Plombīra degustācijas paraugu sastāvs
Lai salīdzināmie produkti būtu pēc iespējas līdzvērtīgākā sākuma pozīcijā, izvēlējāmies klasiskus plombīra saldējumus lielajos iepakojumos (aptuveni 1 l) – bez piedevām, vafelēm un citām ekstrām – un vienu "melno zirdziņu" – populāru budžeta klases piena saldējumu ar krietni zemāku tauku saturu, nekā klasiskam plombīram pienāktos. Degustēšanai paredzētie produkti tika iegādāti dažādās tirdzniecības vietās. Mums izdevās "nomedīt" deviņus paraugus.
Izpētot etiķetes, iepriecināja fakts, ka no deviņiem paraugiem seši produkti ir ražoti Latvijā, bet pa vienam – Lietuvā, Igaunijā un Francijā.
Divi lētākie (neskaitot "melno zirdziņu" – "Optima līnijas" vaniļas saldējumu par 1,89 eiro/kg) ir Latvijas "Zemnieku" plombīrs, kas maksā 2,89 eiro /kg, un igauņu "Premia" – 3,33 eiro/kg, dārgākie ir franču "Haagen-Dazs" (19,97 eiro/kg) un pašmāju ZS "Zilūži" ražotais "Grasbergs" plombīrs – 15,89 eiro/kg.
Šķiet, ka visiem jau kopš bērnības zināms, ka plombīra sastāvā jābūt vien pienam, saldajam krējumam, olu dzeltenumiem, cukuram un vaniļai.
Mājās izpētot no veikaliem pārvesto produktu sastāvu, nācās secināt, ka šis nu reiz ir tas gadījums, kad cena tiešām ataino kvalitāti, – abu dārgāko saldējumu sastāvdaļu saraksts bija visīsākais un bez liekiem pārsteigumiem. Interesanti, ka sastāva ziņā laba izvēle šķita arī vislētākais paraugs – "Zemnieku" saldējums, kur klasisko plombīra sastāvdaļu sarakstu papildina tikai emulgators un stabilizētājs, ko mēdz pievienot, lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli ledus kristāli.
Degustācijas dalībnieku izvēle un komentāri
Aklajā degustācijā piedalījās septiņi dalībnieki vecumā no 10 līdz 60 gadiem, vērtējot katra parauga izskatu, garšu un tekstūru. Saldējuma paraugi tika degustēti jauktā secībā, lai nodrošinātu maksimāli vienādus nosacījumus un nerastos situācija, ka visiem respondentiem pēdējais degustētais produkts vairs nešķiet tik gards tikai tādēļ, ka vēders jau pilns vai garšas receptori "piekusuši".
Iepakojumi tika atvērti un to saturs vienādos daudzumos salikts nelielās bļodiņās. Katram paraugam tika piešķirts savs kārtas numurs, lai dalībnieki nevarētu identificēt produktus, un degustācija varēja sākties! Jau sākumā, papētot trauciņos salikto paraugu krāsu, bija redzams, ka tā variē no pienbaltas līdz izteiktai karameļu krāsai.
