Kas tveicīgās dienās ir atrodams teju katra latvieša ledusskapī? Nu, protams, ka norasojis katliņš ar mūsu iecienītāko vasaras veldzi auksto zupu!
Aukstās zupas pamata sastāvdaļas mūsdienās ir bietes un kefīrs, bet agrāk kefīra vietā ticis izmantots rūgušpiens, stāsta "Re'chef" šefpavārs Ingmars Ladigs, piebilstot, ka aukstā zupa ir arī lielisks veids, kā likt lietā pēc Jāņu siera siešanas pāri palikušās sūkalas, ko daudzi vieglu roku izlej ārā. Kādi vēl pārbaudīti aukstās zupas knifiņi viņam ir padomā?
Vaicāts par idejām, kā uzlabot latviešu iecienītās vasaras veldzes garšu, viņš skaidro, ka zupas garšu ļoti ietekmē tas, kādas bietes tiek izmantotas. Vispopulārākā izvēle ir marinētas (izlasot šo rakstu, uzzināsi, no kurām veikalos nopērkamajām "burciņbietēm" aukstā zupa sanāks viskošākā un visgaršīgākā, bet kuras burciņas labāk atstāt veikala plauktā) vai vārītas bietes, bet šefpavārs iesaka izmantot ceptas bietes.
"Ja tas ir iespējams, es bietes cepu ugunskurā vai uz girla, bet šim nolūkam var izmantot arī cepeškrāsni. Iepriekš nomazgātas vienāda izmēra bietes liek uz plāts, šauj iekšā iepriekš līdz 180 grādiem sakarsētā krāsnī un cep, līdz biešu iekšējā temperatūra (pārbaudot ar ieduramo termometru) ir 110 grādi, jo tad garša būs visizteiktākā. Ja termometra nav, tad vidēja lieluma bietes sakarsētā krāsnī cep aptuveni 30 minūtes. Bietes var cept arī, ievīstītas folijā, katrā sainītī pievienojot ķiploka daiviņu un kādu garšaugu pēc izvēles. Smarža, jau bietēm cepoties, būs fantastiska," teic Ladigs.
Lai labāk atdalītos miziņa, bietes jāmizo, kamēr tās ir siltas. Lai rokas nekarstu, izmanto virtuves cimdus. Nomizotās bietes sagriež ar nazi smalkos salmiņos vai kubiņos – kā nu kuram labāk tīk – liek katlā un pārlej ar marinādi, kam pievienotas krustnagliņas, muskatrieksts, estragons, pipari, sāls, cukurs un citrona sula vai kāds cits skābinātājs. Šefpavārs iesaka latviskā variantā citronus aizstāt ar cidoniju vai rabarberu sulu.
Marinādi pārlej bietēm un atstāj vēsumā uz 12 stundām. Pēc tam kā bāzei pievieno nomizotus un sasmalcinātus gurķus, sasmalcinātas jaunās biešu lapiņas, dilles, lokus un vārītas olas.
"Klasiskas latviešu aukstās zupas īpatnība ir tāda, ka tai jābūt tik biezai, ka zupā karote stāv. Jau iedomājoties vien par šo gardumu, man saskrēja pilna mute siekalām, kā kārojas nobaudīt īstu auksto zupiņu, kas gatavota ar aromātiskām ceptām bietēm, sūkalām un rūgušpienu ar sāli," kārdina šefpavārs.
Aukstā zupa – ne vien garda, bet arī veselīga
Gremošanas slimību centra "Gastro" gastroenteroloģe Ilze Kikuste teic, ka auksto zupu droši var ēst kaut katru dienu, jo kefīrs, rūgušpiens, paniņas, ir produkti, kuri dabīgā veidā satur labās baktērijas: "Tuvojoties vasarai, aktualizējas inficēšanās ar dažādiem vēdera vīrusiem. Lai no tiem izvairītos, vajag savlaicīgi parūpēties, lai zarnās mītošā baktēriju saime (mikrobiota) būtu līdzsvarā – tas spēcinās arī organisma vispārējo imunitāti. Aukstā zupa, kas pagatavota uz skābpiena produktu bāzes, būs izcila imunitātes porcija tavā pusdienu galdā."
Savukārt, ja aukstajai zupai piekodīsi klāt rupjmaizes šķēli un piegriezīsi krietni daudz zaļumu, ieguvums būs divkāršs – šķiedrvielām bagātie un grūtāk sagremojami produkti ļoti "garšo" baktērijām. Mikrobiotā mītošās baktērijas šīs šķiedrvielas sašķeļ un tādā veidā no iekšpuses baro zarnu šūnas, skaidro gastroenteroloģe.
Lūk, 14 receptes uz skābpiena produktu bāzes gatavotām aukstajām zupām!