Deviņi iemesli, kāpēc ūdens ir labākais slepenais ierocis ēst gatavošanā

Ūdens ir pamats kā buljonam, tā kārtīgai frikadeļu zupai un aukstajai gaspačo zupai. Tomēr gatavošanas procesa laikā tas var kļūt arī par slepeno ieroci, kas izglābs zupu no katastrofas. Jo tieši ar ūdeni mēs varam padarīt ļoti spēcīgu buljonu maigāku. Šefpavārs Gregs Bakstroms izmanto mazliet ūdens, lai mazliet padarītu maigāku un pašķidrinātu redīsu gaspačo. Tā kā aukstajā zupā sastāvdaļas kādu brīdi nostāvas un garša kļuvusi ļoti spēcīga, ūdens glābj situāciju un izceļ redīsu garšu. Šādās reizēs buljons pavisam noteikti nederēs.

Krēmīgi, aromātiski un mutē kūstoši makaroni ir ikviena mājas un profesionālā šefpavāra meistarības paraugs. Tomēr krēmīgus makaronus (vai pastu, ja jums tā labpatīk saukt) var pagatavot arī bez biezas krējuma mērces. Šādās reizēs noderēs ūdens, kas palicis pāri pēc makaronu vārīšanas – tā kā tas ir ļoti biezs un bagāts ar cieti, neliela ūdens pievienošana makaroniem neļaus tiem salipt. Šo ūdeni var izmantot arī kā pamatu mērcei. Bet, ja makaroni nokāsti un ūdens sen jau izlietnē, derēs arī krāna ūdens.

Kad cenšamies pannā pasautēt lapu dārzeņus (spinātus, kāpostu lapas vai ko citu) ar nelielu eļļas daudzumu, mēdz notikt divas lietas. Pirmkārt, lapiņas ātri izžūst un to malas apdeg. Otrkārt, nevilšus, lai glābtu situāciju, mēs pielejam vairāk eļļas, kā rezultātā iegūstam karstā eļļā peldošas, apvītušas lapiņas. Glābējs šādās situācijās būs tieši ūdens – tikai pievienojot pāris ēdamkarotes ūdens, pannā radīsies tvaiki, kas liks dārzeņiem apvīt ūdenī, ne eļļā, līdz ar to tie nesadegs.

Ja olas Benedikta gaumē ir viens no iecienītākajiem ēdieniem vai, tieši pretēji, vēlies iemācīties tās pagatavot perfekti, tad arī šeit bez ūdens neiztikt. Un ne jau katliņā, lai plaucētu jēlās olas. Bļoda ar ledusaukstu ūdeni ir tā, kas nodrošina termiskās apstrādes beigas. Tāpēc, ja vēlies, lai plaucēto olu dzeltenums būtu ideāli tekošs, uzreiz pēc plaucēšanas beigām ar putu karoti olas ieliec aukstā ūdens bļodā.

Ūdens ir lielisks palīgs sliņķiem – tiem, kuriem patīk pagatavot gardu mērcīti no tā, kas paliek pannā pāri pēc gaļas cepšanas. Šo procesu profesionāli dēvē par deglazēšanu un tā slepenais ierocis ir ūdens. Deglazēšanu, protams, var veikt ar buljonu vai vīnu, bet, ja pie rokas ir tikai ūdens, lieliski noderēs arī tas. Uzlej virs taukiem nedaudz ūdens un karsē pannu, apmaisot šķidrumu. Mērci gatavo tik ilgi, līdz tā sabiezē līdz krēmīgai konsistencei – ar karotīti pārlej pāri apceptajai vistas krūtiņai un būsi ieguvis restorāna cienīgu maltīti.

Ja pēc majonēzes pārkulšanas vai pastāvēšanas šķidrums atdalījies no taukiem, tad to var saglābt ar ūdens palīdzību. Izjukušajai majonēzei pievieno pāris ēdamkarotes ūdeni un vienmērīgi sakul. Pēc kāda mirkļa emulsijām vajadzētu sajaukties. Ja tas nenotiek, pievieno vēl mazliet ūdens un vēro, kas notiek. Ja majonēze sabiezē – lieliski, tev tas izdevās!

Vai esi dzirdējis par revolucionāro tvaika efektu, kas cepumus, biskvītus un kūkas padara izcilas? Arī tā panākšanā liela nozīme ir tieši ūdenim. Nākamajā reizē, kad cepsi šokolādes, zemesriekstu sviesta vai kādus citus cepumus, ievieto cepeškrāsns pamatnē karstumizturīgu trauku, kurā ieliets ūdens. Ūdens karstumā radīs tvaikus, kas palīdzēs iegūt kraukšķīgākus un apetītlīgākus cepumus cepšanas laikā.

Ja laiku pa laikam gadās ātri neizmantot salātlapas, garšaugus un dažādus dārzeņus, tie apvīst. Arī šādās reizēm glābiņš būs auksta ūdens bļoda – spinātus, baziliku, pētersīļus, lapu salātus vai brokoļus var atdzīvināt ar tā palīdzību. Vienkārši izmērcē produktus kādu stundiņu ūdenī un tie būs lietošanas kārtībā.

Nevienmērīga salātu mērce, kas pārlieta pār salātiem, var sabojāt visu maltīti. Ja tiek gatavota izteikti bieza mērce, kurai svarīgi ir būt vienmērīgai – ņem talkā mazliet ūdens. Tas padarīs mērci šķidrāku, līdz ar to salāti ar to noklāsies vienmērīgi. Šis triks it īpaši attiecas uz tahini, zilā siera mērcēm un citām, kuru sastāvā ir kāda ļoti biezas konsistences sastāvdaļa.