Ar ko receptēs aizstāt dārgus un eksotiskus pārtikas produktus?

Kad tomēr rasta atbilde uz šo jautājumu, ne vienmēr tas nozīmē problēmas atrisinājumu, jo bieži vien izrādās, ka daudzi eksotiskie produkti ir nesamērīgi dārgi. Nolēmām nākt jums talkā, piedāvājot vismaz dažu populārāko dārgo recepšu sastāvdaļu pieejamas alternatīvas.

Daudzi anšovus mēdz jaukt ar kornišoniem – mini gurķīšiem marinādē. Patiesībā anšovi ir mazas zivtiņas, ko sāla pēc īpašas Vidusjūras reģiona receptes: tās notur sālījumā, pēc laika lieko sāli noslauka un zivtiņas vēl kādu brīdi patur olīveļļā. Anšovi nav ēdiens, drīzāk garšviela. Pietiek burciņai mērces pievienot vienu anšovu, lai tā iegūtu izteiktu anšovu garšu. Receptēs anšovus bieži iesaka izmantot pastētes, picas pildījuma, salātu un gaļas ēdienu garšas uzlabošanai. Anšovi ir arī viena no slaveno "Cēzara" salātu mērces sastāvdaļām. 

Kaut gardēžiem šis ieteikums, protams, nepatiks, anšovus receptēs vari aizvietot ar mūsu pašu ķilavām garšvielu sālījumā. Tikai ņem vēra, ka ķilavu garša ir daudz intensīvāka, tādēļ pievieno mazāku daudzumu, salīdzinot ar receptē norādīto. Ja tev krājumos ir zivju mērce, arī to vari izmantot anšovu aizvietošanai.

Maskarpone ir krēmsiers ar ļoti augstu tauku saturu, kas tiek gatavots no īpaši kvalitatīva un trekna saldā krējuma. Saldkrējumam pievieno skābinātāju un to lēni karsē, iegūstot maigi krēmīgo maskarponi. Kaut šis produkts ir nenoliedzami garšīgs un tādēļ bieži tiek ieteikts dažādu desertu, piemēram, tiramisu, pagatavošanai, ņem vēra, ka 100 grami maskarpones siera satur 450 kalorijas! 

Nu jau šo itāliešu iecienīto krēmsieru var iegādāties teju katrā veikalā, tiesa gan, tas nav īpaši lēts prieks, tādēļ nepieciešamības gadījumā vari maskarponi aizvietot ar lētākiem un mazāk trekniem vietējā ražojuma krēmsieriem, rikotu vai caur sietu iztrīta biezpiena un putukrējuma maisījumu.

Kā jau var nojaust, abi šie produkti - sake un mirins, kas gatavoti uz rīsu bāzes, figurē daudzās japāņu un ķīniešu tradicionālajās receptēs. Mirins ir viens no sake paveidiem, kas atšķiras ar mazāku alkohola koncentrāciju un ir saldāks. Piemēram, Japānas virtuvē sake tiek izmantots, lai ar tā palīdzību neitralizētu zivju ēdienu specifisko aromātu. Šis produkts "darbojas" arī kā garšas pastiprinātājs, turklāt to izmanto dažādu marināžu pagatavošanai. Līdzīgi tiek izmantots arī mirins - tas piešķir ēdienam bagātīgu un saldenu garšu, bet tajā pašā laikā izceļ paša ēdiena garšas nianses, piemēram, to izmanto brūnajās mērcēs un liellopu gaļas buljonos. Mirins ir arī svarīga sastāvdaļa terijaki mērcē.

Ja vēlies aizstāt sake, izvēlies sausu baltvīnu, mirina aizstāšanai noderēs neliels daudzums sausā heresa.

Itāliešu virtuvē balzametiķim tradicionāli ir plašs pielietojums – to izmanto mērču pagatavošanai, kā arī dažādos dārzeņu, zivju un gaļas ēdienos. Minimālais balzametiķa nogatavināšanas ilgums ir 3 gadi, bet izcilākos eksemplārus nogatavina pat 50 gadu garumā. 

Balzamatiķi vari aizstāt ar lētako vīna etiķi. Lai uzlabotu tā garšu un aromātu, vari etiķi papildināt ar garšaugiem ( 2 daļas etiķa:1 daļa garšaugu). Kaltētus garšaugus, piemēram, estragonu, pilnībā pārlej ar etiķi un tumšā, vēsā vietā nostādini sešus mēnešus, ik pa laikam sakratot trauku.

Vaniļas ekstrakts ir vaniļas pākšu izvilkums degvīnā. Ekstrakcijas process notiek kā minimums astoņas nedēļas un tā laikā produkts iegūst konkrētajam vaniļas pākšu veidam raksturīgās garšas un aromāta nianses. Vaniļas ekstrakts ir piemērots dažādu mīklas un konditorejas izstrādājumu, dažādu saldo ēdienu, saldējumu, šokolādes, atsvaidzinošo un alkoholisko dzērienu aromatizēšanai. Tā kā šis produkts saprotamu iemeslu pēc ir visai dārgs, vari to mēģināt pagatavot mājas apstākļos. Četras vaniļas pākstis, kas gareniski pārgrieztas uz pusēm, pārlej ar 100 ml degvīna un aizvākojamā traukā noturi vismaz 2-3 nedēļas. Šādi pagatavots ekstrakts var tikt uzglabāts pat 4-5 gadus.

Ja ekstraktu vajag tūlīt un tagad, vari to aizstāt ar vaniļas cukuru – tējkarotei ekstrakta atbildīs 10-15 grami vaniļas cukura. Ņem vērā, ka vaniļas cukurs var būt dabīgs un sintētisks. Protams, ja iespējams, labāk izvēlies pirmo variantu.

Ja receptē minēta vaniļas esence, arī to var aizvietot ar vaniļas cukuru: 12,5 gramiem vaniļas esences būs līdzvērtīgi 20 grami vaniļas cukura.

Daudziem fenhelis, iespējams, atgādinās bērnību, kad vēdergraižu laikā nācās dzert obligāto fenheļa tēju vai pretklepus sīrupu ar izteiktu anīsa piegaršu. Lai gan Vidusjūras zemju, sevišķi Itālijas, virtuve bez šā dārzeņa nav iedomājama, citur Eiropā tas popularitāti iekarojis tikai pēdējos 25-30 gados. Un žēļ ka tā, jo fenhelis satur divreiz vairāk C vitamīna nekā apelsīni, turklāt ir bagāts ar E vitamīnu, beta karotīnu, magniju, kāliju, kalciju. Uzskata, ka fenhelis, kas celts galdā rītā, pusdienā un vakarā, ir viens no iemesliem, kāpēc Vidusjūras zemju ļaudis dzīvo tik ilgu mūžu. Fenhelis iederas svaigos salātos, to var pievienot arī sacepumiem, marinēt, grilēt, protams, ja vien neesi anīsa nīdējs.

Fenheļa sakni vari aizvietot ar seleriju. Ja receptē fenhelis kalpo kā garšas pastiprinātājs, vari svaigu fenheli aizvietot ar anīsa sēklām.

Lai gan kaperi savas īpatnēji sāļās garšas un pikantā aromāta dēļ jau kopš antīkās pasaules laikiem tiek pievienoti zivju, gaļas, olu un citiem ēdieniem, daudzi baidās tos lietot, jo kaperu garša ir spēcīga, un arī grāmatnīcas nav pārpildītas ar kaperu ēdienu pavārgrāmatām. Taču lietojot šo garšaugu prātīgi, kā maltītes akcentu, nevis kā vadošo tēmu, pat visvienkāršākais ēdiens iegūs izsmalcinātu garšu.

Pastāv uzskats, ka šis augs, kura nenobriedušie pumpuri tiek ievākti un marinēti, lai tie kļūtu par pikantu garšvielu, ir cēlies karstajos, sausajos Ziemeļāfrikas plašumos. Mūsdienās vairums kaperu nāk no saules svelmē izkarsētajiem laukiem Vidusjūras piekrastēs.

Kaperi ir diezgan dārgi, it īpaši tad, kad samazinās ar rokām novāktās ikgadējās ražas apjoms. Tāpēc labi, ka vajadzīgs tikai pavisam nedaudz kaperu, lai to asi savelkošā garša piešķirtu ēdienam izteiksmīgu garšu.

Šo produktu var atrast lielveikalu garšvielu nodaļās. Visdārgākie ir mazie, nenobriedušie pumpuri, jo tiem piemīt visintensīvākā garša. Taču arī lielāki kaperi (no rozīnes lieluma līdz mazas olīvas izmēriem) piešķir ēdienam labu aromātu.

Kaperu garša ir skābi sālīta, nedaudz asa, atkarībā no sagatavošanas, tā var būt savelkoša. Tos izmanto rīvētus kopā ar citām garšvielām maisījumos un ar vai bez sāls. Izmanto marinādēm, aukstajām mērcēm un uzkodām, majonēzēm.

Kaperi ir laba piedeva svaigai, kūpinātai vai treknai zivij (lasis, forele u.c.), jēra, vistas gaļai, steikam, sviestam vai olīveļļai, marinētiem gurķiem, ķiplokiem, sīpoliem, makaroniem, majonēzei, olīvām, estragonam, pētersīļiem, sālītiem anšoviem un konservētam tuncim, tomātiem, mocarellas sieram.

Receptēs kaperus vari aizvietot ar zaļajām olīvām un pipargurķīšiem.

Daudzu eksotisku un austrumniecisku ēdienu recepšu pamatā ir kokosriekstu piens, ko pievieno gan zupām un mērcēm, gan desertiem un dzērieniem. Katrā veikalā diez vai varēs iegādāties bundžiņas ar kokosriekstu pienu, tomēr pastāv iespēja to pagatavot pašiem.

Pirmā metode - no kokosriekstu skaidiņām. Tās ber traukā, aplej ar divreiz lielāku daudzumu karsta ūdens un sablendē. Gatavo masu caur sietiņu vai marli kārtīgi nospiež. Piens sanāk samērā krēmīgs.ja nav paredzēts uzreiz izlietot visu daudzumu, to var pāris dienas glabāt ledusskapī. Ja piens noslāņojas, to atliek tikai saskalināt.

Otrā metode - no veseliem kokosriekstiem. Jāpiebilst, ka riekstā esošais šķidrums nav piens. Kokosriekstu piens veidojas no baltā, stingrā rieksta, ko sarīvē uz rupjās dārzeņu rīves un vāra ūdenī vai pienā, līdz veidojas krēmīga substance.

Cepumu, kūku un citu mīklas izstrādājumu receptēs kokosriekstu pienu vari aizstāt ar kokosriekstu skaidiņām.

Ja kokosriekstu piegarša tev kāda iemesla pēc nav patīkama, receptēs vari šo produktu aizvietot ar saldo krējumu ( 10-15%) vai parastu pienu.

Ņem vērā, ka ir ēdieni, piemēram, taizemiešu zupa Tom Kha, kuros kokosriekstu piens ir neaizstājams.