidrumam, un sauso vielu mērglāzes – visam pārējam (piemēram, miltiem un graudiem).

Nenovērtējam skābumu

Par sāli viss skaidrs – ar to ēdiens garšo labāk, un sāli piebērt ēdienam nevienu nav jāmāca. Taču nepietiekami novērtējama joprojām ir skābe – etiķis, sausais vīns vai citrusaugļu sula, kas palīdz ne tikai atraisīt un paspilgtināt ēdiena garšu, bet skābe arī līdzsvaro garšas. Var teikt, ka tieši skābuma pievienošana palīdz atklāt ēdiena raksturu.

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!